Atpūta laukos
1-20 / 788
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Baltijas valstīs pirmā izveidotā baskāju taka atpūtas kompleksā „Valguma pasaule”, kas atrodas mežiem klātajos Valguma ezera krastos. Ejot taku, kājas „masē” smiltis, šķelda, māli, kūdra, grants, čiekuri un dažādi citi materiāli.
N/A
Izcils un izteiksmīgs dižkoks. Resnākais Latvijas melnalksnis (Alnus glutinosa).
N/A

10 km garais pārgājienu maršruts iepazīstina ar vienu no vēl retajiem, cilvēka mazāk ietekmētajiem Daugavas senlejas posmiem. Tā sākums – Aizkraukle, finišs – Skrīveri. Gar upes krastu izvietotas atpūtas vietas. Maršrutu var braukt arī ar velosipēdu.
N/A

Atrodas 0,1 km austrumos no katoļu bazilikas. Jau no 1825. g. Svētavota ūdeni izmantoja dziednieciskiem mērķiem. Līdz 19. gs. 40. gadiem avota ūdens īpašības bija izslavētas tāpat kā Aglonas Dievmātes svētbildes brīnumdarītājas spējas. Tās savulaikapstiprinājusi Viļņas ārstu komisija un Pēterpils akadēmija, taču ap 1840. g. avots savas īpašības esot zaudējis. Tomēr arī mūsdienās svētceļnieki joprojām tic avota spēkam.
N/A
Viena no Latvijas izteiktākajām subglaciālo iegultņu sistēmām, kurā izvietojušies 11 dažāda lieluma un dziļuma ezeri. Izcili ainaviska teritorija, kurā īpaši tāli un skaisti skati līdz pat Hānjas augstienei Dienvidigaunijā paveras no Drusku – senču pilskalna. Teritorija veidota arī biotopu, piemēram, boreālo un nogāžu mežu aizsardzībai. Lai arī teritorijai piemīt ārkārtīgi liels ainaviskais un tūrisma potenciāls, tas līdz šim ir minimāli izmantots. Dabas liegums atrodas Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū (sk. sadaļu "Aizsargājamo ainavu apvidi").
N/A

  Aiz Jodkrantes (Nidas virziens) ceļa labajā pusē ir izveidots autostāvlaukums un labiekārtota vieta, no kuras apskatāma Lietuvas (atrodamas ziņas, ka arī Eiropas) lielākā zivju gārņu Ardea cinerea un jūras kraukļu Phalacrocorax carbo kolonija, kur kopā varētu būt ~ 3000 putnu. Neaizmirstiet līdzi paņemt tālskati!
N/A

Daugavas ielejas dabas parks ir vienīgā vieta, kur starp Daugavas HES ūdenskrātuvju kaskādēm vēl salīdzinoši īsā upes posmā saglabājusies Daugavas ieleja un tās sānu pieteku gravas tādas, kādas tās apmēram izskatījās pirms teritorijas appludināšanas. Īpaši skaisti skati paveras no Daugavas labā pamatkrasta nogāzes pie Aizkraukles baznīcas un pilskalna. Nogāžu meži, pļavas, avotu izplūdes vietas un nelielie dolomīta atsegumi ir aizsargājami biotopi. Aizkraukles pilskalnā izveidota atpūtas vieta. Netālu no tā apskatāmas arī Aizkraukles pilsdrupas.
N/A

Laipu taka Planču purvā. Garums 0,5km, laiks aptuveni 0,3 h. Viens no retajiem Latvijas brīvdabas objektiem, kur informācija ir izvietota Braila rakstā. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
N/A
Idumejas augstienes augstākais reljefa virsmas punkts - Zilais kalns ir izteikts ar mežu apaudzis lielpaugurs, no kura paveras telpiski „šaura” ainava uz augstienes ziemeļdaļu un Burtnieka līdzenumu. Liegums veidots aizsargājamu biotopu – gravu, nogāžu un boreālo (ziemeļu) mežu, kā arī atsevišķu sugu aizsardzībai. Zilais kalns ir arī populārs tūrisma objekts, tā piekājē izveidota autostāvvieta. Teritorija no tūrisma viedokļa ir labiekārtota
N/A

Sāmsalas ziemeļrietumu daļā jūrā iestiepjas iespaidīgā Tagameizas pussala (Tagamõisa poolsaar). Tās ziemeļrietumu daļā meklējama mazāka – ap 5 km garā Harilaidas pussala (Harilaid). Pussalas vidusdaļā viļņojas Lajalepas ezers (Laialepa järv) - bijušais jūras līcis, kas zemes garozai ceļoties, kļuvis par iekšēju ūdenstilpi. Arī pati Harilaida (igauniski „laid” nozīmē „saliņa”) vairāk nekā trīs gadsimtus atpakaļ bijusi sala. Harilaidu iecienījuši ne tikai migrējošie putni, bet arī roņi, kurus piesaista vientuļi līči un akmeņainās sēres. Harilaidu var apmeklēt tikai ar kājām vai ar divriteni, bet spēkrati ir jāatstāj autostāvlaukumā. No tā ~ 1 km attālumā atrodas vieta, kur pēc 17. gs. radies Harilaidas savienojums ar Sāmsalu. Šeit paveras nepierasti klaja un akmeņaina ainava. Pārējā Harilaidas daļa ir apmežota pirms ~ 40 gadiem. Kopumā būs jāveic ~ 10 km garš pārgājiens.
N/A
Līčiem, pussalām un salām bagāts ezers ar izrobotu krasta līniju, kas savienots ar Zvejnieku un tālāk - citiem Latgales augstienes ezeriem. Ozolu un platlapju meži, kas aug uz ezera salām un pussalās ir ne tikai aizsargājami, bet arī Latvijas mērogā nozīmīgi biotopi. Tiesa, to vērtību apzināsies tikai vides speciālisti. No Jašas ezera var uzsākt laivu braucienu pa vienu no Latgales ezeru "kēdēm". Ezera austrumu krastā atrodas Geļenovas parks.
N/A

Atrodas Burtnieku ezera D krastā, kur plašā apkārtnē regulāri applūstošas palieņu pļavas - nozīmīgs griezes un citu putnuuzturēšanās un ligzdošanas vieta. Atrodas Burtnieku ezera pļavu dabas liegumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Iepazīstina ar Burtnieku parku un Burtnieku muižas kungu māju.
N/A
Taka ap Ozolu Mazezeru. Purvaino krastu posmā, ap ezera rietumu galu, ierīkotas gājēju laipas. Novērojami purva, meža un ezera augi, dzīvnieki un biotopi. Jūlija beigās īpaši krāšņi zied ūdensrozes. Blakus atrodas Ozolmuiža ar parku.
N/A

3,5 kilometrus gara taka, kas Viru purvu šķērso dienvidu – ziemeļu virzienā. Takas sākums ir jāmeklē pie Vahastu – Loksas (Loksa) ceļa. Viru purvā ir uzcelts koka skatu tornis, no kura atklājas tipiska sūnu (augstā) purva ainava ar nelielu ezeriņu, lāmu un akaču kopu. Taka nav lokveida, tādēļ ir jāpadomā par šī maršruta veikšanas loģistiku! Tās apskatei būs nepieciešama ~ 1h. Jāpiebilst, ka šī ir viena no interesantākajām nacionālā parka takām!
N/A

Teritorija veidota izteiktās Baltijas ledus ezera senkrasta kāples aizsardzībai, kuras izteiktākais posms stiepjas līdztekus Grobiņas – Ventspils šosejai vairāk nekā 10 kilometru garumā (ceļa austrumu pusē). Kaut arī no senkrasta augšpuses paveras plašs skats uz Piejūras zemienes ainavu, diemžēl, šobrīd nav izveidota neviena labiekārtota skatu vieta, kā arī atbilstoša informācija. Teritorijā sastopamas aizsargājamas augu sugas un biotopi.
N/A

Nemunas loku reģionālais parks (Nemuno kilpų regioninis parkas) ir dibināts 1992. g. un tā mērķis ir augu, dzīvnieku, ainavas un ģeoloģisko dabas pieminekļu aizsardzība. Parks ietver piecus lielus Nemunas upes lokus, kuru centrā atrodas Birštonas – viens no nozīmīgākajiem Lietuvas kūrortiem. Nemunas loku stāvajos krastos vietām redzami iespaidīgi nogulumiežu atsegumi. No dabas daudzveidības un ainavas viedokļa nozīmīgas ir arī Nemunas pieteku dziļās gravas. Parkā sastopami veci nogāžu un gravu meži. Punes (Punia) un Prienu (Prienai) mežos aug Lietuvā augstākie koki. Kopumā parkā ir konstatētas 973 augu un 1713 dzīvnieku (zīdītāji, putni, abinieki, rāpuļi, kukaiņi u.c.) un 505 sēņu sugas. Kā nozīmīgi kultūras tradīciju turpinātāji ir jāpiemin Prienu kokapstrādes meistari, kas gatavo koka krustus.
Izcili ainavisks Nemunas upes posms starp Alītu (Alytus) un Pakuonis, kur upe veido vairākus plašus meandru lokus ar līdz pat 40 m augstiem morēnas atsegumiem. Birštonas pilsētā atrodas reģionālā parka apmeklētāju centrs.
N/A
Atrodas Teirumnīku purva vidusdaļā pie tāda paša nosaukuma ezera. Līdz tam nokļūstam pa laipu taku, kas šķērso purvu ( 0,8 km). Lieliska iespēja iepazīt augsto purvu, purva ezeru un apkārtnes dabu.
N/A

Sventes dabas parkā, kas atrodas ainaviskajā Augšzemes augstienes vidusdaļā, izvietojies Sventes ezers – viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem un Egļukalns, no kura skatu torņa paveras viens no skaistākajiem Zemgales skatiem uz Sventes pauguraines un ezeraines ainavu. Egļukalnā izveidotas kalnu slēpošanas trases un dabas taka. Dabas parks ietilpst lielākā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā - Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū.
N/A
Tornis celts Grantskalnu (Ogres Zilo kalnu turpinājums) nogāzes malā ar plašu skatu uz Daugavas ieleju un Pārogres dzīvojamo rajonu. Vērts izstaigāt arī sugām un šķirnēm bagāto un labiekārtoto dendroloģisko parku.
N/A
Dabas liegums atrodas dienvidos no bijušā Ventspils – Liepājas dzelzceļa un ietver Užavas upi (t.sk. vecupes un veco meliorācijas sistēmu) ieskaujošās pļavas aptuveni 6 kilometru garumā, kas padomju laikā tika izmantotas kā kolhoza lauki (dažādas lauksaimniecības kultūras, siens), bet tagad pamazām aizaug ar krūmāju (nepieciešama regulāra pļaušana). Aizsargājamās vērtības – retas putnu sugas, t.sk. griezes, dažādi pļavu biotopi un augu sugas. Teritorija nav piemērota tūrisma aktivitātēm. Pietiekami labs priekšstats par Užavas augšteci rodas arī to vērojot „no malas” – no Alsungas - Bērzkalnu ceļa, kura malā pie Užavas upes izveidots informācijas stends. No tā pārskatāma lieguma ziemeļu daļa.