Atpūta laukos
1-20 / 789
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Baltijas valstīs pirmā izveidotā baskāju taka atpūtas kompleksā „Valguma pasaule”, kas atrodas mežiem klātajos Valguma ezera krastos. Ejot taku, kājas „masē” smiltis, šķelda, māli, kūdra, grants, čiekuri un dažādi citi materiāli.
N/A

Mazskarts Salacas upes ielejas posms ar lielu smilšakmens iežu atsegumu, netraucētu alu u.c. biotopu, sugu un ainavu daudzveidību. Salaca ir viena no nozīmīgākajām Baltijas jūras lašupēm un otra populārākā Vidzemes ūdenstūristu upe. Kā galvenie apmeklētāju piesaistes objekti jāmin ģeoloģiskie pieminekļi - Sarkanās klintis, Skaņais kalns, Neļķu klints, Velna ala un kultūras pieminekļi - Lībiešu pilskalns, Vecsalacas muiža, Lībiešu muzejs, Valtenberģu muiža, unikālie Salacas nēģu tači u.c. Parkā atrodas viens no Ziemeļvidzemes populārākajiem tūrisma objektiem – Skaņākalna parks, kurā izveidots blīvs taku tīkls. Salaca ir arī populārs makšķernieku galamērķis. Ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.
N/A
Kurtuvenu muižas vietu apjož sens ģeometriski – ainaviski plānots parks. 19.gs. otrajā pusē tas bija ainaviskuma stilā ar dažādiem ģeometriskā parka elementiem. 4.2 ha lielajā parkā turpina ziedēt senās liepas, kļavas, oši, ozoli, citi dekoratīvie koki un krūmi – kopā vairāk nekā 20 šķirņu pārkoksnējušies augi.
N/A

Vērēmu pagasta Veremu ciemā, 150 m DA virzienā no Viršukalna mājām. Akmens ir  5,9 m garš, 4,0 m plats, augstums 3,0 m, apkārtmērs 15 m, tilpums 22 kubikmetri. Dižakmeni klāj pelēcīgu sūnu kažociņš, kuram cauri vietām pavīd patriarha sarkanbrūnie sāni. Granīta monolīta skaists rotājums ir 3-4 cm gari laukšpata kristāli, kas saule vizuļo varavīksnes toņos.
N/A

Ap 2 km garā taka izveidota 1994. g. No autostāvlaukuma tā uzlīkumo Daugavas ielejas krastā, kur mežu ieskauts ieslēpies viens no mazākajiem latgaļu pilskalniem. Tā dienviddaļu noraka 20. gs. 20. gados, kad te ieguva granti. Pilskalna plakums atrodas ~ 40 m virs Daugavas līmeņa, tādēļ pa nelielo skatu stigu vērojama iespaidīga Daugavas ielejas ainava. Takas malā netālu no Putānu strauta ir redzams stabs, kas iezīmē projektētā Daugavpils HES maksimālā ūdenslīmeņa atzīmi. Tālākajā gaitā taka aizved līdz Slutišku sādžai.
N/A

Vienīgajā Cieceres ezera salā izveidojies cilvēka mazietekmēts mežs, kurā dominējošās koku sugas ir ozols, liepa un oši. Daži no ozoliem ir sasnieguši dižkoku izmērus. Nozīmīga dzeņveidīgo sugu dzīves vieta. Nelabiekārtota, tādēļ vislabāk to apskatīt, neizkāpjot no laivas.
N/A

Dabas liegumā "Lielie Kangari" atrodas 33 metrus augsts skatu tornis, kura virsotnē atrodas platforma, no kuras paveras skats uz Kangaru ezeru un Lielkangaru purvu. Dabas liegumā izbūvēta arī nepilnu divu kilometru gara pastaigu taka ar tiltiņiem un skatu platformu pie ezera.  Takas sākumā izvietotais veselības maršruts ikvienu apmeklētāju aicina kārtīgi izvingroties un izkustēties. Apmeklētāju informēšanai un izglītošanai visas takas garumā izvietoti arī informatīvie stendi ar fotogrāfijām, kas apvieno varenu stāstu un teiku kopumu par notikumiem, vietām, tēliem un parādībām dažādās apkārtnes vietās. 
N/A
Pārpurvota teritorija – bijusī Litorīnas jūras lagūnas vieta, kas ir daudzu retu un aizsargājamu, piemēram, dzeņveidīgo putnu sugu dzīves un ligzdošanas vieta. Dabas liegums ir grūti pieejams, taču daļa no tā ir labi pārskatāma no Tukuma – Kolkas ceļa. Par ļankām Kurzemē sauc mitras pļavas.
N/A

Jodkrantes Raganu kalns ir liela paraboliska ar skujkoku mežu apaugusi kāpa. Tā koka skulptūru brīvdabas ekspozīcija (veidošanu uzsāka 1979. g.) ir viens no populārākajiem nacionālā parka apskates objektiem. Pa kāpas nogāzēm un augšpusi ir izveidota taka, kuras malās izvietotas ~ 80 (2007. g.) Lietuvas daiļamata meistaru darinātās koka skulptūras, kas ataino Lietuvas tautas daudzveidīgo mitoloģiskās pasaules tematiku. Takas apskatei nepieciešama ~ 1 h.
N/A
Iespaidīga smilšakmens atsegumu virkne, kas izveidojās pēc 2005. g. orkāna.
N/A

Taka izveidota Limbažu Lielezera ZA galā, tā ir 3.6 km gara vienā virzienā. Ezeru ziemeļu galā izbūvēts putnu novērošanas tornis. Izbūvēts bērnu rotaļu laukums, labiekārtotas atpūtas vietas, izveidota laivu piestātne. Pāri Donaviņai izveidots gājēju tiltiņš uz pontoniem.
N/A

Dabas lieguma teritorijā ir vērojama Kurzemei reti sastopama ainava, kurā atrodas aizsargājams biotops – klajas iekšzemes kāpas ar kāpsmildzenes pļavām, kā arī lapukoku meži, kurā aug parastais skābardis. Tūristi Sventājas ielejas labā krasta nogāzē var apmeklēt Muižas (Leju) svētavotu (kāpjošs avots), virs kura kuplo Latvijas dižākā ieva un izveidota jauka niedru lapene. Pirms avota no ceļa paveras plašs skats uz Sventājas ieleju.
N/A

Vikmesti dēvē arī par Foreļstrautu, jo tā ir nozīmīga foreļu un taimiņu nārsta vieta. Gaujas labā krasta pieteka ir izveidojusi dziļu gravu ar stāvām nogāzēm, kuras lejtecē izveidojušies nelieli – ap 4 m augsti smilšakmens atsegumi. Gravas labajā (rietumu pusē) paceļas ar mežu apaugušais Vikmestes pilskalns. Gar Vikmestes upi izveidota taka, kuras sākumdaļa atrodas pie Siguldas – Turaidas ceļa, bet beigu daļa – pie Raganas – Turaidas ceļa (ap 3 km).
N/A
Atrodas Ložmetējkalnā, kas ir Garās kāpas viens no augstākajiem punktiem. Blakus piemineklis varonīgajiem latviešu strēlniekiem, kas cieta lielus zaudējumus Ziemassvētku kauju laikā 1916. g. beigās. Pārskatāmi lieli mežu masīvi līdz pat Jūrmalai un Maztīreļa purvs, kurā labi izceļas bijušā šaursliežu dzelzceļa uzbēruma vieta. Ietilpst Ziemassvētku kauju piemiņas parkā, kur apskatāms Mangaļu muzejs, atjaunotais “Vācu valnis”, pieminekļi u.c. objekti.
N/A

Krāčains Lobu upes (Loobu jõgi) posms pie Joaveski ciema, kur ~ 160 m garumā upes gultnē, tai šķērsojot Ziemeļigaunijas glintu, izveidojušās izmēros nelielas, tomēr ļoti ainaviskas un skaistas 0,5 – 1 m augstas ūdenskritumu kaskādes. 1898. g. šeit uzcēla hidroelektrostaciju, kuras atliekas ir redzamas upes labajā krastā. Iecienīta pavasara laivotāju treniņu vieta.
N/A

38 m augstais Ovišu bākas mūra tornis (signāluguns - 33 m augstumā) celts 1814. g. un bez ievērojamām izmaiņām darbojas arī mūsdienās. Šī ir mūsu valsts vecākā funkcionējošā bāka.
Teritorijā labi saglabājusies bākas darbinieku ēka, celta 1905. gadā. Kad šaursliežu dzelzceļa maršrutā Ventspils - Mazirbe sāka kursēt mazbānītis, šajā ēkā pāris telpu tika atvēlētas Ovīšu stacijai. Palīgēkā izveidots Ovīšu bākas muzejs, kur var iepazīties ar Latvijas bāku vēsturi, izvietojumu un tehniskajiem rādītājiem.
N/A
„Selga uz rietumiem no Tūjas” – nozīmīga teritorija mazā ķīra aizsardzībai pavasara migrācijas laikā. Teritorija atrodas iepretim Salacgrīvas, Limbažu, Saulkrastu un Carnikavas novadam, tās platība ir 58 600 ha.
N/A

Atrodas Skuķu ezera ziemeļaustrumu krastā. No torņa labi saskatāms aizaugušais Skuķu ezers ar nelielām ūdens lāmām un ūdeņiem bagātos pavasaros pārplūstošā Dvietes paliene. Laba putnu vērošanas vieta.
N/A
Atrodas Dunduru pļavu ziemeļdaļā - Melnragu rīkles galā. Uzbērts mākslīgi, izlīkumojot Slampes upītes gultni. No kurgāna pārskatāmas pļavas ar dzīvei savvaļā pielāgotajiem mājlopiem, kā arī neliels atjaunotās Slampes posms. Interesants skats būs palu laikā, kad applūst apkārtējās palienes. Putnu vērošanas vieta.
N/A