| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Baltijas valstīs pirmā izveidotā baskāju taka atpūtas kompleksā „Valguma pasaule”, kas atrodas mežiem klātajos Valguma ezera krastos. Ejot taku, kājas „masē” smiltis, šķelda, māli, kūdra, grants, čiekuri un dažādi citi materiāli. |
||
|
Brocēnu iela šķērso Vēršupīti, kas
līkumo cauri Ķemeru pilsētai. Tai pāri savus „kūkumus”
pārmetuši vairāk kā 10 mazi un romantiski tiltiņi. Katram
no tiem bijis savs nosaukums.
|
||
|
Nacionālā parka mērogā – vidēja
lieluma purva masīvs, kurā savulaik iegūta kūdra
(kādreizējās izstrādes vietas šobrīd applūdušas).
Ziemeļos savienojas ar Čaukciema purvu. Atrodas
dienvidrietumos – rietumos no Zaļās kāpas.
|
||
|
Debita (izplūstošā ūdens daudzuma laika vienībā) ziņā - viens no iespaidīgākajiem Latvijas sērūdens avotiem, īpaši pavasaros.
|
||
|
Pakri pussalas galā slejas vizuāli iespaidīgākā no Baltijas valstu piekrastes klintīm - līdz 24 m augstā Pakri klints (Pakri pank). Aukstās ziemās no kaļķakmens slāņiem izplūstošie avoti veido fantastiskus leduskritumus un neparastas ledus formas.
|
||
|
Tās garums ir aptuveni 1,2 km. Taku unikālu padara paugurainais meža reljefs (gravas augstums vietām sasniedz pat 15 m), augu sugu daudzveidība, kā arī gleznainie Kauliņupītes līkumi, kas divās vietās šķērso taku. Žibgravas veselības taku izveidoja 90. gadu beigās. |
||
|
Ziemeļos no Andrupenes lauku sētas muzeja dziļā starppauguru ieplakā ir iegūlis nelielais (130 m garš, 120 m plats) Andrupenes purvs – augstā tipa purvs ar klaju centrālo daļu. Ieplakas nogāzes klāj baltalkšņu audzes. Rāznas nacionālā parka administrācija 2009. gadā atjaunoja Andrupenes pamatskolas izveidoto purva mācību taku, izveidojot kāpnes, skatu platformu, dēļu laipas un informācijas stendus. |
||
|
Latgales augstienes Rāznavas pauguraines augstākā un Latvijā trešā augstākā virsotne (289,3 m v.j.l.). Lielpaugura relatīvais augstums ir 86 m! Skatu torņa platforma ir šobrīd augstākais Latvijas punkts (323 m.v.j.l.), kas sasniedzams ar paša kājām! Liepu kalna apkārtne ir labiekārtota. |
||
|
Upes tecējuma ziņā – straujš un vietām krāčains Gaujas posms starp Vidagu un Vecpalsas ieteku, kura (un kura pieteku) krastos vietām sastopami dolomīta atsegumi, no kuriem lielākie ir Randatu klintis. Liegums veidots g.k. dažādu mežu, pļavu un ar atsegumiem saistītu biotopu aizsardzībai. Arī no ainaviskā un ūdenstūrisma viedokļa – interesants Gaujas vidusteces posms. Izveidoti labiekārtojuma elementi Randatu klinšu apskatei u.c. Teritorija ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū (sk. sadaļu "Aizsargājamo ainavu apvidi").
|
||
|
Izcils un izteiksmīgs dižkoks. Resnākais Latvijas melnalksnis (Alnus glutinosa).
|
||
|
Ķīšupe (garums 31 km) iztek no Lēdurgas pagasta purvājiem. Pašā liedagā Ķīšupe bieži maina gultni un ietekas vietu. Viena no Ķīšupes pietekām ir ar interesantu nosaukumu – Pupaļurga. Ķīšupes nosaukums, iespējams, cēlies no cilvēka un māju vārda. Upes tuvumā 17. gadsimtā dzīvojis kāds vīrs vārdā Ķīsis. (Avots: Saulkrastu TIC) |
||
|
No nesen celtā skatu torņa, kura pakājē izveidota atpūtas vieta, paveras labs skats uz vienu no Daugavas lokiem – Adamovas loku un nedaudz tālāk esošo Daugavas loku dabas parku. Gar torni aizvijas velomaršruts „Saulkrastu taka”.
|
||
|
Lielbātas dabīgais dzidravots ir lielākais Latvijā un viens no retajiem Ziemeļeiropā, kas zemes virspusē no dzīlēm iznes bioloģiski aktīvu un pareizi strukturētu ūdeni. Lielbātas dzidravots tek no rietumiem uz austrumiem pretī saulei, tāpēc jau izsenis tiek uzskatīts par maģisku, pat svētu, kam piemīt dziednieciskas spējas. Vēstures materiālos Lielbātas avots pirmo reizi pieminēts 1253. gadā un līdz šim brīdim turpina savu plūdumu. Lielbātas avots atrodas sakoptā un ekoloģiski tīrā vidē. Laikam ritot, avota ūdens plūsma nav mazinājusies, bet tieši pretēji, tā ir pieņēmusies spēkā un ar apbrīnojamu jaudu avots turpina dot unikālu dabas velti – tīru, bioloģiski aktīvu, pareizi strukturētu ūdeni, neapstājoties ne dienu, ne nakti, ne ziemu, ne vasaru. Netālu no avota atrodas vēsturiskā Vaiņodes jeb Lielbātas pils, kuru 19. gs. vidū būvēja barons Osten Sakens. Vēstures liecības liecina, ka šī vieta pils būvniecībai nav izvēlēta nejauši. 1923. gadā pilī tika izveidota sanatorija, kas ne tikai bija priekšzīmīgākā Latvijā, bet varēja cienīgi līdzināties ārzemju sanatorijām. Tam par iemeslu bija dabiski tīrā un dziednieciskā vide, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. Lielbātas pils ir privātīpašums un apmeklētājiem nav pieejama, taču Lielbātas avots ir brīvi pieejams, un katram ir iespējams nogaršot avota ūdeni. Adrese: Vaiņodes pils, Vaiņodes pagasts, Dienvidkurzemes novads LV-3535 |
||
|
Saulkrastos netālu no Baltās Kāpas un Saulrieta takas posmā no Bērzu ielas līdz Selgas ielai gar jūru izbūvēts jauns pastaigu takas posms un izveidots vides objekts “Saulrieta vērotājs”. Tas ir foto objekts, kur jaunlaulātie un ikviens Saulkrastu iedzīvotājs, viesis var iemūžināt atmiņas Saulkrastiem tik raksturīgajā saules simbolā. |
||
|
Ap 0,5 km ziemeļaustrumos no Stukmaņu muižas – Daugavas ielejas labajā krastā atrodas Vīna kalns – sens pilskalns. Tajā atrodas izpostītie Stukmaņu muižas īpašnieku kapi. Mazliet tālāk redzams klajš upes ielejas nogāzes posms, kurā savulaik darbojās slēpošanas trase. |
||
|
Neliels pilskalns Mazā Soloja ezera ziemeļu krastā, kura nogāzē ir izveidotas kāpnes, bet virsotnē novietota Sv. Marijas statuja. |
||
|
No Ludzas pilskalna paveras viens no interesantākajiem Latgales skatiem uz vecāko Latvijas pilsētu un tās vēsturisko centru, Lielo un Mazo Ludzas ezeru, Livonijas ordeņa pilsdrupām, Baznīckalnu, dievnamiem. Novadpētniecības muzeju, Amatnieku centru u.c. objektiem.
|
||
|
Līgatnes centrā, straujās Līgatnes upītes labajā krastā ir izveidots skatu laukums, no kuras „tuvplānā” redzams viens no iespaidīgākajiem upītes smilšakmens atsegumiem – Lustūzis. Tā sienā vīd mākslīgi raktās Līgatnes pagrabalas, kuras vietējie cilvēki izmanto kā pagrabus un mantu glabātuves.
|
||
|
Teritorijas ziņā nelielais Vilces dabas parks izvietojies dziļās Vilces upītes un tās pieteku gravu krastos. Aizsargājamie biotopi - smilšakmens atsegumi, upju straujteču posmi un gravu nogāžu meži ar tajos sastopamajām augu un dzīvnieku sugām ir šejienes dabas vērtumi. Pie labiekārtotā Vilces pilskalna atrodas Zaķu pļava – labiekārtota un iecienīta parka apmeklētāju atpūtas vieta. |
||
|
Uzcelts Kaņiera pilskalnā un ir Kaņiera pilskalna takas sastāvdaļa. No torņa paveras izcila Kaņiera ezera dienvidrietumu daļas ainava ar niedru saliņām un nelieliem atklāta ūdens laukumiem. Laba putnu vērošanas vieta. |
||