Skatīt ziņas tikai par: Visas Naktsmītnēm Ceļojumiem Profesionālās

Visi Lauku Ceļotāja jaunumi

13.04.2010

Vakar mēs – Lauku ceļotāja pārstāvji devāmies „testēt” Dvietes palus (sk. produktu laivotājiem). Zemāk daži secinājumi:

  1. Ja nudien ir vēlme Latvijā piedzīvot kaut ko līdz šim nepieredzētu – šobrīd vēl joprojām applūdušās Dvietes un Daugavas palienes ir kaut kas „ārpus pierastajiem un redzētajiem rāmjiem” un līdz šim redzētā.
  2. Taču, lai to piedzīvotu, Dvietes palus nevar „baudīt” tikai un vienīgi no krasta. Tie ir jāredz un jāizjūt no „iekšas” – no pilnīgi cita skatu punkta.
  3. Masu medijos tik plaši aprakstītie un rādītie Lielupes pali un to apmēri (arī tos braucām lūkot), par Gauju un Misu vispār nerunājot, - nestāv klāt tam, kas notiek Dvietes lejtecē un Daugavas palienēs starp Dvietes ieteku un Ilūksti. Kāpēc tos nerāda vai par tiem maz runā? Droši vien tādēļ, ka no Rīgas jābrauc vismaz trīs ar pusi stundas. Otrs – cilvēki šeit pie tiem ir pieraduši un mājas nav sabūvējuši upes krastos, bet gan virs vidējā palu ūdeņu līnijas. Tāpēc nevienam nav pa galvu un kaklu jāevakuējās un jāceļ tracis par applūstošo īpašumu.
  4. Braukt pa palu ūdeņu appludinātām teritorijām ar laivu ir pilnīgi kaut kas cits, nekā braukt pa upi, ezeru vai jūru. Tas ir pilnīgi savādāks ūdeņu veids un ainavas. Piemērotā laikā tas nav ekstrēmi, taču jāievēro ar drošību saistītie pasākumi, jo vietām vienkārši nav krasta. Ir tikai pārplūdis krūmājs vai mežs ūdenī.
  5. Kur vēl var atrast tādas situācijas (izņemot Latvijas lielākos ezerus), kur ar laivu var braukt pa teritorijām, kur ap tevi vairāku kilometru rādiusā ir ūdens? Protams, arī salas, elektrības stabi u.c. objekti.
  6. Kur vēl ar laivu var braukt pāri krūmu galotnēm, cauri bērzu un ozolu birzīm, cauri mežam, pāri pļavām, garām salām, uz kurām celtas atsevišķas viensētas?
  7. Dvietes lejtecē vakar bija unikāla situācija – Munču tiltu, kas celts pār Dvieti, vakar varēja sķērsot ar laivu, jo virs ūdens bija palikušas tikai tilta margas. Un ceļa zīme: „apstāties aizliegts” līdz pusei ūdenī.
  8. Šobrīd Dvietes pusē nav ne Skuķu, ne Dvietes ezera, nav Dvietes, Ilūkstes un Berezaukas upes. Nav pat Daugavas. Vienkārši, ir milzīga ūdenskrātuve bez noteiktas un mainīgas krasta līnijas!
  9. Dvietes senleja un palienes pavasarī un pārējā gadalaikā ir pilnīgi atšķirīgas. Ja būts vienā gadalaikā, tās vērts redzēt arī pēc palu periodā.
  10. Ko nevajag darīt? Braukt pa minēto teritoriju nepiemērotā laikā un veidā, piemēram, stiprā pretvējā ar gumijas laivu – „pūsli”.
  11. Pēc šāda brauciena Tu saproti, kas ir palienes un kāda ir to loma ne tikai dabas, bet arī cilvēka dzīvē. Tās pasargā pa Daugavu zemāk esošās teritorijas no daudz katastrofālākiem plūdiem, kādi bija šo pavasari ...

Brauciena fotogaleriju skatiet šeit.

Savukart dazi video sizeti pieejami zemak (vai YouTube Lauku Celotaja video kanala):

Skatīt visas ziņas par "Dvietes palu ziņas"


Marta beigās izdota jaunā Pārgājienu karte kurā iekļauti 23 pārgājienu maršruti ar kopgarumu vairāk kā 500 km. Maršruti pārsvarā ved gar jūras malu, maziem meža ceļiem vai upju ieleju krastiem. Kartei pievienotas sešas jau iecienītas teritorijas, kur vēl var atrast dažādām gaumēm piemērotas staigāšanas takas. Papildus kartē atrodama informācija par 283 tūristu mītnēm.

Izdevums bez maksas ir pieejams mūsu birojā Kalnciema iela 40, 3.stāvā, vai, sedzot pasta izdevumus, nosūtīsim pa pastu. Izdevums komplektā ar naktsmītņu katalogu “Atpūta laukos 2009 - 2010” no aprīļa būs pieejams grāmatnīcās.

Pārējos izdevumus skatieties šeit.

EEA logo NOR logoFinansēts ar EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu granta palīdzību no Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas

Skatīt visas ziņas par "Lauku Ceļotāja izdevumu jaunumi"


Dvietes paliene ir unikāla Latvijas teritorija - sava veida Daugavas palu ūdeņu "akumulātors", kas pie lieliem paliem turpat 20km garā senleja uzkrāj likteņupes ūdeņus, mazinot to ietekmi tālākā Daugavas tecējumā. Lauku ceļotājs ir izveidojis jaunu tūrisma produktu laivotājiem, tādēļ  šajā sadaļā regulāri tiks ievietotas ziņas par to, kāda ir situācija Dvietes apkārtnē. Vai Daugavas krastos un Dvietes palienē šogad ir gaidāmi gadsimta plūdi, kādi pēdējo reizi ir novēroti piecdesmitajos gados? Par to lasiet ziņās, kuras pēc Ilūkstes novada Bebrenes pagasta vadītājas Benitas Štrausas sniegtās informācijas un paša redzētā apkopos Juris Smaļinskis (juris@celotajs.lv). Sūtiet arī Jūs savus novērojumus!

Skatīt visas ziņas par "Dvietes palu ziņas"


01.01.2010

Pārējos "Lauku ceļotāja" piedāvātos ceļojuma maršrutus, aprakstus un cenas skatieties šeit.

Skatiet ceļojumu ziņu arhīvu šeit


Skatiet profesionālo ziņu arhīvu šeit


Skatiet naksmītņu ziņu arhīvu šeit


Informējam, ka 03.02.2009 Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas virzīto noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumos Nr. 933 "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība", kas paredz, ka viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs, par kuru sniegšanu 2009.gada līgumi ir noslēgti līdz 2008.gada 12.decembrim, piemēro 5% nodokļa likmi.
Ekonomikas ministrijas sūtīto ziņu lasiet šeit.

Skatīt visas ziņas par "Likumi un normatīvie akti lauku tūrisma uzņēmējiem"


Esam nosūtījuši vēstuli LR Finaņšu ministrijai ar jautājumu par nekustamā īpašuma nodokli lauku tūrisma mītnēm.  Atbildes vēstuli no LR Finanšu ministrijas lasiet šeit.

Skatīt visas ziņas par "Likumi un normatīvie akti lauku tūrisma uzņēmējiem"


Saistībā ar Latvijas pievienošanos Šengenas zonai no 21.12.2007. visām tūristu mītnēm no saviem klientiem - ārvalstu tūristiem jāpieņem deklarācijas. Ministru kabineta 2009. gada 9. jūnija sēdē ir pieņemts MK noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 226 "Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību". Noteikumu grozījumi publicēti "Latvijas Vēstnesī" 19. jūnijā un ir stājušies spēkā. Grozījumi atceļ 24 stundu deklarāciju iesniegšanas termiņu. Turpmāk tūristu mītņu un viesnīcu īpašniekiem informācija par ārvalstu tūristiem policijai būs jāsniedz tikai pēc pieprasījuma. Paliek spēkā prasība, ka ārvalstnieki ir jāreģistrē un aizpildītās deklarācijas jāuzglabā vienu gadu, lai varētu iesniegt Valsts Policijai vai Robežsardzei pēc pieprasījuma.
Imigrācijas veidlapas paraugu variet atrast arī šeit.

Skatīt visas ziņas par "Likumi un normatīvie akti lauku tūrisma uzņēmējiem"


Par grozījumiem MK 2006. gada 26. septembra noteikumos Nr. 793 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"
2006. gada 26. septembra grozījumi likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktā, paredz, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti ienākumi no maksātāja lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, ja tie nepārsniedz 3000 latu gadā, ņemot vērā šā panta 3.1 un 3.2 daļas nosacījumus. Minētā norma vairs nenosaka, ka atvieglojumi piemērojami tikai personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka saimniecības ienākumiem. Tādējādi arī no noteikumu 39.punkta ir svītroti vārdi „personīgās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības, zemnieka vai zvejnieka saimniecības”.
Lauku tūrisma pakalpojumi šā likuma izpratnē ir lauku teritorijās vai lauku apdzīvotās vietās sniegtie viesu izmitināšanas pakalpojumi speciāli ierīkotās viesu izmitināšanas mītnēs vai citās pielāgotās telpās, kurās gultas vietu pamatskaits nepārsniedz 12 un gultas vietu papildus skaits nav lielāks par 6, kā arī ar tiem saistītie papildus pakalpojumi, kas balstās uz vietējiem kultūras un dabas resursiem. Sīkāka informācija pieejama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājas lapā www.vid.gov.lv.

Skatīt visas ziņas par "Likumi un normatīvie akti lauku tūrisma uzņēmējiem"