Atpūta laukos
Skatīt ziņas tikai par: Visas Naktsmītnēm Ceļojumiem Profesionālās

Visi Lauku Ceļotāja jaunumi

Aicinām brīvdienās doties uz Saulkrastiem, kur kāpās ir iebraukta 1.8km gara slēpošanas trase slidsolim, tās sākums pilsētā - no Liepu ielas.
Citas ziemas aktivitāšu vietas - kalnu slēpošanu un slidošanu skatiet šeit vai jautājiet mums lauku@celotajs.lv.


01.12.2010

Mūsu mājaslapas sadaļā Lauku labumi skatieties Latvijas saimniecības, kurās varat iegriezties, lai nogaršotu un iegādātos pašmāju lauku labumus un amatnieku darinājumus, kā arī iemēģinātu roku seno amatu apguvē. Idejas savām brīvdienām varat iegūt mūsu izstrādātajos maršutus pa Vidzemes un Kurzemes saimniecībām un citiem apskates objektiem. 


Slīteres nacionālais parks un tajā esošais Kolkasrags ir savā ziņā unikāla Latvijas teritorija. Vētru laikā Kokasragā redzamas fantastiskas ainas – kā Rīgas līča un Baltijas jūras viļņi viens pret otru triekdamies, uzsit daudzus metrus augstas bangas. Te redzamās dabas stihijas (t.sk. pagājušā gada sniegs) pārsteidz daudzus. Pavisam nesen jūra atdeva sena burinieka vraku – arī tā ir lieta, ko vērts redzēt. Tātad, Kolkasrags ir vieta, par kuru ir vērts saņemt svaigākās ziņas. Tās būs atrodamas šajā lapā, kur Kolkas novadpētnieces un ģeogrāfes Baibas Šuvcānes un Jāņa Dambīša sniegto informāciju, kā arī paša redzēto apkopos Juris Smaļinskis (juris@celotajs.lv). Sūtiet arī Jūs savus novērojumus!

Ja dodaties uz Kolku vai Slīteres nacionālo parku, ieskatieties Lauku ceļotāja izveidotajos maršrutos.

Lasīt vairāk ...

Iznācis LC e-avīzes 2010. gada rudens numurs.

  • Aicinām visus biedrus uz LC kopsapulci š.g. 1.decembrī viesu namā “Meža salas”, Limbažu novads
  • Aktualizēts Zaļā sertifikāta nolikums
  • Izdota jauna Baltijas velokarte. Lasiet par visiem izdotajiem un plānotajiem LC izdevumiem
  • Īpašs piedāvājums visām lauku tūrisma mītnēm nowww.bauernhofurlaub.com
  • Jaunākais tūrisma nozarē un likumdošanā
  • Kāpēc ir izdevīgi būt LC biedram?
  • Viesu mājas “Andrēni” saimnieces pieredze
  • Izstrādāti jauni aktīvā tūrisma maršruti dabas teritorijās
  • Uzlabotawww.celotajs.lv/geo/mapobjektu karte
  • LC birojs jaunās telpās
  • u.c. jaunumi.

Avīzes PDF versijašeit.

Aicinām Jūs piedalīties arī aptaujā "Uzņēmējdarbība Natura 2000 teritorijās". Pateicībā par Jūsu veltīto laiku un izteikto viedokli, Lauku ceļotājs dāvinās trijiem aptaujas aizpildītājiem bezmaksas 1/2 lpp reklāmas laukumu jaunajā katalogā "Atpūta Laukos 2011-2012".

Skatīt visas ziņas par "Lauku Ceļotāja e-avīze tūrisma profesionāļiem"


01.11.2010

Ziema ir īstais laiks, kad palutināt sevi ar masāžām, pirts kūrēm un citām patīkamām lietām ķermenim un garam.
Berghofas muiža - Kalnamuiža ir izstrādājusi jaunas SPA programmas. Apskatiet un izvēlieties sev piemērotāko šeit.
Atgūt pazaudēto enerģiju, atrast laiku sev un gūt pelnītu un patīkamu atpūtu ar sev tīkamām, relaksējošām procedūrām un ar pozitīvām emocijām baudīt apkārtesošas ziemas burvību piedāvā arī Rehabilitācijas centra "Līgatne". Rehabilitācijas centra piedāvātās atpūtas programmas skatīt šeit.
Pārējo viesnīcu piedāvājumi mūsu
SPA sadaļā.


Draugu pulkam vai darba kolektīvam piedāvājam dažāda veida aktīvus un izzinošus braucienus pa Baltijas valstīm. Iepazīsiet interesantākos apskates objektus, izstaigāsiet dabas takas un nogaršosiet nacionālās virtuves raksturīgākos ēdienus. Vairāk par piedāvājumiem skatieties šeit. 


"Lauku ceļotājs" piedāvā lauku labumu tūri ģimenei divām dienām, kas īpaši patiks bērniem. Varēsiet skatīt gan podnieka darbu un izmēģināt roku paši, gan trušu aplokos rotaļāties ar mazajiem trusīšiem. Īsu aprakstu un foto no maršrutā iekļautajām vietām skatieties šeit.


Jaunajā velokartē iekļauti 14 maršruti, kas ved cauri skaistākajām dabas teritorijām Baltijā. Maršruti piedāvā apceļot gan katru Baltijas valsti atsevišķi, gan apvienot vienā ceļojumā vismaz divas no tām. Kopējais maršrutu garums ir vairāk kā 3700km. Kartē atzīmētas arī 403 naktsmītnes ar kontaktinformāciju.

Karte bez maksas pieejama "Lauku ceļotāja" birojā Rīgā, Kalnciema ielā 40 un iegādājama grāmatnīcās komplektā ar katalogu "Atpūta laukos 2009 -2010".

EEA logo NOR logoFinansēts ar EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu granta palīdzību no Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas

Skatīt visas ziņas par "Lauku Ceļotāja izdevumu jaunumi"


Paldies visiem, kas piedalījās Starptautiskajā lauku tūrisma konferencē, kas notika 9.jūnijā Rīgā. Konferences prezentācijas ir pieejamas mūsu mājas lapā.  Konferences fotogaleriju skatiet šeit, apkopojums ir pieejams šeit.


13.04.2010

Vakar mēs – Lauku ceļotāja pārstāvji devāmies „testēt” Dvietes palus (sk. produktu laivotājiem). Zemāk daži secinājumi:

  1. Ja nudien ir vēlme Latvijā piedzīvot kaut ko līdz šim nepieredzētu – šobrīd vēl joprojām applūdušās Dvietes un Daugavas palienes ir kaut kas „ārpus pierastajiem un redzētajiem rāmjiem” un līdz šim redzētā.
  2. Taču, lai to piedzīvotu, Dvietes palus nevar „baudīt” tikai un vienīgi no krasta. Tie ir jāredz un jāizjūt no „iekšas” – no pilnīgi cita skatu punkta.
  3. Masu medijos tik plaši aprakstītie un rādītie Lielupes pali un to apmēri (arī tos braucām lūkot), par Gauju un Misu vispār nerunājot, - nestāv klāt tam, kas notiek Dvietes lejtecē un Daugavas palienēs starp Dvietes ieteku un Ilūksti. Kāpēc tos nerāda vai par tiem maz runā? Droši vien tādēļ, ka no Rīgas jābrauc vismaz trīs ar pusi stundas. Otrs – cilvēki šeit pie tiem ir pieraduši un mājas nav sabūvējuši upes krastos, bet gan virs vidējā palu ūdeņu līnijas. Tāpēc nevienam nav pa galvu un kaklu jāevakuējās un jāceļ tracis par applūstošo īpašumu.
  4. Braukt pa palu ūdeņu appludinātām teritorijām ar laivu ir pilnīgi kaut kas cits, nekā braukt pa upi, ezeru vai jūru. Tas ir pilnīgi savādāks ūdeņu veids un ainavas. Piemērotā laikā tas nav ekstrēmi, taču jāievēro ar drošību saistītie pasākumi, jo vietām vienkārši nav krasta. Ir tikai pārplūdis krūmājs vai mežs ūdenī.
  5. Kur vēl var atrast tādas situācijas (izņemot Latvijas lielākos ezerus), kur ar laivu var braukt pa teritorijām, kur ap tevi vairāku kilometru rādiusā ir ūdens? Protams, arī salas, elektrības stabi u.c. objekti.
  6. Kur vēl ar laivu var braukt pāri krūmu galotnēm, cauri bērzu un ozolu birzīm, cauri mežam, pāri pļavām, garām salām, uz kurām celtas atsevišķas viensētas?
  7. Dvietes lejtecē vakar bija unikāla situācija – Munču tiltu, kas celts pār Dvieti, vakar varēja sķērsot ar laivu, jo virs ūdens bija palikušas tikai tilta margas. Un ceļa zīme: „apstāties aizliegts” līdz pusei ūdenī.
  8. Šobrīd Dvietes pusē nav ne Skuķu, ne Dvietes ezera, nav Dvietes, Ilūkstes un Berezaukas upes. Nav pat Daugavas. Vienkārši, ir milzīga ūdenskrātuve bez noteiktas un mainīgas krasta līnijas!
  9. Dvietes senleja un palienes pavasarī un pārējā gadalaikā ir pilnīgi atšķirīgas. Ja būts vienā gadalaikā, tās vērts redzēt arī pēc palu periodā.
  10. Ko nevajag darīt? Braukt pa minēto teritoriju nepiemērotā laikā un veidā, piemēram, stiprā pretvējā ar gumijas laivu – „pūsli”.
  11. Pēc šāda brauciena Tu saproti, kas ir palienes un kāda ir to loma ne tikai dabas, bet arī cilvēka dzīvē. Tās pasargā pa Daugavu zemāk esošās teritorijas no daudz katastrofālākiem plūdiem, kādi bija šo pavasari ...

Brauciena fotogaleriju skatiet šeit.

Savukart dazi video sizeti pieejami zemak (vai YouTube Lauku Celotaja video kanala):

Skatīt visas ziņas par "Dvietes palu ziņas"