Atpūta laukos
3281-3300 / 4347
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Otra Latvijas vecākā (1849. – 1850. g.), visaugstāk (82 m v.j.l., t.sk. 32 m augsts tornis) esošā un iekšzemē vistālāk (5 km no jūras) celtā bāka. Tās bākuguni izslēdza 1999. g. un mūsdienās bāka kalpo kā lielisks skatu tornis un izstāžu zāle. Skaidrā laikā no bākas labi redzams Irbes šaurums un Serves rags (Sāmsalā) ar Serves bāku. Pie bākas atrodas Šlīteres dabas taka, ko var iziet tikai nacionālā parka gida pavadībā. Taka atrodas dabas rezervātā, kur 1923. g. dibināja Šlīteres dabas pieminekli. Apmeklētāji varēs iepazīt Šlīteres Zilos kalnus - Baltijas ledus ezera senkrasta stāvo krauju, nogāžu un platlapju mežus, avoksnāju, kaļķainu zāļu purvu, kā arī senas meliorācijas grāvju atliekas un satrupējušos egļu stumbrus, kurus sagāza vējš 1969. gada orkāna laikā. Takas garums 1,2 km.

Dabas izglītības centrs “Slītere” ietver dabas taku, bāku, ēku ar ekspozīciju “Dzīvība kokā”, kā arī pagalmu, kur notiek dabas izglītības nodarbības.
N/A

Košragu uzskata par jaunāko lībiešu jūrmalas ciemu (veidojies 17. gs.). 1826. g. Košragā bija 78 iedzīvotāji. 1832. g. Žokos atvēra Dundagas jūrmalas ciemos pirmo lasītmācīšanas skolu lībiešu bērniem, kur par skolotāju strādāja pirmais profesionālo izglītību ieguvušais lībietis Nika Polmanis, kurš austrumu izloksnē iztulkoja Mateja evaņģēliju. Košragā bija vējdzirnavas, ūdensdzirnavas, laivu būves vieta. Pavasaros te piestāja laivas ar darba meklētājiem no Sāmsalas. 1932. g. izbūvēja ostu, 1938. g. - molu mudas (jūras mēslu) vākšanai. Pagājušā gs. 30. gados Košragu regulāri apmeklēja somu un igauņu valodnieki, kuri te savāca visvairāk lībiešu folkloras vienību. Norpiedagu mājas cēla lībiešu sabiedriskais darbinieks - Didriķis Volganskis (1884 - 1968). Tur piedzima viņa dēls - lībiešu kultūras darbinieks, mācītājs (Somijā) Edgars Vālgamā (Volganskis, 1912 - 2003), kurš lībiski pārtulkoja A. Pumpura eposu „Lāčplēsis” somu valodā. Mūsdienās Košrags ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
N/A
2 dienas

Šajā tūrē pirmajā dienā apmeklēsim lauku saimniecības, kur apskatīsim un nogaršosim zemnieku izaudzētos un saražotos produktus, bet otrajā dienā dosimies pie Mārtiņa Sirmā un Ērika Dreibanta "3 pavāru restorānu", kur mācīsimies tos gardi un skaisti pagatavot. Viesosimies pie kazkopjiem, kaņepju un ogu audzētājiem, biteniekiem, truškopjiem kā arī apmeklēsim Salacrīvas nēģu zvejniekus. Saimnieki stāstīs gan par savu saimniecību, gan par saimniekošanas un ražošanas metodēm. Gatavā produkcija būs gan nogaršojama, gan iegādājama. Otrajā dienā tiksimies vēlreiz, lai paši gatavotu un baudītu.
N/A

Atrodas Rīgas ielā 22 a. Ēka ar iespaidīgo būvapjomu celta pēc Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosmes 1936. - 1937. gadā (arhitekts Verners Vitands) un nominēta kā viens no Latvijas pirmās brīvvalsts izcilākajiem arhitektūras pieminekļiem. Atrodamas ziņas, ka celtne pat bijusi modernākā daudzfunkcionālā ēka Eiropā! Tagad Vienības namā darbojas Daugavpils teātris, Latgales centrālā bibliotēka, Latviešu kultūras centrs, Latviešu māja, ASV informācijas centrs, Daugavpils TIC u.c. iestādes. Blakus namam atrodas Vienības laukums. Sezonas laikā tuvākajā apkārtnē izveidotas skaistas ziedu kompozīcijas.
N/A

Atrodas Lielvārdes parkā, blakus Andreja Pumpura Lielvārdes muzejam. Tagad redzamais dievnams atjaunots 1932. g. – iepriekšējās - 1747. g. būvētās un 1. pasaules kara laikā sabombardētās baznīcas vietā. No ēkas interjera ir jāpiemin vairāki mākslas pieminekļi: altāris, kancele, baznīcēnu soli, Kārļa Miesnieka altārglezna “Jēzus Ģetzemanes dārzā” (1939. g.). Pie baznīcas austrumu sienas apskatāms zemē daļēji iegrimis akmens krusts – t.s. Krustakmens. Uzskata, ka tas ir sens kapakmens.
N/A

No pašu izaudzētiem dārzeņiem un augļiem gatavo garšīgus ievārījumus, sīrupus, džemus un čatnijus, kā arī žāvē augļus. Produkcijas degustācija un iegāde. Piedāvā vīngliemežu fermas apskati un gliemežu degustāciju, kas sagatavoti burgundiešu gaumē. Organizē bērnu nometnes.
N/A

Ļoti interesants zvejniecības vēstures piemineklis. Sedumi ir kādreizējās zvejas laivu piestātnes, kurās zvejnieki cēla tīklu būdas un glabāja savu inventāru. Sedumiem bija arī sociāla loma – tajos pulcējās vīri, sprieda par turpmākajiem darbiem, bet sievas un bērni taroja tīklus (lasīja zivis ārā no tīkla, kad tas pilns ar lomu). Bigauņciema sedumu tīklu būdas laika gaitā ir ieskalotas jūrā, bet Ragaciema sedumi – daļēji gājuši bojā. Lapmežciemā esošie ir vislabāk saglabājušies. Viena no tīklu būdām ir atjaunota, bet pārējās atrodas ļoti sliktā stāvoklī. Tas varbūt ir arī iemesls, kādēļ, ejot gar jūras krastu, tām ir jāpievērš uzmanība un jāuztaisa kāda „vēsturiska" foto.
N/A

1973. g. dibinātais muzejs no 1989. g. atrodas Kalna Ziedu viensētas vietā. Ēka, kurā atrodas patstāvīgā ekspozīcija celta 1989. g. uz dzīvojamās ēkas pamatiem, bet krātuves ēka (1994. g.) uz kūts pamatiem. Izstāžu nams (2000. g.) tapis klēts vietā. Tādējādi no bijušās viensētas ēkām ir saglabājies tikai pagrabs, taču ēku izvietojums atbilst tipiskam Vidzemes sētas plānojumam. Muzeja krājums veltīts novada vēsturei no akmens laikmeta. Tā brīvdabas ekspozīcijā apskatāmi bišu stropi ar piederības zīmēm un Latvijā reti sastopamie riņķa krusti, kas ir viduslaiku kapu pieminekļi. 0,1 km uz ziemeļaustrumiem no muzeja atrodas Kalna Ziedu pilskalns. Kalna Ziedu Upurozola stumbrs (cilvēku un dabas stihiju postīts) 2013. gadā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves malas pārvietots uz muzeja pagalmu, lai saglabātu to kā vēstures pieminekli nākamajām paaudzēm.
N/A

Picērija atrodas Kuldīgā netālu no pilsētas vēsturiskā centra.

Stender’s picērijas jaukā, mājīgā vidē piedāvā īpašās Stender’s picas, kuras ir pagatavotas ievērojot senās picas cepēju tradīcijas apvienojot ar mūsdienu labākajām atziņām. Bez šaubām neiztikt bez pankūkām un podiņiem, kā arī otrajiem ēdieniem.
N/A

Sarkanās klintis savu vārdu ieguvušas pateicoties sarkanajiem iežiem. Tieši sarkanā ir mīlestības krāsa, tāpēc sarkanās klintis ir romatiska pastaigas vieta mīlniekiem. Smilšakmens klintīs redzamas plaisas, kas sašķeļ sarkanīgos iežus, radot neparastu dabas mākslas darbu. To virsma ir diezgan izrobota, kas veido klintīs nelielas alas un nišas. Sarkanajās klintīs ir arī daudz dažādu avotiņu. Pazīstamākais no tiem ir Rūcamavots. Tam ir šāds nosaukums, jo tas, nākot ārā no zemes, izdod nelielu rūkoņu.
N/A

Apvidus veidots neregulētās Daugavas augšteces ielejas, dabas un kultūrainavas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. Parka teritorijā ir izveidotas dabas takas, velomaršruti, bet Daugava ir piemērota braucieniem ar laivām. Teritorijā ietilpst Daugavas loku dabas parks (sk. sadaļu „Dabas parki”).
N/A

Saimniecības plašajās pļavās Aiviekstes upes krastos ganās Latvijā lielākais Latvijas tumšgalves aitu ganāmpulks (~ 400 dzīvnieki). Saimniecības apskate, šķirnes aitu, gaļas, vilnas, ādu un dārzeņu iegāde.
N/A

Maizes ceptuve "Liepkalni" atrodas Daugavas krastā starp Stukmaņiem un Pļaviņām. Apvieno ceptuvi, veikalu un kafejnīcu. "Liepkalnu" sortimentā ir vairāki desmiti maizes veidi, cepumi, tortes, kūkas un smalkmaizītes, kvass. Pie ceptuves var izbraukt ar Vikingu kuģi pa Daugavu.

“Liepkalnu” maize tiek cepta piecās ceptuvēs Latvijā - Vidzemes reģionā Rūjienā, Valmierā, “Liepsalās” un Ķekavas pag., "Džutas", t/c A7 .

 
N/A

Atrodas Iecavas upes ielokā starp Rīgas un Sporta ielu. Baznīcas celtniecību uzsāka 1641. g. un pabeidza ap 1657. g. Ēka ievērojami cieta 2. Pasaules kara laikā. Pie baznīcas atrodas kapi, kuros apglabāti grāfu Pālenu dzimtas pārstāvji. To ziemeļaustrumu stūrī redzama Pālenu dzimtas kapliča. Baznīca ir it kā „sadalīta” divās daļās – vienā daļā notiek restaurācijas darbi, otrā izvietota bibliotēka. To ir vērts redzēt arī no iekšpuses.
N/A
Veitko muiža. Saglabājusies 1832. gadā celtā jaunā muižas ēka, kurā kopš 1993. gada izvietota Latgales Amatniecības meistaru skolas dienesta viesnīca.
N/A

Līgatnes vēsture ir nesaraujami saistīta ar Līgatnes papīrfabriku. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā te uzcēla strādnieku dzīvojamās ēkas, skolu, dzemdību namu, slimnīcu, klubu, viesu namu un citas ēkas, kas ir saglabājušās līdz šodienai. Padomju laikā Līgatnes papīrfabrikā ražoja g.k. skolu burtnīcas, kuras sūtīja uz visām PSRS republikām. Mūsdienās galvenā izejviela ir makulatūra, no kuras ražo ietinamo papīru. Līgatnes papīrfabrika ir vienīgais šāda veida funkcionējošais uzņēmums Latvijā, un to var iepazīt vietējā gida pavadībā. Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskajam centram ir piešķirts kultūras pieminekļa statuss. Līgatnes ziemeļdaļā – Gaujasmalā ir jāuzmeklē vienīgā mūsdienās funkcionējošā Gaujas pārceltuve un vienīgā upju pārceltuve Baltijā, kas darbojas ar straumes spēku. Pārceltuve ir vietēja mēroga transporta līdzeklis. Rietumos no Līgatnes atrodas Līgatnes dabas takas, kur dabiskai videi pietuvinātos apstākļos (Baltijā labākais šāda veida objekts) dzīvo staltbrieži, stirnas, mežacūkas, lapsas un lūši. Līgatnes dabas taku teritorijā ir izveidots blīvs pastaigu taku tīkls un asfaltēts auto – velomaršruts, kas ziemā top par distanču slēpošanas trasi. Te pieejams moderns apmeklētāju centrs. Austrumos no Līgatnes – Līgatnes rehabilitācijas centrā meklējama Eiropas mērogā unikāla vieta – bijušais slepenais padomju laika bunkurs, kas bija veidots kā galvenā Latvijas augstāko militāro un civilo personu dzīves un darba vieta kodolkara vai ķīmisko ieroču pielietošanas gadījumā. Bunkuru atvēra 2003. g., tādēļ tas neskartā veidā ir saglabājies līdz mūsdienām. Pa ceļam no Augšlīgatnes uz Līgatni ir jāiegriežas Vienkoču parkā, kur var iepazīt tā veidotāja Riharda Vidzicka darinātos vienkočus, apskatīt dažādu ēku maketus, Smilšu māju, kā arī piedalīties tematiskos pasākumos.
N/A

Saimniecība atrodas ainaviskā vietā starp Rīgas-Ventspils (A-10) autoceļu un Tukumu, kuras apkaimē vērojama skaista un pauguraina ainava. Pauguru dienvidu nogāzēs plešas vīnogu lauki, kuros tiek audzētas ~ 60 dažādu vīnogu šķirnes. Apmeklētājiem te piedāvās ekskursijas pa dārzu ar mirkli atpūtai uz terases ar īpašo saimnieces cienastu. Te var iegādāties arī vīnogas un pasūtīt tās iepriekš. Otra saimniecības specializācija ir aitu audzēšana. Interesenti var apskatīt ganāmpulku, kā arī, iepriekš vienojoties, iegādāties jēra gaļu. Saimniece Gunta Niedra labprāt dalās pieredzē un konsultē tos, kas uzsāk aitu audzēšanas rūpalu. Piemērotākais saimniecības apmeklējuma laiks ir no maija līdz novembrim, kad ir patīkami uzturēties ārpus telpām.
N/A

Viens no izteiktākajiem Latvijas piekrastes zemesragiem ar piejūras palieņu pļavām un 1875. g. celto bāku.
N/A

Lielākais Baltijas valstīs. Tartu maratona trase, mākslīgo klinšu siena un velomaratorna trase. Slēpju muzejs. Tehvandi tramplīnā – skatu platforma.
N/A
Izstiepta teritorija no Valmieras līdz Apes novadam, kuras galvenā "ass" ir neregulētās Gaujas ieleja ar blīvu vecupju sistēmu, ozolu parkveida pļavām to krastos, ozolu un platlapju audzēm. Daudzu retu un aizsargājamu putnu, īpaši griežu, dzeņu, medņu u.c. sugu dzīves un vairošanās vieta. Viena no nozīmīgākajām lapkoku praulgrauža dzīves vietām.