Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Baltijas valstīs pirmā izveidotā baskāju taka atpūtas kompleksā „Valguma pasaule”, kas atrodas mežiem klātajos Valguma ezera krastos. Ejot taku, kājas „masē” smiltis, šķelda, māli, kūdra, grants, čiekuri un dažādi citi materiāli.

N/A
Tabivere ciems. Drumlinus veidojis ledājs un tie orientēti ledāja kustības virzienā. Pēc izskata drumlini atgādina klaipveida paugurus. No to „mugurām” paveras skaisti skati uz drumlinu lauka ainavu un ieplakās esošajiem ezeriem. Apmeklētāju centrs atrodas Äksi ciemā.
N/A
No Latvijā visaugstāk celtā dievnama skatu torņa iespējams paraudzīties uz Alūksnes augstienes skatiem. Īpaši iespaidīgs skats paveras dienvidu virzienā.
N/A
Ap 100 gadus veca priežu audze, ko iesēja pagājušā gadsimta sākumā. Sēklu materiāls bija nācis no kādas Vācijas (Darmštatē) sēklu tirdzniecības firmas. Mūsu klimatiskajos apstākļos priežu stumbri izauga līki un kroplīgi. Savdabīgā audze labi redzama no šosejas malas.
N/A

Meža izziņas programmas jaunākā, vidējā skolas vecuma bērniem,
jauniešiem, ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem ar „zaļo domāšanu”. Atrodas
Auces novada Īles pagastā, 2 km no Pokaiņu meža.

N/A

Lahemā tūrisma centrs ir izveidots ar nolūku mudināt piekopt dabai draudzīgu dzīves stilu un uzturēšanos dabā – te tiek stādīti koki, būvēti un uzstādīti putnu būri. Interesentiem piedāvājam laivošanu ar kanoe laivām Lahemā nacionālajā parkā, pārgājienus pa purvu, piedzīvojumus loka un arbaleta šaušanas trasē. Kamīna zālē un pirtī ar kublu var mājīgi pavadīt brīvo laiku.

N/A

Četrus kilometrus gara marķēta lokveida taka, kas ved pa lielāku meža masīvu, iepazīstina ne tikai ar augiem un dzīvniekiem, bet arī mežsaimniecības tradīcijām. Takas sākums atrodas pie nelielā Perejerves ciema, uz kuru paveras labs skats no tuvējā paugura. Pie autostāvlaukuma izveidota atpūtas un piknika vieta.

N/A
Izstiepta teritorija no Valmieras līdz Apes novadam, kuras galvenā "ass" ir neregulētās Gaujas ieleja ar blīvu vecupju sistēmu, ozolu parkveida pļavām to krastos, ozolu un platlapju audzēm. Daudzu retu un aizsargājamu putnu, īpaši griežu, dzeņu, medņu u.c. sugu dzīves un vairošanās vieta. Viena no nozīmīgākajām lapkoku praulgrauža dzīves vietām.
N/A

~ 3 – 5 km gara taka, kas ved pa veco ceļu gar Tēramā upes (Tõramaa jõgi) kreiso krastu. Takas malās izvietoti interaktīvi elementi bērniem, kas palīdz labāk uztvert dabā notiekošo. Taku ieskauj mitrie meži un palieņu pļavas, kas palu laikā atrodas zem ūdens. Tēramā (Tõramaa) ciemā apkārtnē atrastas cilvēka darbības pēdas jau no akmens laikmeta.

N/A
Aug Sējas muižas parka nogāzē. Ietilpst Latvijas resnāko koku, kas pārsniedz deviņu metru robežu – četriniekā.
N/A
Parka „mugurkauls” ir Šventojas (Šventoji) upes (tulkojumā – Svētā upe) ieleja. Šventojas krastā ir apskatāms viens no Lietuvas iespaidīgākajiem Devona perioda smilšakmens atsegumiem - Vetygalos atodanga, bet Varius strauta krastos – kvarca smilšu atsegums - Variaus atodanga. 6 km dienvidos no Anykščiai atrodas otrs Lietuvas lielākais dižakmens (5,7 m augsts, ~ 100 m3) – Puntukas akmuo.
N/A
Formu ziņā viens no daudzveidīgākajiem Latvijas smilšakmens atsegumiem, kas ieslēpies Gaujas labā pamatkrasta nogāzē, sasniedzot 15 m augstumu. Atsegumu „sacaurumojušas” vientuļās bites (aizsargājamas), kas smilšakmeņos veido mazas aliņas, kurās attīstās kāpuri. Izveidota lokveida labiekārtota taka ar kāpnēm. Ietilpst Gaujas nacionālajā parkā.
N/A
35 m plats un 0,5m augsts Abavas upes ūdenskritums. Blakus labiekārtota teritorija ar teltsvietām, šūpolēm, piknika un ugunskura vietām. Iespējams apmeklēt visu gadu. Netālu Sabiles vīna kalns, Pedvāles Brīvdabas māksas muzejs, trulīšu nobrauktuve "Sventes dzirnavas" un citas apmeklēšanas vērtas vietas.
N/A

Viens no raksturīgiem karsta parādību piemēriem, kur nelielas upītes - strauta ūdeņi pazūd vairākos ūdensrijējos un pēc kāda brīža - iespaidīgās Lauces ielejas krastos iznāk spēcīgu avotu veidā, tālāk ieplūzdami Lauces upē. Šī parādība dinamikā vislabāk ir novērojama pēc lietavām vai pavasaros sniega kušanas laikā un kādu brīdi pēc tam.

N/A

Nepilnus 3 km garā taka iepazīstina ar dziļo Imulas ieleju – Abavas kreisā krasta pieteku. Īpaši iespaidīga ieleja izskatās bezlapu periodā, kad ir apjaušami tās izmēri un formas. Viens no takas iespaidīgākajiem objektiem ir Buses jeb Matkules pilskalns. Apskatāmi citi objekti – Baznīckalns, Bedrīšakmens, Ķauķa kalns ar avotiņu. Atrodas dabas parkā „Abavas senleja”.

N/A
Neparastas formas priede, kuru pēc nostāstiem stādījis zviedru karalis Ziemeļu kara laikā.
N/A

Cauri purvam un augstākajam Igaunijas kāpu masīvam izveidota izziņas taka. Skatu tornis ar skatu līdz pat Kihnu salai.

N/A

Ziemupes dabas liegums atrodas Baltijas jūras piekrastē un tā izveides mērķis – aizsargāt daudzveidīgos piekrastes biotopus. Šeit atrodas „izcilas” pelēkās kāpas, dažādi meža biotopi, piemēram, Latvijā retais grīnis un daudzveidīgs aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu klāts. Teritorijā atrodas arī Akmensraga bāka un vairākas tūristu mītnes, piemēram, kempings "Laikas", kas ir konkursa "Sējējs" laureāts. Netālu no Ziemupes centra, jūras krastā ir izveidota labiekārtota autostāvieta ar izglītojošiem informācijas stendiem.

N/A

Gaujas kreisajā krastā iepretim Piķenes kraujai slejas varenā Beites krauja, kuru pāršķeļ dziļa strauta grava. Tās rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar labu skatu perspektīvu uz Krimuldu un Turaidas pili. Šeit skatu vieta bija iekārtota jau 1862. g. kad Siguldā viesojies Krievijas cars Aleksandrs II. Lai tur nokļūtu, ir jāpārvar pieminētā grava (koka kāpnes un meža takas), vai arī jāapiet tai apkārt pa Laurenču, Kalna un Gulbju ielām.

N/A

Atrodas Sedas purvā (Sedas dabas takas malā) ar plašu skatu uz izstrādātajām kūdras platībām. Sedas taku ieteicams izstaigāt vietējā gida pavadībā T: + 371 2636162.