Atpūta laukos

Dvietes palu ziņas

Dvietes paliene ir unikāla Latvijas teritorija - sava veida Daugavas palu ūdeņu "akumulātors", kas pie lieliem paliem turpat 20km garā senleja uzkrāj likteņupes ūdeņus, mazinot to ietekmi tālākā Daugavas tecējumā. Lauku ceļotājs ir izveidojis jaunu tūrisma produktu laivotājiem, tādēļ  šajā sadaļā regulāri tiks ievietotas ziņas par to, kāda ir situācija Dvietes apkārtnē. Mūsu 2010.gada Dvietes palu brauciena fotogaleriju variet aplūkot šeit.

Vai Daugavas krastos un Dvietes palienē šogad ir gaidāmi gadsimta plūdi, kādi pēdējo reizi ir novēroti piecdesmitajos gados? Par to lasiet ziņās, kuras pēc Ilūkstes novada Bebrenes pagasta vadītājas Benitas Štrausas sniegtās informācijas un paša redzētā apkopos Juris Smaļinskis (juris@celotajs.lv). Sūtiet arī Jūs savus novērojumus!


10.05.2010

Var uzskatīt, ka pali ir beigušies un priekš laivotājiem nu jau ir salīdzinoši maz ūdeņu! Toties tagad ir interesants laiks putnu vērotājiem, jo ūdeņiem krītot, aktivizējušies ūdensputni, bridējputni un arī plēsīgie putni. Dvietes apkārtnē šobrīd var vērot dažādu sugu pīles, gulbjus, tilbītes, zīriņus, jūras ērgļa un zivju ērgļa medības. Apkaimes pļavās barojas desmitiem stārķu! Reibinoši smaržo ievas!
Ar šo informāciju noslēdzam gandrīz divus ar pusi mēnešus ilgās Dvietes palu ziņas. Paldies vēlreiz Benitai Štrausai par sadarbību!


30.04.2010

Dvietes apkārtnes ainava, salīdzinoši ar aprīļa vidū redzētajiem paliem (sk. tālāk), ir būtiski mainījusies, taču vēl joprojām applūdušas ir samērā plašas teritorijas. Ūdeņiem krītot, vietām ir saglabājušies nelieli noslēgti ezeriņi un ūdens lāmas. Dvietes lejtecē atpūšas lieli zosu bari. Līdz nepazīšanai ir mainījusies Munču tilta apkārtne, kas tagad ir pilnībā atbrīvojusies no ūdens (sk. video šeit un tālāk – pie 13.04.2010. ziņām).

 


24.04.2010

Pēdējo septiņu dienu laikā ūdens krities par aptuveni 1 m un plūdu ieskautā ainava ir ievērojami mainījusies. Pļavās, no kurām ir atkāpies ūdens, tagad barojas dažādas bridējputnu sugas un migrējošās zosis. Tagad ar sausām kājām var nokļūt pie putnu vērošanas torņa Skuķu ezera krastā. Potenciālajiem laivotājiem vēl palikusi kāda nedēļa laika ...


13.04.2010

Vakar mēs – Lauku ceļotāja pārstāvji devāmies „testēt” Dvietes palus (sk. produktu laivotājiem). Zemāk daži secinājumi:

  1. Ja nudien ir vēlme Latvijā piedzīvot kaut ko līdz šim nepieredzētu – šobrīd vēl joprojām applūdušās Dvietes un Daugavas palienes ir kaut kas „ārpus pierastajiem un redzētajiem rāmjiem” un līdz šim redzētā.
  2. Taču, lai to piedzīvotu, Dvietes palus nevar „baudīt” tikai un vienīgi no krasta. Tie ir jāredz un jāizjūt no „iekšas” – no pilnīgi cita skatu punkta.
  3. Masu medijos tik plaši aprakstītie un rādītie Lielupes pali un to apmēri (arī tos braucām lūkot), par Gauju un Misu vispār nerunājot, - nestāv klāt tam, kas notiek Dvietes lejtecē un Daugavas palienēs starp Dvietes ieteku un Ilūksti. Kāpēc tos nerāda vai par tiem maz runā? Droši vien tādēļ, ka no Rīgas jābrauc vismaz trīs ar pusi stundas. Otrs – cilvēki šeit pie tiem ir pieraduši un mājas nav sabūvējuši upes krastos, bet gan virs vidējā palu ūdeņu līnijas. Tāpēc nevienam nav pa galvu un kaklu jāevakuējās un jāceļ tracis par applūstošo īpašumu.
  4. Braukt pa palu ūdeņu appludinātām teritorijām ar laivu ir pilnīgi kaut kas cits, nekā braukt pa upi, ezeru vai jūru. Tas ir pilnīgi savādāks ūdeņu veids un ainavas. Piemērotā laikā tas nav ekstrēmi, taču jāievēro ar drošību saistītie pasākumi, jo vietām vienkārši nav krasta. Ir tikai pārplūdis krūmājs vai mežs ūdenī.
  5. Kur vēl var atrast tādas situācijas (izņemot Latvijas lielākos ezerus), kur ar laivu var braukt pa teritorijām, kur ap tevi vairāku kilometru rādiusā ir ūdens? Protams, arī salas, elektrības stabi u.c. objekti.
  6. Kur vēl ar laivu var braukt pāri krūmu galotnēm, cauri bērzu un ozolu birzīm, cauri mežam, pāri pļavām, garām salām, uz kurām celtas atsevišķas viensētas?
  7. Dvietes lejtecē vakar bija unikāla situācija – Munču tiltu, kas celts pār Dvieti, vakar varēja sķērsot ar laivu, jo virs ūdens bija palikušas tikai tilta margas. Un ceļa zīme: „apstāties aizliegts” līdz pusei ūdenī.
  8. Šobrīd Dvietes pusē nav ne Skuķu, ne Dvietes ezera, nav Dvietes, Ilūkstes un Berezaukas upes. Nav pat Daugavas. Vienkārši, ir milzīga ūdenskrātuve bez noteiktas un mainīgas krasta līnijas!
  9. Dvietes senleja un palienes pavasarī un pārējā gadalaikā ir pilnīgi atšķirīgas. Ja būts vienā gadalaikā, tās vērts redzēt arī pēc palu periodā.
  10. Ko nevajag darīt? Braukt pa minēto teritoriju nepiemērotā laikā un veidā, piemēram, stiprā pretvējā ar gumijas laivu – „pūsli”.
  11. Pēc šāda brauciena Tu saproti, kas ir palienes un kāda ir to loma ne tikai dabas, bet arī cilvēka dzīvē. Tās pasargā pa Daugavu zemāk esošās teritorijas no daudz katastrofālākiem plūdiem, kādi bija šo pavasari ...

Brauciena fotogaleriju skatiet šeit.

Savukart dazi video sizeti pieejami zemak (vai YouTube Lauku Celotaja video kanala):


12.04.2010

Pagājušās nedēļas nogalē palu ūdeņi bija sasnieguši maksimumu un, sākot jau no sestdienas ūdens līmenis par dažiem cm ir krities. Tiesa, tas nekādā veidā nav ietekmējis Dvietes apkārtnes ainavu. Tā joprojām ir iespaidīga. Kā stāsta Benita Štrausa, gadsimta plūdi gan šogad nebija vērojami (līmenis nedaudz virs vidējā palu līmeņa), bet desmitgades gan. Plūdu ainavu vērotāju un ūdenstūristu rīcībā vēl ir kāda nedēļa, maksimums – divas.


09.04.2010

Pali turpinās, ūdens šonakt pacēlies vēl aptuveni 5cm. Šonakt arī piesala (mīnus 3 grādi), bet pa dienu spīdēja saule.


08.04.2010

Dvietes palienē beidzot spīd saule! Ūdens līmenis vēl paaugstinājies par aptuveni 5 cm.


07.04.2010

Līmenis pacēlies vēl par aptuveni 10cm. Kāpums gan notiek lēnāk, jo applūdušas ļoti plašas teritorijas! Vakar un šodien līņā lietus!