Ja godīgi, tad pirmo reizi redzēju kafejnīcās šādu ļoti negatīvu attieksmi. Iebraucām paprāvs bariņš, jo esam liela ģimene. Iegājām iekšā un prasam, vai ir iespēja paēst, jo bija svētdienas vakars. Sieviete pie letes prasa, cik mès esam, un tajā brīdī ienāca mūsu bērnu bariņš. Viņa uzreiz asi, pat var teikt agresīvi saka: galdus nedrīks stumt kopā! A vai tad mēs viņai vispār to prasijām? Vai izskatijāmies tādi, kas nāk un uzreiz pārbīda mēbeles? Mès tā visi nesaprašanā saskatijāmies..... viņa ātrumā saskaita mūs, tad uzreiz paņem rezervācijas plāksnītes, un drudžaini uzmet uz diviem pēdējiem brīvajiem galdiņiem, un iebļaujas: viss aizņemts, neredzat ka rezervēts! Nu ok, mès pagriežamies un ejam prom. Tajā brīdī tieši atbrīvojās ārā galds, un mums it kā paveras iespēja paēst. Bet nu nē, paldies , visa labā oma un èstgriba bija pazudusi. Nekad, nekad tur nebraukšu. Es saprotu, svētdienas burvīgs saulains vakars,un droši vien ka škrobe strādāt.....vai arī virtuve jau piekususi, bet varēja mūs atšūt smuki. Paldies Jautrajam odam, visa diena bija super jautra, bet pie Jums to sabojājām.....
