| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Sekls, eitroficēts lagūnas tipa (senā Litorīnas jūras lagūna) ezers, kura aizaugums ir sasniedzis ~ 60 %. Dabas liegums veidots gan aizaugošā ezera, gan tās apkārtnes (mitras pļavas) biotopu un ligzdojošo putnu (ap 60 sugas) aizsardzībai. Ezera apskates nolūkos var izmantot dambju sistēmu tā dienvidu krastā. Populāra makšķerēšanas un putnu vērošanas vieta.
|
||
|
Dvietes un netāli esošais Skuķu ezeri ir vieni no teritorijas grūti pieejamajiem palieņu ezeriem – lielākie šāda tipa
ezeri Latvijā. Palu laikā pārplūst, savienojoties vienā lielā ūdenskrātuvē.
|
||
|
Ķekavas novadā, Daugmales pagastā atrodas jauka atpūtas vieta - Lejas ezers. Ezeram var apiet apkārt, taka nav marķēta un iešana ir pa mazām meža taciņām. Slapjākā laikā taciņas vietām var būt mitras un dubļainas. Pastaiga aizņems aptuveni stundu. Pie ezera ir iekārtotas vairākas piknika vietas. |
||
|
Dabas parks veidots Burzavas pauguraines, Adamovas ezera (eitrofs ezers) un tā krastos sastopamo biotopu un sugu, t.sk. sikspārņu aizsardzībai. Visskaistākie skati uz dabas parku paveras no pauguriem, kas atrodas ezera ziemeļu krastā. Ezera krastos atpūtu piedāvā vairākas naktsmītnes, bet parka tuvākajā apkārtnē tūristus uzņem populāri Latgales novada podnieki. |
||
|
Dabas lieguma teritorija ieskauj nelielo Tāšu ezeru un tam pieguļošos ar krūmiem apaugušos purvainos krastus šaurā joslā. Teritorija veidota šeit esošo reto ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai. Dabas lieguma teritoriju var lieliski pārskatīt no nelielajiem grants ceļiem, kas to apjož no visām pusēm un atrodas ārpus aizsargājamās teritorijas. Dienvidos no Tāšu ezera atrodas Tāšu muižas komplekss. |
||
|
Rāznas ezers (57,8 km2), saukts par Latgales jūru, pēc ūdens
ietilpības lielākais Latvijā, atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē.
Tā gleznainajā apkārtnē paceļas Latgales augstākās virsotnes un
latgaļu pilskalni. Ezera krastos atrodas iecienītas atpūtas vietas. Lai
pasargātu un saglabātu unikālo dabas kompleksu, izveidots Rāznas
Nacionālais parks un teritorija iekļauta Eiropas Savienības aizsargājamo
teritoriju tīklā Natura 2000. Ezerā ir 10 salas, divi līči. Ezera ūdens līmenis
ir 163,8 m virs jūras līmeņa.
|
||
|
Lieguma galvenā „vērtība” ir seklais un aizaugošais ezers, kas ir ne tikai svarīga daudzu putnu sugu ligzdošanas, bet kopā ar palieņu pļavām – arī augu sugu dzīves vieta. No ezera ziemeļdaļas iztek Svētupe. Ezera apkārte nav piemērota tūrisma pasākumiem. Alternatīva - uz dienviediem esošā Limbažu Lielezera krastā izveidota dabas taka.
|
||
|
Seklais un aizaugošais (aizaugums ap 40 %) Liepājas ezers ir viens no nozīmīgākajiem Baltijas jūras piekrastes ligzdojošo un migrējošo putnu (atpūtas, barošanās vieta) ezeriem, kurā konstatētas > 100 putnu sugas. Tas ir arī ne mazāk nozīmīga daudzu iesāļiem biotopiem raksturīgu augu sugu dzīves vieta. Liepājas ezera ziemeļaustrumu krastā – Vītiņu pļavās palieņu pļavu apsaimniekošanas nolūkos ir izlaisti dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi, izveidots skatu tornis, kas pieejams iepriekš piesakoties gida pavadībā. Interesantus skatu punktus un ainavas, kā arī ceļojuma iespaidus var gūt, izstaigājot vai ar velosipēdu izbraukājot (ekstrēmi, sevišķi vasarā!) dambju sistēmu, kas atrodas ezera dienvidrietumu daļā. Ezera apkārtnē atrodas unikālās Liepājas fortifikācijas sistēmas atliekas. |
||
|
Viens no retajiem Latvijas un dažiem Kurzemes šāda tipa ezeriem, kam raksturīga liela ūdens dzidrība (piesaista atpūtniekus) un īpaši, Latvijā ļoti reti sastopami augu sugu kompleksi. Dabas parks ietver Pinku ezeru, tā krastus un mežu masīvu austrumos no tā, kā arī mazākus ezeriņus un Šarlotes dīķi. Kaut arī ezeram nav pārāk ērta piekļuve, tas vasarās ir atpūtnieku iecienīts. Pinku ezera apkārtnē atrodas vairākas tūristu mītnes. |
||
|
Stipri aizaudzis un sekls
piejūras ezers, kura ūdens līmeni
vairākkārt regulēja 20. gs. (mērķis iegūt
lauksaimniecībā izmantojamas zemes).
Ezerā ir 14 salas, no kurām 9 ir dabiskas,
bet pārējās – mākslīgi veidotas ligzdojošo
ūdensputnu piesaistīšanai. Kaņieris ir viens
no putniem bagātākajiem ezeriem Latvijā.
Jau 1964. g. te izveidoja Kaņiera ezera
ornitoloģisko liegumu, 1989. g. ezeru
iekļāva Eiropas nozīmīgo putnu vietu, bet
1995. g. Ramsāres konvencijas vietu
sarakstā. Ezera dienvidaustrumu krastā
atrodas Laivu bāze (Kaņierī drīkst braukt
tikai ar tajā īrētu laivu). 2009. g. Riekstu
pussalā uzcelts putnu vērošanas tornis.
|
||
|
Tosmares ezers – bijusī Litorīnas jūras lagūna mūsdienās ir sekla (0,5 – 1,2 m) un stipri aizaugusi ūdenstilpe, ko migrāciju un ligzdošanas laikā iecienījušas daudzas putnu sugas, kas kopā ar aizsargājamiem augiem ir nozīmīgākā teritorijas vērtība. Ezera rietumu un dienviddaļā atrodas nozīmīgs vēstures piemineklis - Liepājas fortifikācijas sistēmas nocietinājuma daļas un Cietokšņa kanāls. Līdztekus tam virzās 11. Novembra bulvāris, no kura vietām pārskatāma daļa no lieguma teritorijas. Labs skats paveras arī no fortu paliekām ezera dienviddaļā. Rietumos no Tosmares dabas lieguma atrodas Karosta – viens no interesantākajiem Latvijas militārā mantojuma pieminekļiem ar neparastu tūrisma piedāvājumu. |
||
|
Lubāna ezers, Lubāna mitraine. Lubāns – platības ziņā lielākais
ezers (80,7 km2) Latvijā, vislielākais iedambētais ezers Eiropā, un ap
to esošais Lubāna mitrājs bioloģiskās daudzveidības ziņā ir unikāla
vieta ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā – dabas liegums,
iekļauts Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīklā NATURA 2000
un atbilstoši Ramsāres konvencijas kritērijiem – starptautiskas nozīmes
mitrājs. Lubāna mitrājs, ko vietējie iedzīvotāji jau izsenis dēvē par
klāniem, ir zemie un augstie purvi, slapjās pļavas, mitrie meži.
Rudeņos un pavasaros ūdenskrātuvēs apmetas tūkstošiem migrējošu
ūdensputnu, kurus ērti novērot no putnu novērošanas torņiem vai ūdenstūrisma attīstības centra terases.
|
||
|
Dziļezers ar Riebezeru, kā arī pārējie – Mazezers, Auziņu ezers, Skujas ezers un Bruņķītis atrodas subglaciālā (Ledāja veidotā) iegultnē, kuras krastos un nogāzēs aug dažādu tipu, t.sk. platlapju (piemēram, ošu) meži - aizsargājami biotopi. Pie Priedīšu mājām izveidotā un labiekārtotā dabas taka iepazīstina ar Dziļezeru un tā apkārtni. Taka ejama vietējā gida pavadībā. Dziļezera ziemeļaustrumu krastā atrodas laivu bāze.
|
||
|
Vidzemes augstienes centrālajā daļā esošā Jumurdas ezera, tā trīs salu ar platlapju mežiem un ainavas aizsardzības nolūkos veidots dabas liegums. Lieguma teritorija labi pārskatāma no Jumurdas muižas puses un no lieguma dienvidos esošo pauguru augstākajām daļām.
|
||
|
Ilziņš jeb Vestienas dzirnavezers pazīstams ar nostāstiem par tajā "periodiski uzpeldošām kūdras salām". Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju sniegtajām ziņām, minētā parādība gan sen jau vairs nav novērota. Tajā pat laikā ezers un tā apkārtne ir nozīmīga daudzu aizsargājamu biotopu un sugu dzīves vieta. Ezers ietilpst Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū. Ezeru var redzēt, braucot pa Ērgļu - Gaiziņkalna ceļu. Var pakāpties arī blakus esošajā paugurā (ziemeļos no minētā ceļa un ezera), no kura paveras plašāka skatu perspektīva.
|
||
|
Ļoti ainavisks ezers, uz kuru paveras lieliskas ainas no Vidzemes augstienes pauguriem. Te jāatceras latviešu teika par Ineša un Alauksta strīdu, kā rezultātā Inesis dabūja pliķus – salas, kurām (sešām) tāpat kā Sproģu pussalai ir dabas lieguma statuss. |
||
|
Līčainā un pussalām bagātā Ciriša ezera (atrodas Ciriša dabas parkā) klājs rotājas ar vairākām salām, no kuras lielākā – Upursala savā koku lapotnē ir paslēpusi Upurkalnu - senu latgaļu pilskalnu. Tā pakājē konstatētas senas apmetnes liecības un atrastas trauku lauskas, akmens kalts un citi priekšmeti. Salas austrumdaļas piekrastē izveidota laivu piestātne, bet apkārt salai - labiekārtota dabas taka. Pilskalnā uzvedīs koka kāpnes. Laivu var sarunāt viesu namā „Aglonas Cekuli”. |
||
|
Dabas parks veidots Latgales augstienes Dagdas pauguraines izteiktākās daļas un Baltijas dziļākā ezera (63,1 m) – Drīdza, tā salu (kopā – 9 salas), Ota ezera un to apkārtnes aizsardzībai. Skaistākie skati paveras no senā latgaļu pilskalna – Sauleskalna un Drīdza ezera austrumu daļā. Ezera krastos pieejamas naktsmītnes. |
||
|
Seklais un aizaugošais (ap 65 %) Engures ezers ir ne tikai viens no bagātākajiem Latvijas putnu ezeriem (Ramsāres konvencijas vieta, konstatētas 186 ligzdojošo putnu sugas), bet tā apkārtne izceļas arī ar lielu botānisko daudzveidību (> 800 augu sugas). Atšķirīgais jūras krasts (smilšaini liedagi, piejūras pļavas u.c.), piekrastes meži, zvejniekciemi, mitrie meži rada lielu ainavas un sugu daudzveidību. Ezera un jūras palieņu pļavas tiek noganītas ar dzīvei savvaļā pielāgotiem mājlopiem – zirgiem, zilajām govīm u.c. Apmeklētājiem ir izveidoti vairāki putnu vērošanas torņi, Orhideju taka u.c. Engures ezera austrumu krastā atrodas Ornitoloģisko pētījumu centrs un unikālā ornitologu konstruētā peldošā māja. Teritorija ir piemērota ne tikai atpūtniekiem, bet arī kājiniekiem, velotūristiem un putnu vērotājiem. Netālu no Ornitoloģisko pētījumu centra ir izveidota atpūtas vieta un neliela ekspozīcijas māja. |
||
|
Līčiem, pussalām un salām bagāts ezers ar izrobotu krasta līniju, kas savienots ar Zvejnieku un tālāk - citiem Latgales augstienes ezeriem. Ozolu un platlapju meži, kas aug uz ezera salām un pussalās ir ne tikai aizsargājami, bet arī Latvijas mērogā nozīmīgi biotopi. Tiesa, to vērtību apzināsies tikai vides speciālisti. No Jašas ezera var uzsākt laivu braucienu pa vienu no Latgales ezeru "kēdēm". Ezera austrumu krastā atrodas Geļenovas parks.
|
||