Atpūta laukos
1-20 / 787
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Baltijas valstīs pirmā izveidotā baskāju taka atpūtas kompleksā „Valguma pasaule”, kas atrodas mežiem klātajos Valguma ezera krastos. Ejot taku, kājas „masē” smiltis, šķelda, māli, kūdra, grants, čiekuri un dažādi citi materiāli.
N/A

Atrodas pie Jēkabpils – Rēzeknes autoceļa (A 12), - autostāvlaukuma malā. No torņa redzama samērā plaša Teiču purva daļa ar atsevišķām salām (kokiem apauguši paaugstinājumi) augstā purva ainavā. Teiču purvam ir dabas rezervāta statuss, tādēļ apmeklējams ir tikai tornis.
N/A

Embūtes dabas parks, saukts par Embūtes senleju, ir viena no skaistākajām, interesantākajām un noslēpumainākajām Kurzemes vietām. Nav Latvijā otras tādas vietas, kur ieejas vārtus dabas parka teritorijā simbolizē stilizēti zobeni ar vairogiem ceļa abās pusēs, radot mītisku un cienījamu noskaņu. Par Embūtes apkārtnes vēsturi stāsta daudzas teikas un leģendas. Viena no pazīstamākajām ir romantiskā teika par kuršu vadoņa Induļa un vācu komtura meitas Ārijas mīlestību. Vietā, kur viņi pirmoreiz tikušies joprojām atrodas Ārijas un Induļa ozoli.

Embūtes dabā parkā ieteicams apskatīt - ekotūrisma taku, Embūtes viduslaiku pilsdrupas, Embūtes luterāņu baznīcas mūrus, Induļa pilskalnu, Pilskalna avotiņu, Induļa un Ārijas ozolu. Dabas parks aprīkots ar labiekārtotu pastaigu taku, skatu platformām, skatu torni, labierīcībām un atpūtas vietu.
N/A

Sietiņiezis atrodas Gaujas labajā krastā starp Valmieru un Jāņmuižu (uz ceļiem izvietotas norādes). Te ir izveidota labiekārtota lokveida dabas taka. Sietiņiezis ir viens no lielākajiem Latvijas baltā smilšakmens atsegumiem. Tā kraujas lielākais augstums ir 15 m, bet klinšu garums – ap puskilometru. Klintis ir interesantas ar formu daudzveidību. Te ir apskatāmas gan nelielas alas un nišas, gan erozijas gravas, kā arī smilšakmens veidojumi, kas atgādina stabus. Vienu no tiem sauc par Velna papēdi, bet nelielo 10,5 m garo alu – par Velnalu. Lai saudzētu atsegumu, tas no takas norobežots! Sietiņieža nosaukums ir it kā cēlies no daudzajām vientuļo bišu veidotajām aliņām, kas „izcaurumojušas" smilšakmens virsmu kā sietu. No Sietiņieža dienviddaļas paveras skats uz Gaujas senleju, bet tā apkārtnē plešas ainaviski priežu meži. Pie Gaujas izveidota atpūtas vieta, kur var kurināt ugunskuru un ieturēt maltīti.
N/A

Lielākais Baltijas valstīs. Tartu maratona trase, mākslīgo klinšu siena un velomaratorna trase. Slēpju muzejs. Tehvandi tramplīnā – skatu platforma.
N/A

Vienu kilometru garā lokveida taka, kas ved pa lielāku nacionālā parka meža masīvu, uzskatāmi attēlo Žemaitijas augstienes un tuvākās apkārtnes reljefa veidošanās vēsturi. No takas augstākā punkta – Mikitai kalna, kas ir sens pagānu upurkalns, paveras (ainaviska stiga) tālākas apkārtnes skats. Kā takas interesantākie apskates objekti ir jāmin teikām apvītais akmens ar Velna pēdu un ar akmeņiem izliktas akas paliekas.
N/A
Šī skata dēļ ir vērts braukt arī no tālienes. No Latvijas mērogā iespaidīgā reljefa veidojuma paveras tāls skats līdz pat Hānjas augstienei Igaunijā, kur zinātājs atpazīs arī Lielo Munameģi – Baltijas augstāko virsotni.
N/A
Maršruts kājāmgājējiem un velobraucējiem, kas sākās Vaidavas ciemā un virzās gar šaurā un stāvo nogāžu ietvertā Vaidavas ezera A krastu, ietverot Veļķu muižu, Zviedru priedi, slaveno Vaidavas (Metimnes) pilskalnu, avotus, Rubenes dižakmeni, Vaidavas muižu R krastā un atgriežas izejas punktā.
N/A
Atrodas Otepē augstienes R daļā. Viens no izciliem piemēriem, kā aizsargājamas dabas teritorijas vērtības un reljefs tiek izmantots rekreācijas, sporta un aktīvās atpūtas vajadzībām, jo parkā ir izveidota šim mērķim atbilstoša un kvalitatīva infrastruktūra.
N/A

No nesen atjaunotā skatu torņa Cepurīšu kalnā paveras lielisks skats uz iespaidīgo un mežiem klāto Gaujas senleju ļoti plašā rādiusā. Saskatāmas arī Gūdu klintis. Tornis ietilpst Līgatnes dabas taku teritorijā, kur plašos voljēros var aplūkot Latvijas savvaļas dzīvniekus.
N/A

No 19. gs. – publisks parks ar takām, celiņiem, tiltiem (Eņģeļu tilts, Velna tilts) un pieminekļiem, kas veltīti Tartu universitātes zinātniekiem. Te meklējama Doma baznīca, anatomikums, observatorija u.c. interesanti objekti.
N/A

Dabas parks veidots Latgales augstienes Dagdas pauguraines izteiktākās daļas un Baltijas dziļākā ezera (63,1 m) – Drīdza, tā salu (kopā – 9 salas), Ota ezera un to apkārtnes aizsardzībai. Skaistākie skati paveras no senā latgaļu pilskalna – Sauleskalna un Drīdza ezera austrumu daļā. Ezera krastos pieejamas naktsmītnes.
N/A

Karulas nacionālā parka lielākais ezers - 2,8 km garš, līdz 1 km plats. Ezera ziemeļaustrumu krastā atrodas parka apmeklētāju centrs. 5,5 m dziļais ezers ir gan zivīm, gan nostāstiem bagāta vieta. Ezera un tuvākās apkārtnes iepazīšanas nolūkā ir izveidota 3,5 km garā Ehijerva taka (Ähijärve teerada). Tās sākums atrodas pie iepriekš minētā apmeklētāju centra, kur izveidota atpūtas vieta un atraktīvs bērnu spēļu laukums. Taka sākumā ved gar ezera krastu, nelieliem mitrājiem un meža ceļiem, kas izmantoti iepriekšējos gadsimtos.
N/A

Koka skatu tornis atrodas blakus Kolkasraga priežu takai. No tā redzama ar priedītēm aizaugusi „stiga” – t.s. Šautuve, kuru padomju laikā izmantoja šaušanas apmācībām. No torņa skatu platformas labi saskatāma Kolkas bāka, kas atrodas 5 km attālumā no Kolkasraga.
N/A
Dinaburgas taka sākotnēji metas lejā un tad pēc strauja kāpuma uzved stāvajā Daugavas krastā, kur gravu ieskauts paceļas ap 25 m augstais Naujenes (Vecpils) pilskalns - Daugavpils pilsētas " šūpulis". Saglabājušās pilsdrupas, pie kurām izveidots unikāls Dinaburgas pils brīvdabas makets. Objekts atrodas Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū un Daugavas loku dabas parkā.
N/A
Latvijas lielākajā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (ap 6 % no valsts teritorijas), kas aptver daļu no Limbažu, Valmieras un Valkas rajoniem, sastopams ļoti daudzveidīgs un atšķirīgs ainavu, biotopu un sugu kopums. Salaca (ietilpst Salacas ielejas dabas parkā) ir viena no Baltijas jūras reģiona nozīmīgākajām lašu nārstu vietām. Upes ielejas ainava ar smilšakmens atsegumiem piesaista daudzus apmeklētājus – ne velti tā ir otra populārākā Vidzemes ūdenstūristu upe. Rīgas jūras līča austrumu piekraste salīdzinoši īsā krasta posmā izceļas ar lielu ainavu un biotopu atšķirību. Tās ziemeļos plešas piejūras Randu pļavas, vidusdaļā – smilšaini liedagi, bet dienviddaļā – akmeņaina krastmala divu desmitu kilometru garumā. Igaunijas pierobežā ir izvietojušies t.s. Ziemeļu purvi (ZBR dabas lieguma zona, NATURA 2000 teritorija "Ziemeļu purvi"), bet Sedas tīrelis ir viena no nozīmīgākajām putnu atpūtas un barošanās vietām migrāciju laikā. Rezervāta teritorija izceļas ar lielu mežu daudzveidību un tajā sastopami visi Latvijā esošie mežu tipi. Apmeklētājiem izveidotas interesantas dabas takas ar skatu torņiem vai platformām Randu pļavās, Burtnieka ezera krastā, Planču purvā, Niedrāju - Pilkas purvā, Dziļezera un Lielezera krastos u.c. Mazsalacas Skaņākalna parks ir viens no populārākajiem Ziemeļvidzemes tūrisma objektiem. Teritorijā atrodas arī daudzi nozīmīgi kultūras pieminekļi, t.sk. viena no pirmajām Latvijas apdzīvotām vietām, kur šodien atrodas t.s. Zvejnieku kapulauks (5. – 2. g.t. pr. Kr.). ZBR atrodas vēl divas dabas lieguma zonas - NATURA 2000 teritorijas "Vidusburtnieks" un "Augstroze".
N/A

Saulkrastos netālu no Baltās Kāpas un Saulrieta takas posmā no Bērzu ielas līdz Selgas ielai gar jūru izbūvēts jauns pastaigu takas posms un izveidots vides objekts “Saulrieta vērotājs”.  Tas ir foto objekts, kur jaunlaulātie un ikviens Saulkrastu iedzīvotājs, viesis var iemūžināt atmiņas Saulkrastiem tik raksturīgajā saules simbolā.
 
N/A
Kaut arī Sedas tīrelī jau no pagājušā gadsimta vidus iegūst kūdru, tā ir viena no Latvijas nozīmīgākajām NATURA 2000 teritorijām ar lielu ainavu, biotopu un bioloģisko, īpaši – putnu, daudzveidību. Potenciāla putnu vērošanas vieta migrāciju laikā. Šajā nolūkā purva malā izveidoti skatu torņi. Cauri purvam kvadrāta veidā stiepjas šaursliežu dzelzceļa uzbērums, kas kopā ar ritošo sasatāvu ir Latvijas industriālā mantojuma piemineklis. No tūrisma viedokļa interesanta ir ārpus lieguma teritorijas esošā Sedas pilsēta.
N/A

Vēl viena vieta Kuldīgā, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi lielas pārvērtības, jo īstenots bijušās pils parka rekonstrukcijas un labiekārtošanas projekts: izveidotas koka laipas, tiltiņi, informācijas stendi, uzcelta lapene un strūklaka. Parkā izvietotas skulptūras un to grupas (22 skulptūras, autore Līvija Razevska), kā arī redzams izteikts uzkalniņš – pils pagraba velve, kurā pēc iepriekšējas pieteikšanās var degustēt vietējā ražojuma vīnus. Šajā vietā 1242. g. vācu ordenis uzbūvēja mūra pili, no kuras līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai atsevišķi mūra fragmenti un minētā velve. Vēlākos laikos šeit atradusies Kurzemes hercoga pils, ko sagrāva Ziemeļu kara laikā (1701. g.). Vasarās pilsētas dārzā demonstrē brīvdabas kino.
N/A
Teritorija, kas aptuveni 20 km garumā „piekļāvusies” abiem Aiviekstes upes krastiem. Dabas parka galvenā vērtība ir palieņu pļavas (un citi pļavu biotopi), kas ir ļoti nozīmīga daudzu augu un dzīvnieku (īpaši – putnu) sugu dzīves vieta. Ūdenstūristiem, kas laivo pa Aivieksti, nakšņošana ir jāplāno tikai šim mērķim paredzētās vietās!