Atpūta laukos
1381-1400 / 4325
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Ristnas bāka atrodas uz Ristnas ziemeļu puses zemesraga. 1873. gadā pasūtītā bāka izgatavota Francijā 1874. gadā. Tās pakājē atrodas neliela ēdnīca.
N/A
Pirmā stacijas ēka bija uzcelta jau 1877. g. līdz ar dzelzceļa atklāšanu. Kādu brīdi stacijā pienāca vilciens Maskava – Ķemeri, bet līdz 1920. g. no stacijas līdz Jaunķemeru pludmalei kursēja tramvajs. 1. Pasaules kara laikā nopostīto dzelzceļa stacijas ēku no jauna uzcēla 1922. gadā (arhitekts A. Medlingers). Savulaik tā bijusi pirmā Latvijas brīvvalsts laikā uzceltā būve Ķemeros. Stacijas ēku vēlreiz pārbūvēja jau pēc 2. Pasaules kara. Stacijas ēkā atrodas Ķemeru velonomas punkts.
N/A

Saimniecība nodarbojas ar sporta zirgu audzēšanu, sniedz zirgu viesnīcu pakalpojumus un var nodrošināt zirgu izmitināšanu brīvā dabā 24/7.  Tiek audzēti kumeļi no augstvērtīgiem ērzeļiem: Aromāts (Acorado/Capiotol I), Fumo Twirre MP (Numero Uno/Voltaire), Cool Crack Z (Cornado I/Cassini II). Saimniecībā tiek izmitināti arī citi lauksaimniecības dzīvnieki, kurus viesiem ir iespēja apskatīt, samīļot un pacienāt ar gardumiem. Ir iespēja baudīt lauku gaisotni un apgūt iemaņas, kā izaudzēt veselīgu pārtiku - olas, gaļu, garšaugus. Piedāvājumā arī piknika vietas,  noma korporatīviem pasākumiem un bērnu ballītēm, telšu vietas un aktīvās atpūtas iespējas.

Ikdienā apkalpo tikai individuālus viesus vai korporatīvus pasākumus, saimniecība netiek piedāvāta plašākai apskatei.
N/A
Rasnupļu (Opiņķu) pilskalns ir nozīmīga seno latgaļu apdzīvotā vieta tā pakājē. Vīces strauta labajā krastā izveidojusies Velna ala, saukta arī par Latgales mazo Staburagu. Nelielā ala (garums 3 m, platums 2 m, augstums 0,6 m) ir ģeoloģiski unikāla, jo izveidojusies, dabiski sacementējoties kvartāra perioda grants iežiem. Šādas alas Latvijā ir tikai divas. Alā ir 5 – 6 cm gari stalaktīti.
N/A

Pirmā maiznieku konkursa uzvarētājs cep rupjmaizi pēc tradicionālas receptes, izmantojot Sangastes dzirnavās maltos rupjos rudzu miltus.
N/A
Priede bija sasniegusi 4,63 m apkārtmēru un līdz 1951. gadam (nokalta) bija resnākā Baltijas priede. Viens no retajiem tik veciem kokiem, kuram ir tik precīzi (izskaitot gadskārtas) noteikts vecums - 370 gadi! Tagad par kādreizējo dižkoku liecina vairs tikai piemiņai atstāta un iekonservēta stumbra daļa ceļa malā. Priedes stumbra šķērsgriezuma ripa apskatāma Latvijas Dabas muzejā un Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
N/A

Liela meža masīva vidū gleznainās Būkas (Būka) upes krastos starp kokiem ieslēpies teiksmainais Vaišnoriškes ciems. Šis ir viens no skaistākajiem nacionālā parka etnogrāfiskajiem ciemiem. Vaišnoriške kā apdzīvota vieta sākusi veidoties 1756. g., kad šeit sena vēsturiska ceļa malā darbojies krogs. Pirmā viensēta ciematā ir zināma no 1830. g. Šodien redzamā apbūve ir tapusi g.k. 20. gs. sākumā. Ciems ir palicis cilvēku atmiņās ar liepu medu, jo meža velšu vākšana un biškopība bija viena no galvenajām šejieniešu nodarbēm. Tagad ciemā ir piecas sētas. No Vaišnoriškes var uzsākt laivu braucienu pa seklo un dzidro Būku.
N/A

Meklējama Tārgales ciema centrā. 2018. g. nogalē atklāta Lībiešu zvejnieku sēta ar dzīvojamo māju, kurā ir saimes galds un soli, kūti, tīklu žāvētavu un mākslīgi radīts kāpas fragments. Sēta veidota kā atklāta tipa objekts un to var apmeklēt jebkurā laikā. Apkaimē saglabātas vietējās koku sugas. 
N/A

Kafejnīca "Stūrītis" atrodas Madonas centrā. Ēdienu gatavošanā izmanto augļus un dārzeņus no pašu saimniecības.

Latviešu virtuve: Aukstā biešu, skābeņu un gaileņu zupa, pelēkie zirņi ar speķi, siļķe, miežu biezputra ar circeņiem, sēņu mērces, ievārījumi (septiņi veidi), visu gadu - aveņu vai zemeņu deserts. Plānās pankūkas, kas pildītas ar kartupeļiem, ķirbjiem, āboliem un rabarberiem, biezpiena plācenīši. Mājas sulas, zāļu tējas, saldējuma kokteiļi.

Īpašais ēdiens: Mājas biskvīta kūka ar svaigām ogām.
N/A

Nakšņošanas vieta,pirts pie Gaujas "Caunītes" atrodas tieši pie Gaujas upes tās labajā krastā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Piemērota savrupas atpūtas cienītājiem, nakšņošanas vieta laivotāju grupām, apmešanās vieta aktīvas atpūtas cienītājiem.  "Caunītes" atrodas, vienas dienas brauciena ar laivu attālumā no Valmieras ( 21 km ).

Viesiem tiek piedāvātas telpas nakšņošanai dzīvojamā mājā 4 cilvēkiem ar papildvietām uz guļamgrīdas un saimniecības ēkā 2 telpās līdz 35 cilvēkiem.

Viesu rīcībā pirts ar atpūtas telpu, plaša nojume ar nelielu virtuvi, ugunskura vieta, telts vietas, malka, duša ar silto ūdeni, WC. Klientu rīcībā laiva makšķerēšanai un īsiem izbraucieniem pa Gauju.

Iezīmēts velotūristu maršruts Valmiera - Cēsis un kājinieku takas uz Līču Lanģu klintīm un Sietiņiezi.

Iepriekšēja pieteikšanās obligāta.
N/A

Muzeja (dibināts 1954. g.) krājums atspoguļo latviešu un lībiešu zvejnieku, jūrnieku un zemnieku tradīcijas, viņu dzīves vidi un veidu. Brīvdabā apskatāmas zvejnieku sētas ar tīklu būdām, dūmnamiem un kūpinātavām, klētīm u.c. Te izvietota zvejas laivu un Baltijā lielākā enkuru (> 100 eksemplāri, lielākais 22 t) kolekcija. Vējdzirnavas atvestas no Užavas pagasta. 19. gs. dzīvojamā „Smiltnieku” mājā apskatāmi autentiski sadzīves priekšmeti. Muzeja jaunākais eksponāts ir gandrīz 100 gadus vecais Lielirbes Baptistu lūgšanas nams. Popularitāti ir ieguvis brauciens (1. maijs – 31. oktobris) ar mazbānīti (sliežu platums 600 mm) pa 1,3 km garo Kalna līniju, kuras galā ir izveidots griezulis. Muzejēka ir uzcelta pēc bijušās Mazirbes dzelzceļa stacijas parauga. Muzeja daļa ietilpst Jūrmalas parkā (bērnu rotaļlaukumi un Enkuru taka).

N/A
Pie Priedīšu mājām izveidotā dabas taka iepazīstina ar Dziļezeru un tā apkārtni. Dziļezers ar Riebezeru un pārējie – Mazezers, Auziņu ezers, Skujas ezers un Bruņķītis atrodas subglaciālā (ledāja veidotā) iegultnē, kuras krastos aug dažādu tipu, t.sk. platlapju meži - aizsargājami biotopi. Ietilpst Dziļezera un Riebezera dabas lieguma teritorijā. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
N/A
Nozīmīgākās vērtības ir seklais lagūnas tipa ezers – Papes ezers ar palieņu pļavām, Baltijas jūras piekraste, Nidas purvs un bagātīgā putnu valsts (konstatētas > 270 putnu sugas). Starp Papes ezeru un Baltijas jūru atrodas Latvijā vecākā (no 1966. g.) putnu gredzenošanas stacija, kurā ķer un gredzeno putnus un sikspārņus. Papes ezera apkārtne ir pirmā vieta Latvijā, kur ezera palieņu pļavu apsaimniekošanas nolūkā izlaida t.s. „savvaļas” zirgus („Konik” šķirne).
N/A

Līgatnes vēsture ir nesaraujami saistīta ar Līgatnes papīrfabriku. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā te uzcēla strādnieku dzīvojamās ēkas, skolu, dzemdību namu, slimnīcu, klubu, viesu namu un citas ēkas, kas ir saglabājušās līdz šodienai. Padomju laikā Līgatnes papīrfabrikā ražoja g.k. skolu burtnīcas, kuras sūtīja uz visām PSRS republikām. Mūsdienās galvenā izejviela ir makulatūra, no kuras ražo ietinamo papīru. Līgatnes papīrfabrika ir vienīgais šāda veida funkcionējošais uzņēmums Latvijā, un to var iepazīt vietējā gida pavadībā. Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskajam centram ir piešķirts kultūras pieminekļa statuss. Līgatnes ziemeļdaļā – Gaujasmalā ir jāuzmeklē vienīgā mūsdienās funkcionējošā Gaujas pārceltuve un vienīgā upju pārceltuve Baltijā, kas darbojas ar straumes spēku. Pārceltuve ir vietēja mēroga transporta līdzeklis. Rietumos no Līgatnes atrodas Līgatnes dabas takas, kur dabiskai videi pietuvinātos apstākļos (Baltijā labākais šāda veida objekts) dzīvo staltbrieži, stirnas, mežacūkas, lapsas un lūši. Līgatnes dabas taku teritorijā ir izveidots blīvs pastaigu taku tīkls un asfaltēts auto – velomaršruts, kas ziemā top par distanču slēpošanas trasi. Te pieejams moderns apmeklētāju centrs. Austrumos no Līgatnes – Līgatnes rehabilitācijas centrā meklējama Eiropas mērogā unikāla vieta – bijušais slepenais padomju laika bunkurs, kas bija veidots kā galvenā Latvijas augstāko militāro un civilo personu dzīves un darba vieta kodolkara vai ķīmisko ieroču pielietošanas gadījumā. Bunkuru atvēra 2003. g., tādēļ tas neskartā veidā ir saglabājies līdz mūsdienām. Pa ceļam no Augšlīgatnes uz Līgatni ir jāiegriežas Vienkoču parkā, kur var iepazīt tā veidotāja Riharda Vidzicka darinātos vienkočus, apskatīt dažādu ēku maketus, Smilšu māju, kā arī piedalīties tematiskos pasākumos.
N/A

Atrodas Pastaros – ap 2,5 km no Preiļu – Viļānu ceļa, apkaimes augstākajā vietā ar skaistu Latgales augstienes ainavu. Holandiešu tipa vējdzirnavas (grozāms vējtveres mehānisms) celtas 1902. g. un tajās daļēji saglabājies un rekonstruēts vēsturiskais mehānisms. 2012. gadā ir atjaunoti vējdzirnavu spārni. Tās var aplūkot arī no iekšpuses, iepriekš piesakoties.
N/A
Retā taka, kas apmeklētājus iepazīstina arī ar pavisam „parastām” lietam – ozolu, liepu, lazdu, egli, priedi u.c. mežā augošām koku sugām, turklāt saistošā veidā, izmantojot mūsu folkloras mantojumu. Atrodas pie Zvārtes ieža.
N/A

Hercoga Jēkaba krogs atrodas Jēkabpils pilsētas vēsturiskajā centrā netālu no Daugavas dambja. Izceļas ar eksotisko ēdienu klāstu.

Latviešu virtuve: Siera salāti, baraviku zupa, podiņš ar vistu vai cūkgaļu, zemeņu zupa ar saldējumu.
N/A

Atrodas vecpilsētas centrā, Latgales ielas un Baznīcas ielas krustojumā. Dievnamu cēla laikā no 1843.–1845. g. krievu klasicisma stilā. Nesen atjaunoti tā griestu un sienu gleznojumi. Tornī atrodas 1667 kg smags zvans. Iepriekš piesakoties, baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses.
N/A

MIGLA ir mazā alus darītava, tas ir sens saimnieka sapnis, kurš realizējies, spēkus apvienojot kopā ar jaunāko meitu. Alus garšu meklēšanā, receptūru izstrādē, kā arī novērtēšanā piedalās visa ģimene, kur īpašas alus someljē īpašības piemīt vecākajai meitai. Apvienojot visas ģimenes stiprās puses - darītāju, runātāju un garšu pazinēju un dizaina ekspertu, tapis MIGLAS alus, kas šobrīd piedzīvo savus pirmos soļus alus pasaulē un cer iepriecināt ne vienu vien alus baudītāju! Lielu daļu alus darīšanas tiek veikta ar rokām, svērti un malti graudi, rēķināts ideālais apiņu un graudu daudzums, tiek liets, pārliets un skalots.

Darītava laprāt uzņem viesus degustācijām, kurās piedāvā ne tikai nogaršot alu, bet arī cienā ar pašceptu maizi un cepumiem, kā arī iepazīstina ar alus darīšanas procesu un vēsturisko Uzvaras Līdumu, kurā atrodas alus darītava. Mazais brūzis atrodas vienviet ar Ķiploku pasauli - otru ģimenes aizraušanos, tāpēc uzreiz var apskatīt divas saimniecības.
N/A
Līdzīgi kā ar Alsungas mežiem – apmeklējumiem nepiemērota un nespeciālistam „neinteresanta” teritorija. Taču nelielu tās daļu var apskatīt no Sakas – Apriķu ceļa (neliels klajums – izcirtums), neieejot lieguma teritorijā. Dabas liegums veidots g.k. grīņu sārtenes aizsardzībai, kurai šeit ir viena no nozīmīgākajām Latvijas dzīves vietām.