| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Baltijas valstīs pirmā izveidotā baskāju taka atpūtas kompleksā „Valguma pasaule”, kas atrodas mežiem klātajos Valguma ezera krastos. Ejot taku, kājas „masē” smiltis, šķelda, māli, kūdra, grants, čiekuri un dažādi citi materiāli. |
||
|
Metāla tornis Kazari upes kreisajā krastā, ~ 5 km attālumā no Matsalu līča. No torņa redzamās Kazari deltas palieņu pļavas atrodas tikai 0,3 – 1 m augstumā virs jūras līmeņa, tādēļ pavasara palos un stipru vētru (īpaši rietumvēju) laikā ūdens appludina milzīgu teritoriju. Uzskata, ka platības ziņā šīs ir vienas no lielākajām Eiropas palieņu pļavām, kas ir nozīmīga dažādu tārtiņveidīgo putnu sugu ligzdošanas, dzērvju un zosveidīgo putnu atpūtas un barošanās vieta. Ir pagājis laiks, kad zemnieki Matsalu pļavās ganīja govis un pļāva sienu, tādēļ šobrīd pļavu apsaimniekošanu veic nacionālā parka administrācija. |
||
|
Ungurmuižas parkā, kas ir slavens ar izcilajiem un resnajiem dižozoliem, kuru aprupējošie stumbri, dzīvā un mirusī koksne ir daudzu sugu, t.sk. jau Eiropā izzudušu vienīgā mājvieta, ir izveidota dižkoku taka. Garums 1,3 km, laiks līdz 1 h. Parkā atrodas Latvijā vienīgā līdz mūsdienām saglabājusies 18. gs. sākuma koka pils u.c. kulūrvēsturiskas vērtības
|
||
|
Viena no retajām vietām Baltijā, kur Peipusa ezera (Peipsi järv) krastā pie Kallastes ir izveidojusies 2 – 4 (maksimāli - 9) m augsta un aptuveni 1 km gara Devona perioda smilšakmens atsegumu virkne ar abrāzijas alām, arkām u.c. formām.
|
||
|
Atrodas Sēlijas paugurvaļņa vienā no augstākajiem punktiem – Borīškalnā. No atjaunotā torņa pārskatāms Saukas ezers un tam pieguļošie meži un lauksaimniecības zemes. Netālu – zemnieku saimniecība „Kalna Ļūdāni”, kuras saimnieks ar mājlopu palīdzību veido un uztur apkārtnes ainavu. |
||
|
Celts Vilces pilskalna augšdaļā, no kuras paveras skats uz Rukūzes upītes ieleju, Zaķu pļavu un apkārtnes mežiem. Zemgales novadam neierasta ainava. Netālu atrodas Vilces muiža.
|
||
|
Lielā Baltezera sešas salas – Auzu, Priežu, Mazā, Liepu, Ropažu un Meldru sala izceļas ar lielu augu sugu un platlapju, melnalkšņu, priežu mežu daudzveidību. Teritorija labi pārskatāma no Ādažu luterāņu baznīcas puses, vai arī braucot ar laivu pa ezeru. Lielais Baltezers ir iecienīta makšķerēšanas (ziemā – zemledus) vieta.
|
||
|
Uzņēmums nodarbojas ar dabas tūrisma pasākumu organizēšanu: agrā pavasarī – izbraucieni ar plostiem, vasarā – laivošana ar smailēm (kopā ar bebru dzīves vērošanu), visu gadu – pārgājieni ar sniega kurpēm pa Igaunijas augstajiem un zemajiem purviem, ziemā – izbraucieni ar stumjamām ragaviņām. Pieredzējuši pārgājienu vadītāji pastāstīs interesantus notikumus un faktus par Igaunijas dabu un kultūru. |
||
|
Veidots Vidzemes augstienes centrālās daļas kultūrainavas un ezeraiņu ainavas ar Alaukstu, Inesi, Taunu u.c. ezeriem, kā arī sugu un biotopu aizsardzībai. Vecpiebalgā atrodas daudzi nozīmīgi kultūras tūrisma objekti – Vecpiebalgas luterāņu baznīca, Vecpiebalgas pilsdrupas, Vecpiebalgas muiža un vairāku nozīmīgu Latvijas kultūras darbinieku dzīves un darba vietas, kurās izveidoti memoriāli muzeji. Ezeri piesaista makšķerniekus, bet ap Alaukstu ziemā tiek organizētas tradicionālās distanču slēpošanas sacensības. Ineša salās un pussalā izveidots Sproģu dabas liegums.
|
||
|
Dabas taka "Rīvas loki" sākas pie Ulmales-Labraga luterāņu baznīcas un vijas 3 kilometrus augšup, lejup pa Rīvas upes lejteces gleznaino senleju. Rīva šeit plūst kanjonveidīgā gravā, kuras dziļums sasniedz 12 metrus. Skatam paveras neskaitāmi upes līkloči un stāvie krasta atsegumi. Gaiss šeit ir neparasts, pilns ar jūras un priežu smaržu. Jūs netraucēti varēsiet baudīt klusumu un mieru, vērojot krāšņos dabas skatus un upes rāmo plūdumu. Taka daļēji pieejama ar asistentu, marķēta ar zaļu krāsu. |
||
|
Atrodas Ložmetējkalnā, kas ir Garās kāpas viens no augstākajiem punktiem. Blakus piemineklis varonīgajiem latviešu strēlniekiem, kas cieta lielus zaudējumus Ziemassvētku kauju laikā 1916. g. beigās. Pārskatāmi lieli mežu masīvi līdz pat Jūrmalai un Maztīreļa purvs, kurā labi izceļas bijušā šaursliežu dzelzceļa uzbēruma vieta. Ietilpst Ziemassvētku kauju piemiņas parkā, kur apskatāms Mangaļu muzejs, atjaunotais “Vācu valnis”, pieminekļi u.c. objekti.
|
||
|
Vikmesti dēvē arī par Foreļstrautu, jo tā ir nozīmīga foreļu un taimiņu nārsta vieta. Gaujas labā krasta pieteka ir izveidojusi dziļu gravu ar stāvām nogāzēm, kuras lejtecē izveidojušies nelieli – ap 4 m augsti smilšakmens atsegumi. Gravas labajā (rietumu pusē) paceļas ar mežu apaugušais Vikmestes pilskalns. Gar Vikmestes upi izveidota taka, kuras sākumdaļa atrodas pie Siguldas – Turaidas ceļa, bet beigu daļa – pie Raganas – Turaidas ceļa (ap 3 km). |
||
|
Raunas Staburags pēc Daugavas Staburaga appludināšanas šobrīd ir Latvijā raksturīgākais un izteiktākais šūnakmens veidojums, kas ir ~ 8000 gadus vecs un turpina veidoties arī mūsdienās - uz sūnām u.c. augiem izgulsnējoties avotkaļķiem. Raunas Staburags minēts kā vienīgā Alpu kreimules atradnes vieta, taču pēdējo 15 gadu laikā minētā suga nav konstatēta. Domājams, ka iemesls tam ir Staburaga apmeklētāju intensīvais nomīdījums. Avoti, kas veido avotkaļķus ir ES nozīmes prioritāras aizsardzības biotops. Tā kā Raunas Staburags šobrīd ir tā apmeklētāju nobrādāšanas un citu nedraudzīgu rīcību ziņā viens no visvairāk postītiem un apdraudētākajiem Latvijas dabas objektiem, skatīsimies to tikai no pretējā krasta un izbaudīsim "ar acīm" un fotoaparāta palīdzību!
|
||
|
Uzņēmums nodarbojas ar dabas tūrisma pasākumu organizēšanu: vasarā laivošana ar kajakiem jūrā, rudenī – pārgājieni ar sniega kurpēm pa purvu, ziemā – pārgājieni ar sniega kurpēm, un pavasarī – laivošana ar kanoe laivām pa upēm. Dabas draugiem piedāvā tematiskas ekskursijas: pavasarī – lāču vērošanas safari un putnu vērošana, rudenī – aļņiem, roņiem un vilkiem veltīti tematiskie pasākumi. |
||
|
Latvijai samērā unikāla teritorija – gāršas tipa mežs, kurā aug ozoli (daudz dižozolu), liepas, oši u.c. lapukoki. Vietējā gida – mežziņa pavadībā var izstaigāt nelielu gāršas nogabalu, iepazīt raksturīgākos gāršas apdzīvotājus un to nozīmi. Ukru gārša – dabas liegums
|
||
|
Latvijai neparastais meža tips – grīnis (ir divi grīņu tipi – viršu un zāļu grīnis), kas radies ilgstošā dabas un cilvēka mijiedarbības rezultātā, sastopams tikai dažviet Latvijas Baltijas jūras piekrastē un šeit augošā retā augu suga – grīņu sārtene (u.c. retas sugas) bija galvenie iemesli, kādēļ 1936. g. tika izveidots Grīņu dabas rezervāts. Rezervātu ziemeļu – dienvidu virzienā šķērso bijušā Ventspils – Liepājas dzelzceļa līnija. Rezervāta apmeklējums ir aizliegts! |
||
|
Nacionālā parka dienvidrietumdaļā jūrā iestiepjas Eldas pussala – skaists un ļoti omaļš ar kadiķu mežu (alvāriem) noaudzis zemes pleķītis ar interesantu jūras krastu, kur atsedzas silūra perioda nogulumieži. No pussalas gala, kurā slejas vecs Padomju armijas robežsargu tornis (apmeklējumam bīstams!), paveras visaptverošs skats uz Vilsandi salu (atpazīstama pēc bākas), Lonalaidas salu (Loonalaid) – otru lielāko Vilsandi arhipelāgā, Salavu (Salava) un citām mazākām saliņām. Dabas mīļotāji var uzmeklēt Eldas klinti (Elda pank) – ~ 2 m augstu un 0,4 km garu atsegumu, kura piekājē var atrast interesantas ūdens izskalotas fosilijas. |
||
|
Atrodas Daugavas labajā krastā, ap puskilometru no Skrīveru Zemkopības institūta. Šajā vietā stāvo Daugavas ielejas krastu „pāršķeļ” dziļā Ašķeres strauta grava. Pilskalns bijis apdzīvots jau no 1. g. t. pr. Kr., par to liecina tajā atrastas latgaļu un lībiešu senlietas. 13. gs. pilskalnā slējās mūra pils, ko nopostīja 17. gs. Par tās esamību mūsdienās nekas vairs neliecina. No pilskalna, ko dēvē arī par Kraukļu kalniem, paveras viens no skaistākajiem Daugavas vidusdaļas skatiem. No tā (Rīgas virzienā) redzama Senbaznīcas vieta (attīrīts laukums ar baltu krustu). Gar Ašķeres strauta krastiem izveidota pastaigu taka. Tuvākā pilskalna apkārtne ir labiekārtota, kopumā ir izveidotas četras takas. Garākā no tām ir Daugavas taka (10 km). |
||
|
Komultēnu dižakmens atrodas Sakstagala pagastā, jauktu koku
mežā ap 700 m no Jēkabpils – Rēzeknes ceļa, uz ZA no Komultēniem.
Tā plakanā virsma un sāni saplaisājuši. Akmens sastāv no joslaina magmatizēta
gneisa. Dižakmens apkārtmērs 15 m, garums 5 m, platums 3
m, augstums 1,8 m, tilpums ap 20 m3.
|
||
|
Senākā Lietuvas ābele – augļkoks, kas ir botāniskais mantojuma objekts. Koka šķirne – mežābele. Tā ir vienīgā apsargājamā ābele Lietuvā. |
||