Atpūta laukos
2741-2760 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Siernīca jeb pulksteņu tornis (to sauca pēc apaļajā jumta logā iebūvētā pulksteņa), atrodas pie Naukšēnu muižas ieejas vārtiem. Astoņstūru mūra ēka ir segta ar kupolveida jumtu, kas noklāts ar skārdu. Pulksteņtornim ir divi stāvi. Otrais stāvs ir labi vēdināms ar nelieliem iegareniem lodziņiem, kas atrodas visās ēkas šķautnēs. Siernīcu varam apskatīt jau ap 1800. gadu zīmētajā J.K. Broces attēlā. Pēc tā noprotams, ka savu sākotnējo veidolu ēka nav zaudējusi līdz pat šodienai. Padomju laikā torņa stāvoklis pasliktinājās - pie tā piebūvēja šķūni un izlauzta lielu vārtu ailu. 2002. gadā izstrādāja un dzīvē īstenoja siernīcas torņa renovācijas projektu (arh. I. Maurāne). Iekštelpās ir saglabājies vēsturiskais ķieģeļu klons un kāpnes uz otro stāvu. Siernīcā izvietoti etnogrāfiski priekšmeti un šodien tas ir viens no Naukšēnu muižas tūrisma apskates objektiem.
N/A

10 km garais pārgājienu maršruts iepazīstina ar vienu no vēl retajiem, cilvēka mazāk ietekmētajiem Daugavas senlejas posmiem. Tā sākums – Aizkraukle, finišs – Skrīveri. Gar upes krastu izvietotas atpūtas vietas. Maršrutu var braukt arī ar velosipēdu.
N/A

1992. gadā dibinātais Varņu reģionālais parks (Varnių regioninis parkas) ieskauj Žemaitijas augstienes augstāko daļu, veidots tās ainavas aizsardzībai. Parka teritorijā atrodas Žemaitijas augstienes augstākais paugurs - Medvegalis (Medvėgalis) (234 m virs jūras līmeņa) un ārkārtīgi ainaviskais un teiksmām apvītais Šatrijas (Šatrijos) kalns (228 m virs jūras līmeņa). Abi ir ļoti skaisti, seni pilskalni, kas mūsdienās ir populāri tūrisma objekti, tādēļ šeit var veikt paša izvēlētu parka ainavisko tūri. Parks ir bagāts ar ezeriem un nelielām ūdenstecēm. Interesanti, ka parka lielākā – Lūksta ezera viļņi krastā izskalo dzintaru. Parkā konstatēta 481 augu un 739 dzīvnieku sugas. Šeit sastopami tādi Eiropā aizsargājami biotopi kā ozolu meži, staignāju meži, pārejas purvi, bioloģiski nozīmīgi zālāji un pļavas. Žemaitijas augstiene ir viena no vecākajām zināmajām apbedījumu vietām Baltijas austrumdaļā. Mūsdienās populāri pasākumi ir vasaras saulgriežu svinības un uguns rituāli Šatrijas kalnā.  Apmeklētāju centrs atrodas Varņu ciemā.
N/A

Viesu nama saimniece apmeklētājus pieņem tautas tērpā un izglītojošo programmu vada žemaišu valodā. Viņa pastāsta par zāļu tējām, piedāvā tās saplūkt un pašiem pagatavot savu tēju. Pie tējas piedāvā pašas gatavoto sieru, maizi, pīrāgu, medu. Viesu nams atrodas pie Beržora ezera, netālu no Plateļu ezera. No šejienes ir ērti doties uz Žemaitijas nacionālo parku gan kājām, gan ar velosipēdu, gan ar peldlīdzekļiem un automašīnu.
N/A

Pededzes upes palieņu pļavās un to apkārtnē 200 ha platībā audzē ~ 350 staltbriežus, stirnas un mežacūkas. Briežu dārza teritorijā uzcelti torņi graciozo meža dzīvnieku vērošanai. Izrakti dīķi komercmakšķerēšanai. Ekskursijas savlaicīgi saskaņojamas!
N/A
Ēka, kuru uzcēla 1933. g., ir viena no Latvijas spilgtākajām nacionālā romantisma celtnēm. Tā sākotnēji kalpoja kā plašākā apkārtnē pazīstamais restorāns “Jautrais ods”. Pēc 2. Pasaules kara ēkā tika izveidota bērnu sanatorija ­ “Meža māja”. 1997. g. līdz ar Ķemeru nacionālā parka izveidi Meža māja kļuva par parka administrācijas ēku un vienlaikus arī par modernu parka apmeklētāju centru, un norises vietu dažādiem vides izglītības pasākumiem.
N/A

Daugavas kanjons no Pļaviņām līdz Koknesei pirms appludināšanas bija viena no izcilākajām un skaistākajām Baltijas reljefa formām, bet Oliņkalns - viens no Latvijas lielākajiem pilskalniem, kura līdz 20 m augstā klints (Andreja klints) bija Daugavas kanjona sastāvdaļa. Pie Oliņkalna Daugavā pirms appludināšanas bija stipra krāce, kas apgrūtināja plostnieku darbu. Mūsdienās Oliņkalns ir neliela sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē (zinātājs pamanīs no Rīgas – Daugavpils šosejas (A 6) iepretim Stukmaņiem), ko no krasta atdala 0,3 km plata upes atteka, zem kuras dzelmē dus Dūņu leja. Uz salas saglabājies neliels pilskalna valnis, estrādes paliekas un dažus metrus augsts dolomīta atsegums – Andreja klints paliekas. Uzskata, ka Oliņkalnā 13. gs. atradusies Alenes pils. Pie Daugavas iepretim Oliņkalnam ir piemiņas akmens, ko 1989. g. uzstādīja Latvijas alpīnisti.
N/A

Tūristu nometne, smailīšu noma laivošanai pa Šventosios (Svēto) upi un tās pietekām Vyžuonos, Jaros upēm. Piedāvājumā 4 atsevišķas atpūtas vietas ar teltīm, kurās pieejamas dārza mēbeles, vieta grillēšanai, iesmi, pirts upes krastā, āra tualete, mazgāšanās telpa, bērnu rotaļu, volejbola un futbola laukumi. Lielajā dārzā iespējams uzņemt līdz 50 cilvēkiem. Vieta svinībām, festivālu rīkošanai, sanāksmēm un semināriem. Vienā no mājām ir pirts, kā arī divas Krievu prirtis un kubls upes krastā. Piedāvājumā ēdienu pēc iepriekšēja pieprasījuma.
 
N/A
Neliels, bet ļoti ainavisks un ar lieliem laukakmeņiem klāts zemesrags. No raga iztālēm redzamas Veczemju klintis.
N/A

Viens no vecākajiem lībiešu ciemiem, kas pieminēts jau 1387. g. Senais ceļš no Dundagas muižas uz Sīkragu pastāvējis jau viduslaikos. 17. gs. Sīkragā bija viena no nozīmīgākajām sīkostām Ziemeļkurzemē, kurā ienākuši kuģi no Anglijas, Holandes un Lībekas, vedot ogles, labību u.c. preces. Pirms Pirmā pasaules kara darbojās piecas ķilavu kūres, 20. gs. 20. - 30. gados ciemā zvejoja ap 55 zvejnieku. Sīkragā dzimusi lībiešu kultūras darbiniece Hilda Grīva (Cerbaha, 1910 - 1984), tālbraucējs kapteinis Kārlis Anbanks (1884 – 1937), baptistu mācītājs Kārlis Lāceklis (1904 - 1970), lībiešu valodas un tradīciju zinātājs Pēteris Dambergs (1909 - 1987), dzimusi grafiķe Baiba Damberga (1957). Mūsdienās Sīkrags ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Ciemu šķērso Mazbānīša velomaršruts ar piemiņas akmeni stacijas vietā. Sīkrags tāpat kā nākamie ciemi austrumu virzienā atrodas Slīteres Nacionālajā parkā.
N/A

Pirmā Mālpils pienotava savu darbību uzsāka jau 1923. gadā un tajā ražoja sviestu un sieru. Pagājušā gadsimta 70. gados šeit tika radīts Latvijā pirmais mīkstais nenogatavinātais siers – „Mālpils siers”. Iepriekš piesakot, var doties ekskursijā pa uzņēmumu ar produkcijas degustāciju. Sierus var iegādāties uz vietas - uzņēmuma noliktavā.
N/A

Limbažos, Cēsu un Dailes ielu krustojumā atrodas Latvijas himnas autoram veltītais piemineklis. Pieminekļa autori ir tēlnieki Z. Rapa un J. Rapa. Pieminekli atklāja 1998. gada 16. maijā, kad Limbažos svinēja 775 gadu jubileju.
N/A
17 dienas

This tour offers a panorama of three Baltic countries - Lithuania, Latvia and Estonia visiting the most important cities and towns. Explore the capitals and smaller towns at your own pace, travelling by train and bus. Enjoy the capitals with their vibrant rhythm, medieval Old Towns in the middle of modern cities, romantic seaside resorts and charming small towns with attractive architecture.

The tour starts in Vilnius, the capital of Lithuania. Kaunas and Klaipėda are popular tourist attraction towns. The Curonian Spit is a scenic 98 km long sand-dune, a UNESCO World Heritage Site. In Latvia you’ll visit Riga, the capital, several cities with ambient historical old towns Liepāja, Ventspils, Tukums, Jūrmala, and Kuldīga Old Town that is included in the UNESCO World Heritage List of Latvia. In Estonia visit Pärnu and Haapsalu resort towns, and Tallinn, the capital. As an option you can take extra few days to visit Kuressaare which is the capital of Saaremaa island.

Tourist information centres in cities and towns will help you with maps, information on sights, attractions and guided tours, food, shopping and public transport.
N/A

Latvijas Lauksaimniecības muzejs izveidots, lai valsts iedzīvotājiem un viesiem radītu priekšstatu par Latvijas laukiem, iepazīstināt ar lauksaimniecības nozaru attīstības vēsturi un popularizēt materiālās un nemateriālās liecības par saimniekošanu un dzīvi Latvijas laukos no 19.gadsimta beigām līdz mūsdienām.  Apmeklētāju interese tiek veicināta ar visdažādākajiem zemes apstrādes, kopšanas, ražas novākšanas un pārstrādes tehniku, lauku amatnieku – kalēju un galdnieku darbarīkiem, ierīcēm un izgatavojumiem, sadzīves tehniku un mājturībā vajadzīgām lietām, visdažādāko transportu, sākot ar ratiem un beidzot ar kombainu, zemes mērīšanai un meliorēšanai nepieciešamo, ģeodēzijas instrumentiem, meliorācijas aprīkojumu utml.
N/A

Viesu māja "Zaļā sala" atrodas pie Rēzeknes apvedceļa (A12). Saimniece gatavo Latgales ēdienus, izmantojot vietējos produktus. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem un zvejniekiem.

Latviešu virtuve: Zemnieku brokastis, rupjmaizes kārtojums ar siļķi, rupjmaizes rika ar šprotēm, kartupeļi ar gaileņu mērci, melleņu zupa ar klimpām, cepti āboli, rabarberu deserts.

Īpašais ēdiens: līdaka ar kūpinātu krūtiņu zaļajā mērcē.
N/A

Meklējama starp Bānūžu un Ilzes ezeriem. Vienreizējs koka celtniecības paraugs, kas tapis iepriekšējā dievnama vietā - 1780. g. Baznīca celta guļbūves tehnikā un līdz pat 20. gs. sākumam ēkai bijis salmu jumts, ko pēcāk nomainīja ar koka šķindeļiem. Torni piebūvēja 1911. g. 1994. g. atjaunoja baznīcas torni. Unikāli ir baznīcas logi, kas saglabājušies no 18. gs. Altāris, kancele un ērģeļu prospekts izgatavots 1893. g. Pie baznīcas uzņemtas mākslas filmas “Aija” ainas. Apskatāma arī no iekšpuses.

N/A

Igates pils "Dzirnavu krodziņš" atrodas klusā un gleznainā vietā, netālu no Limbažiem, 76 km attālumā no Rīgas. Šeit ir viegli nokļūt gan ar sabiedrisko, gan arī ar personīgo transportu.
Pils teritorijā uz veco dzirnavu pamatiem izveidots Dzirnavu krodziņš, kurā joprojām griežas dzirnavu rats, samaldams graudus, no kuriem pavāri gatavo gardus senlatviešu ēdienus. Piedāvā plašu ēdienkarti un klāj arī banketus. Vasarā ir arī galdiņi terasē ar skatu uz dzirnavu dīķi.
N/A

Kopš 2016. gada maija Sarkaņu skolas lielajā ēkā apmeklētājiem durvis vērusi  Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu atklātā krātuve. Te ir iespēja ieraudzīt, meklēt un atrast aizgājušo laiku, par to stāsta jau iekārtotajās telpās izvietotās lietas. Te ir iespēja redzēt priekšmetus, kas vēl nav skatīti muzeja ekspozīcijās un izstādēs, bet skolēni, studenti, amatnieki, ikviens interesents tos var izzināt pētnieciskos nolūkos (autore: Inese Sudāre).
N/A

Neretas „Riekstiņos” sešus savus bērnības gadus pavadīja izcilais latviešu rakstnieks un gleznotājs Jānis Jaunsudrabiņš (1877. - 1962.). J. Jaunsudrabiņš piedzima kalpu ģimenē Neretas “Krodziņos”, bet uz „Riekstiņiem” ar māti pārcēlās pēc tēva nāves. „Riekstiņos” dzīvojošie ļaudis kļuva par prototipiem viņa sarakstītajā “Baltajā grāmatā”, kur tās sauc par Mūsmājām. Godinot J. Jaunsudrabiņa piemiņu, 1967. g. Riekstiņos atklāts muzejs, kas atrodas autentiskā Sēlijas viensētā ar savu garu un smaržu. Apskatāma dzīvojamā ēka, klēts un vāgūzis, saimniecības ēka, kurai austrumu galā 1820.gada beigās piebūvēta saimniecības klēts. "Riekstiņu" ābeļdārzā ir simtgadīgas un vēl vecākas ābeles, tas sākts veidot 19.gs pirmajā pusē. Netālu esošajos Ķišku kapos (Vecumnieku – Ilūkstes ceļa malā) atdusas Jaunsudrabiņu dzimtas piederīgie un pārapbedīts J. Jaunsudrabiņš. Joprojām Neretas novadā saglabājušās daudzas viensētas un vietvārdi - pauguru, upju un citu vietu nosaukumi, kurus Jaunsudrabiņš pieminējis Baltajā grāmatā. 
N/A

Maza saimniecība ar īpašu dzīvesstilu Saaremaa, kas nodarbojas ar ārstniecības un garšaugu audzēšanu, ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību. Ciemiņi var pastaigāties dārzā, paši lasīt augus un piedalīties mācību darbnīcās.