Pašā Mulgimaa sirdī ierīkota ģimenes alusdarītava, kur ciena vietējos ēdienus un dzērienus. Apmeklētāji var vērot alus darīšanas procesu, kā arī nogaršot dažādas Mulgi alus šķirnes.

Autumn is a peak bird migration time when huge flocks frequently cross the sky above your head. Cranes perform impressive displays in the fields. There are still some dragonflies and butterflies to see, plus wild animals including wild boar, deer and beaver. The landscape acquires its beautiful autumn colours while we people can enjoy oursleves gathering the wild autumn harvest - mushrooms, cranberries, cowberries and much more.

From Riga the tour goes along the Vidzeme sea coast with areas of Devonian sandstone, coastal meadows and numerous places to watching wading birds. At Salacgriva you visit the traditonal lamprey weirs and can taste them grilled. The tour goes to Seda bog, which is an important nesting site for water birds. Here you might see several types of geese, swans and cranes as well as some mammals and dragonflies. Then the route goes to natural coniferous forests at Mežole with great biological diversity. Next the tour focuses on mushrooms and berries in the Gauja National Park which also provides great views of the river valley with some steep Devonian banks with several medieval castles and manors perched on top. Then the tour goes back to Riga and on to two important national parks. Ķemeri National Park has a Black Alder trail through wet forest, ideal for spotting woodpeckers. In contrast the Big Heath trail passes though a landscape of raised and transit bog and sulphurous springs. At Slītere National Park you have a wildlife day visiting a beaver lodge, tracking variousforestanimals and possibly seeing some of them. Cape Kolka offers excellent costal migration action. The tour goes along the steep sea coast of Jurkalne, stops at Ventspils town for lunch with a bracing walk along its breakwater, then turns inland towards Riga. On the way there are stops at the Abava ancient valley and Sabile wine hill.

Pirmo dievnamu Vecpiebalgā uzcēla 1345. g., bet nākamo 1839. - 1845. g. lībiešu būvuzņēmēja Mārča Sāruma vadībā. To sagrāva 1944. g. rudenī un atjaunoja 1995. - 1997. g. (arhitekte A. Skujiņa). Baznīcas altārī novietota J. Jēgera altārglezna "Kristus staigā pa Piebalgas zemi". Baznīca apskatāma arī no iekšpuses. Pie dievnama novietots akmens politiski represēto piemiņai.

Atrodas Rīgas – Daugavpils autoceļa (A 6) 118. kilometrā.

Burtnieku muižas parks, kas atradās kungu ēkas priekšā, ir valsts nozīmes dabas aizsardzības objekts, tika izveidots ap 19.gs. 60. gadiem 10 ha platībā. 

Iespēja doties ekskursijā pa Burtnieku muižas parku mazākā vai lielākā grupā. Ekskursijas laikā gida pavadībā iespējams iepazīt teikām un nostāstiem bagāto parku, apskatīt teiksmaino Burtnieku ezeru, kā arī baudīt nesteidzīgu pastaigu svaigā gaisā. Papildus tiek piedāvāta iespēja iegādāties oriģinālus Burtnieku suvenīrus, kuros dažādi meistari ielikuši ne vien savu talantīgo roku darbu, bet arī Burtnieku stāstu.  Lai diena būtu piepildīta, gids ieteiks, ja nepieciešams, koordinēs un dosies līdzi apskatīt arī citus dabas un vēstures objektus tuvākajā apkārtnē. 

Kā lielāka apdzīvota vieta Saulkrasti sāka veidoties 19. gs. beigās, kad mazie zvejniekciemi - Neibāde, Pēterupe un Katrīnbāde - kļuva par Rīgas iedzīvotāju populāru atpūtas un peldvietu. Tas strauji sekmēja vasarnīcu būvniecību. Kūrorta attīstību veicināja arī 1905. g. atklātā kuģu satiksme starp Rīgu un Saulkrastiem. Tika būvētas jaunas kūrmājas, restorāni un attīstīta cita ar kūrortu saistītā infrastruktūra. Vasaras laikā apmeklētājus izklaidēja dažādi pasākumi, balles un koncerti ar Rīgas orķestru piedalīšanos. Nākamais kūrorta attīstības veicinātājs bija 20. gs. 30. gados uzbūvētais autoceļš un dzelzceļa līnija starp Rīgu un Saulkrastiem. Padomju laiki iezīmējās ar atpūtas namiem, sanatorijām un jauniem vasaras namiņiem. Saulkrasti iegūst pilsētas statusu. Mūsdienās Saulkrasti pievilina ne tikai ar balto smilšu pludmali, bet arī ar dažādiem ikgadējiem publiskiem pasākumiem, Saulrieta taku un Balto kāpu, unikālo Saulkrastu velosipēdu muzeju, Jūras parku un peldvietu „Centrs”, Saules laukumu u.c. objektiem.

Mooskas pieredzes pārgājieni ir lieliska iespēja, kā iepazīties ar Veru apriņķa tautas kultūras mantojumu: melnā pirts, pēršanās tradīcijas, ziemā tradicionālā gaļas kūpināšana pirts dūmos, vasarā – ar akmeņiem izliktā kūpināšanas bedre. Ar dienvidigaunijas iedzīvotāju dzīves stilu un ciešo dabas izjūtu iepazīstinās pārgājiens uz Vellameģi. Turpat organizējam elpošanas pastaigas, orientēšanās spēles, nūjošanu un pārgājienus ar sniega kurpēm. Ieteicamais grupas lielums ir līdz 12 personām.

Vējdzirnavas celtas laikā no 1867. – 1869. gadam pēc holandiešu tipa projekta. Savu nosaukumu tās ieguvušas pēc pirmā īpašnieka uzvārda – Riba. Dzirnavās, kas ir viens no labāk saglabājušamies šāda tipa arhitektūras pieminekļiem Latvijā, ir izveidota izglītojoša ekspozīcija – „Grauda ceļš”, kas stāsta par lauksaimniecības attīstību Zemgalē, graudkopības un maizes cepšanas tradīcijām. Tiek piedāvāta arī ekskursija gida pavadībā. Vējdzirnavas ietilpst atpūtas kompleksā (viesnīca, restorāns, dzirnavas) „Rožmalas”.

Parks atrodas Biržuvēnu muižas parka galvenajā daļa, kungu mājas apkārtnē. Parka izveidei izmantots Virvītes upes ielejas reljefs, parka ūdens krātuvei – vecupe. Centrālajai daļai raksturīgas regulāras, pārējai – ainaviskā plānojuma iezīmes. Muižai iepretī stāv antīka stila skulptūra, rietumpusē – koka lapene. Parkā dominē vietējo koku sugas. No introducētiem apstādījumiem aug Eiropas lapegles, Trāķu kļava, rietumu tūjas.  Izceļas upes krastā augošu ozolu grupas un parka centrālajā daļā esošā mazlapu liepu aleja, kas ved līdz dīķim muižas virzienā.

Atrodas Vecpiebalgas dienvidaustrumdaļā aiz baznīcas. 1340. - 1365. g. Rīgas arhibīskaps šeit uzcēla pili - cietoksni, ko apjoza aizsarggrāvji (atliekas redzamas arī mūsdienās). Pils ziemeļu pusē atradās priekštilta nocietinājumi, bet austrumdaļā - pils galvenā ieeja un tornis. Pili postīja 1577. g., bet pilnībā sagrāva 18. gs.