Atpūta laukos
1-20 / 787
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Baltijas valstīs pirmā izveidotā baskāju taka atpūtas kompleksā „Valguma pasaule”, kas atrodas mežiem klātajos Valguma ezera krastos. Ejot taku, kājas „masē” smiltis, šķelda, māli, kūdra, grants, čiekuri un dažādi citi materiāli.
N/A

Kokneses dabas taka (5,65 km) ved gar Daugavas un Pērses krastiem un savieno Kokneses parku un Likteņdārzu. Pastaigā pa dabas taku var doties no jebkuras sevis izvēlētas vietas, kas vijas cauri Kokneses parkam. Takā izveidotas laipas, tiltiņi, informācijas stendi un norādes.
N/A
Akmeņupīte, kas traucas lejā no Augšzemes augstienes uz Dvieti un tālāk – Daugavu straujo tecējumu var novērot tikai pavasaros vai pēc lietavām. Pārējā laikā tā ir sekla upīte ar akmeņainu gultni. Upītes krastos ir izveidota jauka taka ar vairākām atpūtas un ugunskura vietām (ir malka), bet slāpes var veldzēt no avotiem.
N/A
Lieguma galvenā „vērtība” ir seklais un aizaugošais ezers, kas ir ne tikai svarīga daudzu putnu sugu ligzdošanas, bet kopā ar palieņu pļavām – arī augu sugu dzīves vieta. No ezera ziemeļdaļas iztek Svētupe. Ezera apkārte nav piemērota tūrisma pasākumiem. Alternatīva - uz dienviediem esošā Limbažu Lielezera krastā izveidota dabas taka.
N/A

 Atrodas Cenas tīreļa dabas takas sākumā. No tā labi pārskatāma kūdrā izstrādātā Cenas tīreļa neliela daļa.

N/A
Veidots Vilsandi salu arhipelāga (~ 100 mazas saliņas) aizsardzībai. Lielākā no salām – Vilsandi ir 6 km gara un līdz 2 km plata. Līdz Vilsandi var nokļūt ar savu vai īrētu laivu, kā arī piemērotos apstākļos ar kājām, - veicot neparastu ~ 5 km garu pārgājienu pa jūru un mazām saliņām no Kuusnõmme pussalas Z gala.
N/A
Atrodas Ložmetējkalnā, kas ir Garās kāpas viens no augstākajiem punktiem. Blakus piemineklis varonīgajiem latviešu strēlniekiem, kas cieta lielus zaudējumus Ziemassvētku kauju laikā 1916. g. beigās. Pārskatāmi lieli mežu masīvi līdz pat Jūrmalai un Maztīreļa purvs, kurā labi izceļas bijušā šaursliežu dzelzceļa uzbēruma vieta. Ietilpst Ziemassvētku kauju piemiņas parkā, kur apskatāms Mangaļu muzejs, atjaunotais “Vācu valnis”, pieminekļi u.c. objekti.
N/A
Ļoti ainavisks un izteiksmīgs dižkoks, kas aug bijušās Vīcežu pusmuižas zemēs.
N/A
Latvijai samērā unikāla teritorija – gāršas tipa mežs, kurā aug ozoli (daudz dižozolu), liepas, oši u.c. lapukoki. Vietējā gida – mežziņa pavadībā var izstaigāt nelielu gāršas nogabalu, iepazīt raksturīgākos gāršas apdzīvotājus un to nozīmi. Ukru gārša – dabas liegums
N/A
Vecākais Latvijas dendrārijs, kura stādījumus plānojis un veidojis Skrīveru muižas īpašnieks Maksimilians fon Siverss (1857. – 1919.). Jāatzīmē, ka līdz 1. pasaules karam sugu skaits parkā ir bijis divas reizes lielāks. Augu stādījumi ir grupēti pēc to dabiskās augšanas vietas – dažādiem pasaules ģeobotāniskiem rajoniem. Parkā ir izveidoti pastaigu celiņi, bet pie augiem izvietotas plāksnītes ar sugas nosaukumu latviešu un latīņu valodā. Apmeklētāji var apskatīt strūklaku, kas darbojas no otrdienas līdz svētdienai (no 11 00 – 23 00, katru pilnu stundu pusstundas garumā). Rīgas – Daugavpils šosejas otrā pusē atrodas Skrīveru Mežaparks ar pastaigu takām.
N/A
11. lielākā Igaunijas sala. Tās vidusdaļu aizņem > 100 gadus vecs platlapju (liepu, ozolu, ošu u.c. lapu koku) mežs, bet piekrastē dominē pļavas un nelieli mitrāji. Apdzīvota ir tikai Abrukas Z daļa. Tūristu maz apmeklēta vieta, kur iespējams nodoties mazskartas dabas baudīšanai.
N/A

Ķekavas novadā, Daugmales pagastā atrodas jauka atpūtas vieta - Lejas ezers. Ezeram var apiet apkārt, taka nav marķēta un iešana ir pa mazām meža taciņām. Slapjākā laikā taciņas vietām var būt mitras un dubļainas. Pastaiga aizņems aptuveni stundu. Pie ezera ir iekārtotas vairākas piknika vietas.
N/A

10 km garais pārgājienu maršruts iepazīstina ar vienu no vēl retajiem, cilvēka mazāk ietekmētajiem Daugavas senlejas posmiem. Tā sākums – Aizkraukle, finišs – Skrīveri. Gar upes krastu izvietotas atpūtas vietas. Maršrutu var braukt arī ar velosipēdu.
N/A
2005. gadā veidota laipu taka, pa kuru no Duntes muižas (atrodas Minhauzena muzejs) cauri mitrajiem piekrastes mežiem var veikt pārgājienu līdz jūrai. Takas malās izveidotas atpūtas vietas un ar slaveno baronu Minhauzenu saistīti koka tēli un atrakcijas. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
N/A

Dabas liegumā "Pilskalnes Siguldiņa" ir izveidota dabas taka - kājinieku tūrisma maršruts – t.s. Augšzemes ainavu taka, kas sākas Pilskalnē un beidzas pie Driģeņu mājām. Tā izlīkumo ezeru krastus, šķērso purvu (laipas). Apmeklētājiem, t.sk. arī bērniem, izveidotas arī īsākas - lokālas takas. Pieejami dažādu taku garumi: 1,6 km, 3,8 km, 8 km.
N/A

Teritorija ziemeļrietumos un rietumos no Skrundas – t.s. Skrundas dīķi, kas ir nozīmīga ūdensputnu atpūtas vieta migrāciju laikā, kā arī ligzdošanas vieta. Dīķos ligzdo ziemeļu gulbji, bet kā barošanās vietu iecienījuši jūras ērgļi u.c. piekūnveidīgo un tārtiņveidīgo putnu sugas. Potenciāla putnu vērošanas vieta, lai gan nav labiekārtota šādam nolūkam.
N/A
Uz Klāņu purvu no Muižniekiem aizved meža ceļš, kura galā ir informācijas stends un atpūtas vieta, no kurā labi pārskatāms Klāņezers. Tas veidojies Litorīnas jūras lagūnā. Dabas liegums veidots Klāņu, Dziru un Stāvu, kā arī seklā un aizaugušā Klāņezera un to apkārtnē esošo biotopu aizsardzībai. Iepazīstieties ar stendā iekļauto informāciju.
N/A

Kaļķainais zāļu purvs izveidojies periodiski aplūstošā starpkāpu ieplakā, kas ir nozīmīga daudzu aizsargājamu augu sugu dzīvotne. Zāļu purvs ir dažviet pārskatāms no mežainajām kāpām, kas purvam pieguļ no dienvidaustrumu puses.
N/A
Viens no izcilākajiem Baltijas karsta apgabaliem, kas aktīvi veidojas arī mūsdienās, pazemes ūdeņiem šķīdinot ģipšakmens iežus. Te aizvien rodas jauni zemes iegruvumi – karsta kritenes, par kurām klīst teiksmaini nostāsti. Plašā teritorijā ir redzamas arī citas karsta izpausmes – pazemes upes, karsta avoti, t.s. Govs ala (Karvės ola) u.c.
N/A
Dabas liegums veidots jūrmalas pļavu (Latvijā rets biotops) aizsardzībai, kas atrodas Lielupes grīvā – upes kreisajā krastā. Šeit atrodas viena no lielākajām purva mātsaknes atradnēm Latvijā. Nozīmīga putnu ligzdošanas vieta. Teritorija nav labiekārtota apskatei, tādēļ to ieteicams aplūkot no Lielupes pretējā (labā) krastā esošās Baltās kāpas, no kuras paveras plaša un pārskatāma ainava uz upes grīvu, palieņu pļavām un niedrājiem.