The origins of the castle date back to 1237. The closed yard that was typical of Medieval castles has been preserved. The interior took on its Historicism design in the mid-19^th century, but there are also more ancient elements such as the gate tower, the basic walls, the firing apertures, the vaulted structures, the window apertures, etc. The Jēkabpils Museum of History was installed in the castle in 1994, and it can be toured in the company of a guide or an audio guide.

This beautiful castle (1797-1802) is seen as the most brilliant example of Classicism in Latvian architecture.  It, like the Eleja Castle, was designed by the architect of the royal court in Russia, Giacomo Antonio Domenico Quarenghi and the architect Johann Georg Adam Berlitz.  The ornate interior was unique for Kurzeme at the time when the castle was built.  Empress Catherine II gifted the castle to Charlotte von Lieven (1742-1828) after Charlotte served as governess for the empress’ grandchildren.  An agricultural school operated in the building from 1921 until 1941, and it was very much damaged and pillaged during World War II.  Restoration began later, when the Mežotne experimental selection station was housed in it.  The lovely building houses a hotel and can be toured.  Around the castle, which is on the banks of the Lielupe River, there is one of the most beautiful English-type gardens in Latvia – perfect for a stroll.

Gebaut am Ende des 18. Jh. im Stil des Frühklassizismus als der Besitz der Grafen von Mellin. Saaldekorationen vom künstlerischen Wert von K. V. Kalopka (1792) und Öfen (Ende des 19. Jh.). Ein Park.

The Lielstraupe Castle is the only building in Latvia which contains a Medieval castle and a church.  Work on the castle began in 1263.  The building suffered great damage during the 17th and 18th centuries, as well as during the riots of 1905.  The complex was restored in 1909 by the architect Wilhelm Bockslaff.  There are several artistic monuments in the church – the organ loft from the 17th century and the pulpit paintings of the 18th century.  In 1944, two stained glass windows produced by the artist Sigismunds Vidbergs were installed at the church – Golgotha and Birth of Christ.  The tower contains a clock produced by a local clockmaker, and there is a sun dial on the wall of the church.  Visitors to the park of the castle will see the wooden bell tower which dates back to 1744.  A memorial plaque to men who fell during World War I and Latvia's liberation battles was installed in the church in 1938.  A drugs treatment hospital was installed in the castle in 1963.  The church is open during worship services, and the rest of the complex can only be viewed from the outside.

The New Sigulda Castle was built between 1878 and 1881 for Prince Kropotkin.  Its tower was extended in 1937.  From 1923 until 1940, the building was known as the Writers Castle, and it was managed by the Latvian Press Association.  During the Soviet era, a cardiology sanatorium was housed there.  In 1993, the Sigulda City Council took over the castle, and since 2003 it has been home to the Sigulda Administrative District Council.  The wooden residential building (mid-19th century) in which the Kropotkin family lived still survives, as do the granary (late 18th or early 19th century), the gardener's house (19th century), and the stone wall (19th century).  The New Sigulda Castle is part of the historical centre of the Sigulda, Turaida and Krimulda complex, as are the ruins of the Sigulda Castle and the Krimulda Castle, the Krimulda Estate and the Turaida Castle.

The Baisogalo Estate is one of the oldest ones in Lithuania and is known as a royal castle because it once belonged to the local lord.  The ornate late-Classicism buildings were built in the mid-19th century and have survived.  The 12 ha landscape park dates back to the early part of the 19th century, with an alley of chestnut trees leading to the estate from the local village.  The central alley that starts at the gate weaves through two curvy bodies of water with a bridge and statues of lions.  Various trees behind the estate are alongside curvy and narrow pathways.  On both sides of the alleys are bodies of water, and deep in the park is a pond with an island.

Atrodas Gatartas centrā uz reljefa virsmas paaugstinājuma. Muižas pili cēla laikā no 1823. - 1824. g. (fasāde - klasicisma stilā). Tās ieeju vēl pavisam nesen rotāja divi (postīti) lauvu tēli. Par muižas kompleksa varenību liecina vēl 20 citas ēkas (dažādā stāvoklī, g.k. – sliktā!) – ļoti iespaidīgs ledus pagrabs, dārznieka un kalēja māja, klēts, magazīna, alus brūzis, Kundziņkrogs, kas atrodas plašākā teritorijā. Daļēji saglabājies 19. gs. veidotais parks. Drustu muižas īpašnieks – vācbaltietis un pētnieks Ludvigs Kārlis Augusts fon Hāgemeisters (1780. – 1833) 1806. g. organizēja un vadīja Krievijas ekspedīciju uz Aļasku. Šobrīd muižas pils ir privātīpašums un apskatāma no ārpuses.

Zvārtavas pils aicina ceļotājus un dabas draugus, kultūras un mākslas cienītājus iepazīties ar Zvārtavas pili un citiem muižas kultūrvēsturiskiem objektiem, izbaudīt parku un ezeru, izzināt novada vēsturi un apskatīt mākslas darbus, kuri radīti šeit plenēros un rezidencēs, gan LMS muzeja kolekcijas ekspozīcijas un aktuālās izstādes.

Skaistā Zvārtavas pils celta 1881.gadā un ir viena no spilgtākajiem neogotikas stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Pašlaik pils pieder Latvijas Mākslinieku savienībai, un tieši šis fakts ir pamats pils unikalitātei. Pilī ir saglabājušies neogotikas interjeri, koka kolonas vestibilā, oriģinālās parketa grīdas, mēbeles un stikla kupols ar vitrāžām, caur kurām gaisma dažādos toņos, veido zīmējumus uz sienām un grīdas.
Pils parka nogāzē atrodas gleznainais Zvārtavas ezers, kur iespējams peldēties, makšķerēt un vizināties ar laivām. Ir pieejamas telts vietas.
Zvārtavas pilī – Starptautiskajā Mākslas un izglītības centrā tiek organizēti mākslas simpoziji, izstādes, darbnīcas un citi pasākumi, tādejādi rosinot šajā vietā īpašu radošo auru.
Pils telpās ir iespējams rīkot seminārus, konferences, simpozijus, sarīkojumus un pieņemšanas un citas svinības. Lielajā zālē šiem pasākumiem ir 30 vietu, savukārt ēdamzālē – līdz 30. Piedāvā arī ekskursijas, radošās darbnīcas, laivu īri, un peldvietu.  
 

Matsalu muiža pirmoreiz vēsturiskajos avotos ir minēta 1560. g., kad tā ietilpa Lihulas bīskapijas sastāvā. Tagad redzamās ēkas ir celtas laikā no 18. gs. otrās puses līdz 20. gs. sākumam. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados te plānoja izveidot Matsalu rezervāta centru, taču „veiksmīgā loze” tika netālu esošajai Penijē muižai (sk. iepriekš). Mūsdienās muižas pils, citas ēkas un parks (tajā dīķis ar salu) atrodas kritiskā stāvoklī. Taču kā nozīmīgu vēstures liecinieku arī šo muižu var iekļaut apskatāmo objektu sarakstā. Muižas komplekss atrodas pa ceļam uz Kēmu (Keemu) putnu vērošanas torni.

Muiža vēsturiskajos avotos ir minēta jau 1560. gadā. Tagad redzamā kungu māja ir celta no akmens 1805. g. Padomju laikos tajā atradās Matsalu rezervāta administrācija, bet mūsdienās ēkā ir izveidota viesnīca. Līdz muižai nokļūstam pa skaistu aleju, kuras apkaimē ir redzamas citas muižas kompleksa ēkas.