No 39432
Historische Stätte
Historische Stätte Lettland, Vidzeme, Cēsu novads, Cēsis

Cesu vienibas laukums

Vienības laukums - Latvijas patriotisma atspoguļotājs

Cēsu centrālais laukums – Vienības laukums (20.gs.sākumā – Konventa laukums) – ikkatram garāmgājējam ikdienā atgādina Cēsu kauju notikumus, kuru nozīme un ikviena dalībnieka ieguldījums aprakstīti devīzē uz pieminekļa “No zobena saule lēca”. Cēsu kaujas 1019.gada jūnijā bija svarīgs Latvijas valstiskuma vēstures pagrieziena punkts, kad apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu.

Uzvaras piemineklis atklāts pēc Latvijas Atbrīvošanas kara noslēguma – 1924.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa meta, iemiesojot vēstījumu, ka cīņu liesmās aust brīvības saule. Virs pamata, stilizētu liesmu motīvu ieskauta, pacēlās regulāra četrstūra kolonna, virs tās apzeltīta lode - brīvās Latvijas saules simbols. Pieminekļa atklāšanā piedalījās arī toreizējais valsts prezidents J. Čakste. Pavisam drīz, nemanot laukums ar Uzvaras pieminekli ieauga pilsētas centrā un cēsnieku sirdīs.

Iestājoties padomju okupācijas varai, 1951.gada martā piemineklis tika uzspridzināts. Garo padomju gadu laikā no 1959.līdz 1990.gadam laukuma centrā atradās Ļeņina piemineklis un laukumam tika dots Ļeņina vārds. 

Šobrīd laukumu grezno atjaunotais Uzvaras piemineklis,  kas, tāpat kā Cēsu kaujas, tapis ar Latvijas un Igaunijas Republiku atbalstu. Atjaunotā pieminekļa pamatus ielika 1998.gada 22.jūnijā Cēsu kauju 79.gadadienā, bet atklāšanas ceremonija notika tā paša gada 15.novembrī – Latvijas Republikas 80.gadu ieskaņā. Mūsdienās katru gadu 22.jūnijā ar Latvijas bruņoto spēku svinīgo militāro parādi un defilē programmu Vienības laukumā tiek atzīmēta Varoņu piemiņas diena, bet gravā pie Pils parka notiek 1919.gada Cēsu kauju rekonstrukcijas izspēle. 

Vienības laukums turpina būt par nozīmīgu notikumu liecinieku. 1989.gada 23.augustā daudzu cēsnieku ceļi veda uz Vienības laukumu, kuram cauri vijās Baltijas ceļš. Šī notikuma 25.gadskārtu pieminot, 2014.gadā laukumā emocionālā brīdī atkal rokās sadevās cēsnieki un viesi, lai restaurētu 1989.gada notikumus un no jauna sajustu latviskas vienotības un lepnuma noskaņu. 

Tourism objects involved in this story
N/A

Cēsu centrālais laukums – Vienības laukums (20.gs.sākumā – Konventa laukums) – atgādina par Cēsu kauju notikumumiem, kuru nozīme un ikviena dalībnieka ieguldījums aprakstīti devīzē uz pieminekļa “No zobena saule lēca”. Cēsu kaujas 1019.gada jūnijā bija svarīgs Latvijas valstiskuma vēstures pagrieziena punkts, kad apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu. Vienības laukums turpina būt par nozīmīgu notikumu liecinieku. 1989.gada 23.augustā daudzu cēsnieku ceļi veda uz Vienības laukumu, kuram cauri vijās Baltijas ceļš.

N/A
5 Tagen

Der Baltische Weg war eine einzigartige Aktion nicht nur im Baltikum, aber auch in Europa und sogar in der ganzen Welt. Es war das erste Mal, dass die Einwohner der baltischen Länder eine Menschenkette bildeten, die drei baltische Hauptstädte verband  – Vilnius, Rīga und Tallin. Dieses historische Ereignis geschah am 23.August 1989 und hat ~ zwei Millionen Menschen vereinigt. Das Ziel dieser Aktion war den Ribbentrop-Molotow-Pakt, der vor 50 Jahren unterzeichnet wurde, ins Gedächtnis zu rufen. Es war ein Vertrag zwischen dem Deutschen Reich und der Sowjetunion über die Veränderung der Interessensphären in Europa vor dem Weltkrieg und demzufolge haben die baltischen Länder seine Unabhändigkeit verloren.
In Lettland reichte eine ~ 600 km lange Menschenkette von Bauska durch Rīga, Sigulda, Cēsis, Valmiera bis nach Rūjiena. Historisch gesehen war dieser Weg schon in den 14-15. Jh. und sogar früher bekannt und genutzt. Eine mächtige befestigte Siedlung von Mēžotne und ein alter Hafenplatz daneben zeugen davon. Die Burg von Bauska war eine Festung von großer Bedeutung in Livland und später eine der Residenzen des Herzogs von Kurland. Sigulda war nicht nur ein sehr befestigter Ort an den Ufer des Flusses Gauja mit drei Steinburgen, die sich nahe beieinander befinden, aber auch ein Kurort. Līgatne zeichnet sich aus durch das historische Industrieerbe – die Papierfabrik. Āraiši ist wieder ein alter Kreuzpunkt der Handelswege mit einer Inselburg, einer alten Kirche, Burgruinen und einer bedeutenden Windmühle.
Cēsis wie eine der historischen Perlen Livlands mit einer Altstadt, alten und neuen Burg, malerischen Blicken aufs Gauja-Urstromtal bei den Ērgļu Felsen. Valmiera mit der Sankt-Simon-Kirche, dem Jānis-Daliņš-Stadion, einer Theateraura und Hochschuljugend. In Bezug auf Rūjiena besteht ein sehr interessanter Fakt darin, dass das vom Bildhauer K. Zemdegs geschaffene und 1937 aufgestellte Denkmal "Der Trompeter von Tālava" für die Befreiung der Stadt erfolgreich die Nachkriegszeit überstanden hat. Die Inschrift auf dem Denkmal lautet "Der Trompeter musste sterben, aber die Letten haben die Nachricht gehört". Das steht im Einklang mit dem Baltischen Weg am 23. August 1989.