1,8 km garā taka atrodas neparastā vietā – uz Cirīša ezera salas. Tās galvenās vērtības ir augu valsts un dzeņveidīgo putnu daudzveidība. Viens no apskates objektiem ir Upurkalns – sens pilskalns. Taka labiekārtota, izveidoti informācijas stendi, atpūtas vieta. Lai nokļūtu uz salas, no vietējiem jānomā laiva, vai jādodas ar savējo. Atrodas dabas parkā „Cirīša ezers”.

Vikmesti dēvē arī par Foreļstrautu, jo tā ir nozīmīga foreļu un taimiņu nārsta vieta. Gaujas labā krasta pieteka ir izveidojusi dziļu gravu ar stāvām nogāzēm, kuras lejtecē izveidojušies nelieli – ap 4 m augsti smilšakmens atsegumi. Gravas labajā (rietumu pusē) paceļas ar mežu apaugušais Vikmestes pilskalns. Gar Vikmestes upi izveidota taka, kuras sākumdaļa atrodas pie Siguldas – Turaidas ceļa, bet beigu daļa – pie Raganas – Turaidas ceļa (ap 3 km).

Vērēmu pagasta Veremu ciemā, 150 m DA virzienā no Viršukalna mājām. Akmens ir  5,9 m garš, 4,0 m plats, augstums 3,0 m, apkārtmērs 15 m, tilpums 22 kubikmetri. Dižakmeni klāj pelēcīgu sūnu kažociņš, kuram cauri vietām pavīd patriarha sarkanbrūnie sāni. Granīta monolīta skaists rotājums ir 3-4 cm gari laukšpata kristāli, kas saule vizuļo varavīksnes toņos.

Lauku viesu māja un dendroloģiskais dārzs netālu no Kuldīgas. Dīķī pie mājas foreles un karpas. Pie viesu nama atrodas Sauleskalnu dendrārijs.  Dibināts 1960. g. Šobrīd ~ 100 koku un krūmu sugas, t.sk. 25 – vietējās sugas un 16 rododendru sugas. Unikāli eksemplāri - Latvijā vecākā magnolija (50 gadus veca), 45 gadus vecs parastais parūkkoks (Cotinus coggygria), divdaivu ginks (Ginkgo biloba), sēdziedu akantopakss (Acanthopanax sessiliflorum) u.c. Ieeja pret ziedojumiem. Pieejama vestures izziņas telpa, par saimniekiem, kas šo dārzu veidojuši. Ir Ēvalda Valtera stādīta ozolu birzs. Uz vietas iespējams iegādāties dažādus stādus.

Dabas liegums ar mākslīgi veidotu dīķu kompleksu, kas atrodas dienvidrietumos no Saldus. Sātiņu dīķi ir ievērojami ar lielo putnu skaitu ligzdošanas un migrāciju laikā. Kaut arī nelabiekārtota, minētā vieta tomēr ir potenciāla un interesanta putnu vērošanas teritorija. Arī tuvējie meži ap dīķiem ir daudzu aizsargājamu putnu un sikspārņu sugu dzīves vieta. Daļai dīķu ir privātīpašuma statuss.

Atrodas pie tilta (Akadēmijas iela 1) pār Lielupi. 1574. g. pēc Kurzemes – Zemgales hercoga Gotharda Ketlera pavēles uzsāk jaunas baznīcas celtniecību. Dievnama tornis tapa laikā no 1686. g. – 1688. g., bet 1862. g. to paaugstināja līdz 80,5 m. Baznīca nodega padomju aviācijas uzlidojuma laikā 1944. g. 27. jūlijā. 1954. g. Padomju armijas sapieri uzspridzināja ēkas atliekas. 2009. g. sākās baznīcas torņa rekonstrukcija un šobrīd tajā izveidots izcils interaktīvais muzejs (īpaši draudzīgs bērniem) un stiklota skatu platforma.

Ainavisks, ap 340 m garš un līdz 15 m augsts atsegums, kas atrodas nepilnu kilometru lejpus Raunas ietekas Gaujā, kreisajā pamatkrastā. To veido sarkandzeltenīgi Gaujas svītas smilšakmeņi. Gar Kazu ieža austrumu daļas pakāji izkaisīiti vairāki lieli laukakmeņi, kas ērti iekārtojušies uz smilšakmeņos izskalotas pamatnes.

Ejot Saulrieta taku, mūs sagaida Saulkrastu jūrmalai raksturīgā ainava – plaša, smilšaina pludmale un priekškāpas, Pēterupe ar Saules tiltiņu un dižpriedes kāpu mežā. Takas posmā pie Inčupes grīvas aplūkojama Baltā kāpa – viena no Saulkrastu raksturīgākajām vietām. Tās baltais, 18 m augstais smilšu atsegums senatnē kalpojis kā orientieris vietējiem zvejniekiem. Lielās vētrās kāpa tikusi noskalota, to postījuši arī kāpas apmeklētāji, izbradājot stāvo nogāzi, tāpēc kāpas nostiprināšanai un aizsardzībai izveidoti pinumi. Kāpa apaugusi ar vecu priežu mežu. No kāpas paveras skaists skats uz jūru, Inčupes grīvu un plašo pludmali. Atgūt spēkus iespējams gan pie jūras, gan iekārtotajās atpūtas vietās. Lai saglabātu un nodrošinātu kāpas apskati, izveidota laipu taka ar skatu platformu. Takas garums ~ 3,6 km, apskatei nepieciešamais laiks – 1 – 2 h. Sniegotās ziemās Baltās kāpas apkārtnē ir izveidota distanču slēpošanas trase.