Country Holidays
121-140 / 205
No Name Description
N/A

Found in the northern part of Cesvaine, the church was built of fieldstones in the Neo-Gothic style in 1879 by the architect Paul Max Bertschy.  The church was restored in 1929 and again in the early 1990s.  The altar painting, “Christ on the Cross” (1923) is by Jēkabs Bīne.

 
N/A
St. Anthony Roman Catholic Church of Pilcene (Piļcine) is the oldest wooden church in Latgale, built in 1670. It is prominent because of its half columns, hexagonal tower, semicircular windows, and a dome with a cross and antique interior.
N/A

The church was built between 1932 and 1938 to replace an old Neo-Gothic wooden church.  It was designed by J. Cīrulis.  Until 1994, the building housed a venue that rented out films.  Today it houses an exhibition, “From Foundations to the Steeple:  Photographs of Ancient Lettigalian Construction Jobs.”  This documents the construction of the church.  The 37 metre steeple offers a good look at Rēzekne.
N/A

Atrodas Līvānu ziemeļdaļā, Baznīcas ielā 17. Dievnams uzbūvēts 1861. g. un paplašināts 1880. gadā. Pēc nopostīšanas 1. pasaules kara laikā to atjaunoja 1918. gadā. No interjera ievērības cienīgas ir ērģeles (uzstādītas 1936. g.), glezna „Svētais Jānis Kristītājs” (mākslinieks Šēnbergs) un 14 Krusta ceļa gleznas, kas ir vācu mākslinieka Fogela gleznu kopijas (19. gs. pirmā puse). Kopš 20. gadsimta sākuma bez izmaiņām ir saglabājies tikai Ostrabramas Dievmātes altāris ēkas labajā pusē. 2007. gadā nokrāsoja dievnama fasādi. Šo darbu laikā, no ēkas sienas izņēma nesprāgušu artilērijas lādiņu, kas bija iestrēdzis 1. pasaules kara laikā.
N/A
Sts. Simon and Judas Roman Catholic Church of Dricāni was built in 1859 on the top of the hill. There is the wooden altar of the Holy Spirit, decorated with woodcarvings, wooden statuettes and the icon of Simon and Jude.
N/A

Atrodas pie Līvānu dzelzceļa stacijas, Dzelzceļa ielā 17. Tā kā Līvānos nebija luterāņu baznīcas, draudze dievkalpojumus noturēja ugunsdzēsēju depo. 1929. gadā ielika dievnama pamatakmeni un pēc trīs gadiem pabeidza pašas ēkas celtniecību. Saglabājušās ziņas, ka padomju laikā baznīcā bija plānots iekārtot sporta zāli un noliktavu, taču tas neticis īstenots. Jāpiemin, ka baznīca ir celta uz bijušās korķu fabrikas pamatiem. Dievnama zvana iegādei līdzekļus sarūpēja kara ministrs – ģenerālis Jānis Balodis u.c.
N/A

When you drive down the Nereta-Ilūkste road, the church, which was built in 1805 and restored in 1888, can be seen from a distance. The altar, pulpit and organ prospectus are all original. German soldiers who fell during World War I are buried outside of the church. Two plaques on the western wall of the building honour residents of the Laši Parish who died during the First World War, as well as those local residents who suffered Soviet repressions.
N/A

Lai arī dievnama pirmsākumi meklējami 18. gs. sākumā, tā celtniecību (arhitekts Johanns Eduards de Vite) pabeidza viena gada laikā 1834. – 1835. g. (vēlīnā klasicisma stils). Būvniecības darbus finansēja Krievijas cars. Gan baznīcas atrašanās piejūrā, gan arī tās nosaukums liecina, ka tā celta, godinot Svēto Nikolaju, kas ir visu jūrnieku un zvejnieku aizbildnis. Baznīca apskatāma arī no iekšpuses, kur uzmanība jāpievērš ērģelēm un altārgleznai (1888. g.).
N/A
The Crucifix of Ružina is made of wood according to old Latgalian traditions.
N/A

The Skaistkalne Roman Catholic Church is in the southern part of Skaistkalne and on the right bank of the Mēmele River valley. The Baroque church is known as the most beautiful Catholic church in Zemgale. The ornate interior and the graves of clergymen and noblemen can be toured.
N/A

Located in the southern part of Feimaņi, the church was built between 1756 and 1760. The local estate was owned by the Korff dynasty, and the denomination of the congregation changed when the family converted from Lutheranism to Catholicism.  This church has the largest number of artistic monuments among all churches in the Rēzekne Administrative District, including a confessional bench, pews, an organ prospectus, silver cups and three altar wood engravings from the 18th century.  Above the gate is a bell tower with four bells.  During Holy Week, clappers are used instead of bells.  They are about 2 m long and 1 m high and are reminiscent of ancient laundry rolls.  Feimaņi is also home to one of three flag workshops in Latvia, and it has state-of-the-art equipment.  The flag of Latgale was “born” here in ideological and physical terms.
N/A

 The Orthodox Church and Cloister of the Holy Spirit and the Orthodox Church of St Nicholas the Miracle Maker are found at Brīvības Street 200 in Jēkabpils. The Byzantine Church of the Holy Spirit was built between 1853 and 1886 to replace a wooden church which had been built in the latter half of the 17th century and burned down in 1773. Duke Jacob of the Duchy of Courland supplied the timber for the old church. The cloister was alongside the church. On Second Easter in 1903, the church caught on fire, and the only icon rescued was a painting of the Virgin Mary. The church suffered damage during World War I and was restored in 1933. Alongside the Church of the Holy Spirit is the oldest church in Jēkabpils – the oldest stone church in the city, which is named after St Nicholas the Miracle Maker and was erected in 1774. This is a very small church, just 17 x 19.5 m. The cloister of the Church of the Holy Spirit operates the church today, and it can be viewed from the inside. The stone fence that surrounds the complex is massive, but atypical of urban environments in Latvia.

 
N/A

The Zasa Lutheran Church is in the northern part of the Zasa park, was built in 1750, and is a small Lutheran church. The organ, which was produced by the distinguished organ builder Andrejs Sūnākslis, was recently restored. The graves of German soldiers who fell during World War I are near the church.
N/A

Atrodas t.s. Baznīcu kalnā – 18. novembra ielā 66. Apjoma ziņā – lielākais Daugavpils luterāņu dievnams, kuru cēla laikā no 1891. - 1893. g. neogotiskā stilā no sarkanajiem ķieģeļiem (arhitekts Vilhelms Neimanis). 1941. g. baznīcā izcēlās ugunsgrēks un gāja bojā lielākā daļa no tās sākotnējās iekārtas. Turpmāko divu gadu laikā baznīcu daļēji atjaunoja, taču vēlāk tajā izveidoja noliktavu u.c. baznīcai „nepiederīgas” iestādes. 1985. g. ēka vēlreiz cieta ugunsgrēkā. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā uzsāka baznīcas atjaunošanas darbus, uzstādīja solus un altāri, kas ir Ogres Amatniecības vidusskolas audzēkņu darinājums.
N/A

Varakļānu centrā, Rīgas ielas malā paceļas neliels paugurs, uz kura atrodas balta ēka ar 4 kolonnām un kupolveida jumtu, kas celta pēc Romas Panteona parauga. Kapela būvēta 1814. g. (arhitekts Vinčento Macoti), un tajā atrodas grāfu Borhu dzimtas apbedījumi. Kapelā bija novietoti arī Sv. Viktora pīšļi, kas pārvesti uz Varakļānu katoļu draudzes baznīcu.
N/A

Mūsdienās redzamo (pēc skaita – trešo) baznīcu cēla laikā no 1835. - 1837. g. (ampīra stilā) Mārča Sāruma vadībā. Arī šīs ēkas projektēšanā par paraugu bija ņemts Pievolgas vācu baznīcu veidols, tādēļ tā līdzīga Dzērbenes luterāņu baznīcai. Dievnama altāri rotā Otto Donnera fon Rihtera glezna “Kristus debesbraukšana” (1898. g.). E. Martina firmā būvētās 10 reģistru ērģeles (1901. g.) darbojās arī šodien. Pie Drustu baznīcas atrodas 1932. g. atklātais un formās iespaidīgais (E. Kuraua firmas veidots) granīta piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušo piemiņai. Nelielā baznīcas sienas nišā novietota piemiņas plāksne komunisma terora upuriem.
N/A

Baznīca atrodas Sodu ielā (Sodų gatve) 8. Tās pirmsākumi meklējami 1409. g. (viena no vecākajām Lietuvas baznīcām), kad Lietuvas dižkunigaitis Vītauts Dižais izveidoja Traķu apgabala baznīcu. Dievnams joprojām ir pazīstams ar 1123. g. Konstantinopolē gleznotās Traķu Dievmātes gleznu, kuru it kā Vītautam 1390. g. uzdāvinājis Bizantijas ķeizars Emanuels Paleologs II. Šis fakts gan ir jāuzskata par leģendu, ko aprakstījis vēsturnieks Albertas Vijūkas – Kojalavičius, jo 1645 g. gleznas restaurācijas laikā noskaidrojās, ka tā ir tapusi 15 gs. beigās vai 16. gs. sākumā. Traķu Dievmātes glezna ir pirmā Lietuvas pāvesta vainagotā glezna (vainagošanas ceremonija notika 1718 g.), pēc kuras brīnumus piedzīvojuši daudzi ticīgie - gan katoļi, gan pareizticīgie, gan pagāni, gan tatāri. Latvijā - Aglonas bazilikā atrodas šīs gleznas kopija, ko uzskata par svētu! Vislabākais skats uz baznīcu, Traķu ezerpili un Traķiem paveras no klaja paugura Galves (Galvė) ezera ziemeļu krastā.
N/A

Atrodas Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā (R. Blaumaņa ielas galā) iepretim salai, uz kuras top Likteņdārzs. Baznīca (celta 1687. g.) ir vairākkārt atjaunota (1731., 1887.). Tagad redzamais tornis tapis par Stukmaņu muižas īpašnieku atvēlētajiem līdzekļiem. Baznīcā par mācītāju kalpojis Ernests Gliks. Padomju laikos ēkā atradies Stučkas vēstures un mākslas muzejs. Apmeklētāji var uzkāpt dievnama tornī (čuguna zvans!), kā arī aplūkot mākslinieka A. Dobenberga gleznas. Baznīca ir atvērta un apskatāma arī no iekšpuses.
N/A

The church is on the highest part of the banks of the Marku river, and it is behind the Piedruja border control point.  A paved street leads to the church, and it is thought that it was built in the early 20th century by local farmers, who were required to bring stones for the street when they attended worship services.  The church has six cupolas and is seen as one of the most beautiful ones in the Krāslava Administrative District.  The building was erected between 1883 and 1885 to replace an old 17th century wooden church.  It corresponds to the architectural form of the Old Russian town of Vladimir and the Byzantine style.  It is said that at one time the church had as many as 1,000 members.
N/A

This chapel is interesting in form and made of field stones.  It was built in the 19th century and is not open to the public.