Atpūta laukos
1-20 / 787
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Baltijas valstīs pirmā izveidotā baskāju taka atpūtas kompleksā „Valguma pasaule”, kas atrodas mežiem klātajos Valguma ezera krastos. Ejot taku, kājas „masē” smiltis, šķelda, māli, kūdra, grants, čiekuri un dažādi citi materiāli.
N/A
Folkloras taka "Jāņkalni" iepazīstina ar mūsu senču rakstiem, zīmēm un dievībām, kas ir mūsu folkloras mantojums. Folkloras takas (garums: apm. 1,5 km vai 2 stundas) mērķis ir arī iepazīstināšana ar senlatviešu ieražām, folkloru, kā arī tautu dainu izprašana. Piedāvā iziet Latvijas karti - labirintu ar 19 etnogrāfiskajiem novadiem. Gids Jums sniegs izsmeļošu stāstījumu un atbildes uz interesējošiem jautājumiem.
N/A

Iespaidīga izmēra divstumbru liepa pie Nigliņu mājām. Viens no iespaidīgākajiem Lībiešu krasta dižkokiem. Lībiešu valodas skolotājas Zojas Sīles dzimtās mājas. Turpat pie mājām atrodas viduslaiku kapsēta – Veckapu kalns.
N/A

Taka izveidota Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāzē, kur apskatāmi avoksnāji, dažādu tipu pļavas, kadiķu nora u.c.
Krasta nogāzes visu gadu “apsaimnieko” “savvaļas” govis. Pa aptuveni 200 pakāpieniem var uzkāpt senlejas krastā, kur paveras vienreizējs skats. Taku ieteicams apmeklēt gida pavadībā.
N/A

Dabas parks veidots Latgales augstienes Dagdas pauguraines izteiktākās daļas un Baltijas dziļākā ezera (63,1 m) – Drīdza, tā salu (kopā – 9 salas), Ota ezera un to apkārtnes aizsardzībai. Skaistākie skati paveras no senā latgaļu pilskalna – Sauleskalna un Drīdza ezera austrumu daļā. Ezera krastos pieejamas naktsmītnes.
N/A
Aizsargājamā jūras teritorija „Nida - Pērkone” ir viena no bioloģiski daudzveidīgākajām un dabas aizsardzībai nozīmīgākajām jūras teritorijām Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē – šeit atrodamas izcilākās rifu teritorijas. Migrācijas laikā teritoriju šķērso vairums Latvijā sastopamo migrējošo putnu sugu. Teritorija īpaši nozīmīga lielās gauras un mazā ķīra aizsardzībai. Tā atrodas iepretim Rucavas un Nīcas novadam, platība - 36 703 ha. Teritorija daļēji pārklājas ar dabas parka „Pape” jūras daļu un ietver dabas parka „Bernāti” jūras daļu.
N/A

Teritorija ziemeļrietumos un rietumos no Skrundas – t.s. Skrundas dīķi, kas ir nozīmīga ūdensputnu atpūtas vieta migrāciju laikā, kā arī ligzdošanas vieta. Dīķos ligzdo ziemeļu gulbji, bet kā barošanās vietu iecienījuši jūras ērgļi u.c. piekūnveidīgo un tārtiņveidīgo putnu sugas. Potenciāla putnu vērošanas vieta, lai gan nav labiekārtota šādam nolūkam.
N/A

Pavasaros Lielupes palos regulāri aplūstoša teritorija – palieņu pļavas un putniem nozīmīga vieta. Teritorija labi pārskatāma no Rīgas – Liepājas šosejas un blakus pieguļošā Kalnciema ceļa. Teritorijā izveidota atpūtas vieta un izvietoti informācijas stendi.
N/A

~40 km garš Rīgas jūras līča piekrastes posms ar trīs lielu upju – Lielupes, Daugavas un Gaujas grīvām, aprimušu kāpu veidojumiem un biotopiem, jūrmalas pļavām un mežainām jūrmalas kāpām, kas ir nozīmīgs rekreatīvais resurss.
N/A
Periodiski aplūstošas palieņu pļavas Burtnieku ezera austrumu un dienvidu krastā, kas ir nozīmīga griezes u.c. retu putnu sugu ligzdošanas vieta. Pļavu apskates nolūkos, Vīsragā (pie Burtniekiem) ir izveidota dabas izziņas taka ar norādēm, informatīviem stendiem un skatu torni.
N/A
Dabas liegums veidots eitrofā Istras ezera un tam pieguļošo biotopu – dažādu mežu tipu un pļavu aizsardzībai. Izcili ainaviska Latgales novada teritorija. Dabas liegumu var lieliski apskatīt, arī "no malas", braucot pa ceļiem, kas ieskauj Istras ezeru no ziemeļu un austrumu pusēm. Vietām atrodami labi ainaviski skatu punkti arī uz pārējiem apkārtnes ezeriem - Dziļezeru un Audzeļu ezeru, kas neietilpst lieguma teritorijā, kā arī Vecslabadu, kas atrodas ziemeļos no lieguma.
N/A
Ledāja veidotā reljefa forma – osu grēda, t.s. Grebļa kalns ir gara (5 km, relatīvais augstums 15 – 30 m) augstu pauguru (līdz 30 m) virkne ar stāvām nogāzēm, kuras izteiktākā daļa atrodas starp Pintu un Šešku ezeriem. Uz tās augošie priežu meži ar vairākām retām augu sugām ir aizsargājams biotops. Grebļa (arī Āža un Kausu kalns) kalna apskatei ir izveidota taka, kuru vēlams iziet gida pavadībā. Par šejienes bioloģisko daudzveidību liecina, piemēram, fakts, ka lieguma teritorijā ir konstatētas > 500 tauriņu sugas.
N/A
Lielākais Baltijas (pēc dažiem avotiem – arī Ziemeļeiropas daļas, ko skāris pēdējais apledojums) dižakmens. Tā tilpums ir 930 m3! Akmens augstums ir 7,5 m, garums – 16,5 m, platums – 14 m, bet apkārtmērs – 48,5 m. Ehalkivi, kas iztālēm atgādina milzu oli, „stāv” uz smilšaini - akmeņaina sēkļa, kas atkarībā no laika apstākļiem vai gadalaika var atrasties ūdenī. Ledājs to „atnesis” no Somijas D piekrastes. Pēc sastāva - pegmatīts.
N/A
Iespaidīga smilšakmens atsegumu virkne, kas izveidojās pēc 2005. g. orkāna.
N/A

Plieņciema Baltā kāpa ir dabas lieguma „Plieņciema kāpa” sastāvdaļa, kas aizņem 150-250 m platu un 3,5 km garu krasta kāpu vaļņa daļu. Lieguma platība ir 60,6 ha. Kāpa aizsargā Plieņciemu no jūras vējiem. Pateicoties kāpām, Plieņciemu par atpūtas vietu muižnieki to izvēlējās jau hercogu laikos. Dabas liegums “Plieņciema kāpa” atrodas Tukuma rajona Engures pagastā. Valsts nozīmes dabas liegums ir dibināts 1987. gadā, kopš 2005. gada tas ir iekļauts arī Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā – NATURA 2000. Liegums izveidots izteikta, vienlaidus piekrastes kāpu vaļņa aizsardzībai. Kāpu valnis klāts ar vecu priežu mežu, raksturīgas sausieņu un smiltāju augu sabiedrības, teritorijai ir arī kultūrvēsturiska nozīme. Liegumā vērojamas izteiktas dinamiskam jūras krastam raksturīgās reljefa formas, savdabīga augu un dzīvnieku valsts un ekosistēmas.
N/A
35 m plats un 0,5m augsts Abavas upes ūdenskritums. Blakus labiekārtota teritorija ar teltsvietām, šūpolēm, piknika un ugunskura vietām. Iespējams apmeklēt visu gadu. Netālu Sabiles vīna kalns, Pedvāles Brīvdabas māksas muzejs, trulīšu nobrauktuve "Sventes dzirnavas" un citas apmeklēšanas vērtas vietas.
N/A

Slocene plūst cauri Valguma ezeram un Mazezeram un tālāk ietek Kaņiera rietumdaļā, veidojot sazarotu un purvainu deltu, kur izveidots sezonāls liegums putnu aizsardzībai. Upes krastos plešas mitrāji un tie daudzviet ir grūti pieejami. Pirms izraka Starpiņupīti – Kaņiera savienojumu ar Rīgas jūras līci (ūdens līmeni regulē ar slūžām), Slocenes ūdeņi plūda pa tagadējo Vecsloceni līdz pat Slokai, kur ietecēja Lielupē. Laivošanai ar kanoe laivām izmantojams ir tikai Vecslocenes posms augstā ūdens līmenī no Vecā Ķemeru ceļa līdz ietekai Lielupē. Slocenes posms no Milzkalnes līdz Valguma ezeram nav braucams daudzo kritušo koku dēļ. Savukārt, pie Starpiņupītes ietekas jūras līcī pavasaros ir laba putnu vērošanas vieta.
N/A
Sekls, eitroficēts lagūnas tipa (senā Litorīnas jūras lagūna) ezers, kura aizaugums ir sasniedzis ~ 60 %. Dabas liegums veidots gan aizaugošā ezera, gan tās apkārtnes (mitras pļavas) biotopu un ligzdojošo putnu (ap 60 sugas) aizsardzībai. Ezera apskates nolūkos var izmantot dambju sistēmu tā dienvidu krastā. Populāra makšķerēšanas un putnu vērošanas vieta.
N/A

Ap 0,5 km ziemeļaustrumos no Stukmaņu muižas – Daugavas ielejas labajā krastā atrodas Vīna kalns – sens pilskalns. Tajā atrodas izpostītie Stukmaņu muižas īpašnieku kapi. Mazliet tālāk redzams klajš upes ielejas nogāzes posms, kurā savulaik darbojās slēpošanas trase.
N/A

Teritorijas ziņā – iespaidīgākais Baltijas kāpu komplekss. Vienīgā vieta Baltijā, kur tik lielā teritorijā var apskatīt klajus kāpu smiltājus, kas joprojām ir aktīvi un vēja ietekmē veido t.s. eolās reljefa formas. Apmeklētājiem izveidotas takas, laipas, cauri kāpai iet asfaltēts veloceliņš. Kāpas aizsardzības nolūkā izveidots Kuršu kāpu nacionālais parks.