Ir atrodamas ziņas, ka baznīca šajā vietā atradusies 17. gadsimtā. Mūsdienās redzamais dievnams ir celts laikā no 1792. – 1794. gadam. Kupolveidīgās celtnes projekta autors bija Rīgas pilsētas galvenais būvmeistars Kristofers Hāberlands. Kupola forma nodrošina labu akustiku iekštelpās. Altāris izvietots pret ieejas durvīm. Starp ēkas kolonnām ir novietota altārglezna, kas attēlo Kristu un Pēteri viļņos apņemtajā jūrā. Kā nozīmīgi interjera priekšmeti jāmin 18. – 19. gs. vīna kausi, svečturi u.c. 2014. gadā ēka restaurēta. Dienvidos no baznīcas atrodas Katlakalna kapi, kuros apglabāts ievērojamais vācbaltu rakstnieks un publicists Garlībs Merķelis (1769. – 1850.), kuram bija nozīmīga loma dzimtbūšanas atcelšanai Baltijā.

Katlakalna ev.lut. baznīcas jau vairāk nekā 200 gadus slejas varenu priežu audze, kuras taciņas aizvedīs līdz pat Daugavai, no kuras krasta var palūkoties uz Rīgas TV torni.

Viens no populārākajiem Latvijas smilšakmens atsegumiem, kas pazīstams ar savu neierasti gludo un skaņu atstarojošo klints sienu (ap 12 m augsta). Salacas labajā krastā iekārtota apmetnes vieta, kur var veikt eksperimentu - nostāties dažādās vietas iepretim atsegumam un runāt pusbalsī. Atstarojošo balsi varēs dzirdēt vai nu pats runātājs, vai citās vietās esošie. Atrodas Salacas ielejas dabas parka un Skaņākalna parka teritorijā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Skaņākalna dabas parku caurauž blīvs taku tīkls

Atrodas Madonas centrā pie Mīlestības gravas. Piedāvā maltītes visām ēdienreizēm, ekonomiskais pusdienu piedāvājums. Vasarās – āra terase. Beķereja, smalkmaizītes.

Līdz 13. gs. Smiltenes novads ietilpa latgaļu apdzīvotajā Tālavas zemē. Pēc krustnešu invāzijas to ieguva Rīgas arhibīskaps, stāvajā Abula upes krastā 1370. g. uzceļot mūra pili. Sekojoši kari un epidēmijas nesaudzēja ne apdzīvotās vietas apbūvi, ne arī iedzīvotājus. Tagadējās pilsētas aprises sāka rasties 19. gs. beigās līdz ar Smiltenes muižas īpašnieka firsta Līvena aktīvo darbību. Līdz 1. pasaules karam Smiltenē darbojās kokapstrādes fabrika, hidroelektrostacija (1901. g., pirmā Baltijā) u.c. uzņēmumi. 1944. g. vācu karaspēkam atkāpjoties, ugunsgrēka laikā aizgāja bojā liela daļa Smiltenes vēsturiskās apbūves.

“Veselības laboratorija” ir pašmāju stipro alkoholu ražotāji, kur tiek koptas Latvijas svētku tradīcijas, tautas medicīna un zināšanas, kas mantotas, apkopotas un pilnveidotas vairāk kā 30 gadu ilgā praksē. Klientiem tiek piedāvāti ne tikai augstākās kvalitātes produkti, bet arī nodrošināts niansēts un perfekts uzlējums ar bagātīgu garšas buķeti. Uzlējumi tiek gatavoti tikai no Latvijas biosistēmā iegūtām pavasara, vasaras un rudens ogām, aptverot  katra gadalaika, vitamīnu, krāsu un aromātu kombinācijas.
Piedāvā ekskursiju, kuras laikā iespēja apmeklēt ražotni, iepazīties ar “Veselības laboratorijas” vēsturi un pirmsākumu idejām. Iespēja paraudzīties, kā un kur tiek nostādināti un nogatavināti produkti. Ekskursijas laikā iespēja degustēt produkciju!

Nīcas siera ražotne atrodas zemnieku saimniecībā “Birzmaļi”, kas ir viena no lielākajām piena ražotājām Lejaskurzemē. Ideja par amatniecības siera ražošanu radās 2017. gadā, un tā tika īstenota, ar LEADER programmas atbalstu izveidojot ražotni. Ikkatrs siera ritulis ir siera meistaru roku darbs, veidots ar lielu atbildību un rūpēm par augstāko kvalitāti.

Sieri

Svaigais siers – mocarellas tipa svaigais siers ar dažādām piedevām, piemēram, ķimenēm, baziliku un papriku, kā arī citām rūpīgi piemeklētām garšām.

Puscietais siers – gatavots pēc Nīderlandes siera metodes, kas piešķir tam maigāku, nedaudz saldenu garšu un elastīgu tekstūru. Siers tiek nogatavināts no trijiem līdz pat divpadsmit mēnešiem.

Cietais siers – recepte balstīta Itālijas siera tradīcijās. Tas izceļas ar izteiktu garšu un raksturu un tiek nogatavināts sešus vai divpadsmit mēnešus, iegūstot bagātīgu un niansētu garšas buķeti.

Kā top siers

Siers tiek gatavots no nepasterizēta rīta slaukuma govs piena, ko sāk apstrādāt vēl siltu. Šāda pieeja ļauj saglabāt piena dabisko garšu un raksturu, padarot sieru izteiksmīgu, niansētu un dzīvu. Sieru gatavo meistare Dace Vecbaštika, apvienojot tradīcijas ar rūpīgu roku darbu.

Apmeklētājiem

Ikdienā apmeklētājus ražotnē neuzņem, taču siera degustācijas ir iespējamas, iepriekš vienojoties. Nīcas sieru iespējams nogaršot arī kafejnīcā “Dzintariņš” Bernātos, kā arī restorānos “Parka Paviljons” un “Spīķeris 53” Liepājā.

Kur iegādāties sierus

Nīcas sierus iespējams iegādāties tirdzniecības vietās: LATS veikalos Nīcā, siera stendā Liepājas Pētertirgū, mājražotāju veikaliņā “Martas kiosks” Grobiņā, mājražotāju tirdziņos Liepājā, Rožu laukumā, atpūtas kompleksa “Rāmkalni” veikalā.

Viens no savdabīgākajiem nacionālā parka dievnamiem, kas ar zvanu torni (celts no sarkanajiem ķieģeļiem) un tuvējām dzīvojamām ēkām veido interesantu kultūrainavas kompleksu. Apskatāms no ārpuses.

Glempings atrodas Amatas pagasta Dīķīšos, kur viesus sagaidīs Samojedu šķirnes suņi un inteliģenti ēzelīši, kas aizvedīs līdz glempingam dīķīša pakājē. Glempinga teltī ir lielā gulta un divguļamais dīvāns ar gultasveļu un dvieļiem, ledusskapis, svaigs ūdens, Nespresso kafijas aparāts un tējkanna, šķīvji, krūzes, glāze, ēšanas instrumenti. Ārpus telts pieejama āra duša, mazmājiņa ar ūdeni un dezinfekcijas līdzekļiem, latvju zīmēm rotāta ugunskura vieta ar iesmiem, malku un ērtiem krēsliem vakara baudīšanai, galds ar krēsliem ēšanai, bērniem smilškaste ar mantām, peldvieta. Naktsmāja ir piemērota arī cilvēkiem ratiņkrēslā, tajā skaitā ar atbilstoši izbūvētu mazmājiņu.

Šis piedāvājums ir tapis sadarbībā ar sociālo uzņēmumu "Kultūras tūrisms". 

Šī maršruta apkārtnē norisinājušies daudzi notikumi, kas tieši saistīti ar Latvijas valsts tapšanu un Brīvības cīņām. Vēsturisko ceļu no Rīgas uz Liepāju cauri Dobelei, Saldum, Skrundai, Durbei un Grobiņai var izsekot jau no seniem laikiem, pat sākot no 13. gadsimta.

Kurzemē vienmēr ēduši jūras, upju un ezeru zivis, it īpaši kūpinātas. Novada ēdiens ir māla podiņā gatavota kūpināta menca ar piedevām.  Sezonas gardums ir salakas un vēja zivis, bet brētliņas, siļķes un lasis pieejami visu gadu. Saimnieces cep rudzu ierauga rupjmaizi, saldskābmaizi un gardus sklandraušus, cienā ar miežu putraimu skābputru vai bukstiņputru.

Nozīmīga loma ir piena produktiem, Jāņu sieram un “baltajam sviestam”. Svaigo govs piena sieru gatavo arī ar dillēm un ķiplokiem, tāpat gards ir kazas piena siers. Ēdienkartē netrūkst vietējo mājputnu un mājlopu gaļas ēdienu: cepeši, ribiņas, desiņas, var dabūt arī cūkas mēli un buļļa pautus. Smalkos krogos piedāvā fazānu un medījumus, papildinātus ar sēnēm un brūklenēm, kadiķogām un savvaļas garšaugiem.

Kurzemē jūs sagaidīs ar gardiem pīrāgiem, plātsmaizēm, magoņmaizītēm un medus kūkām, cepumiem ar magonēm un dzērvenēm, saldēdienu no rudzu rīvmaizes, brūklenēm vai dzērvenēm un saldā krējuma. Iecienītas ir melleņu klimpas. Neparastāki ir gardumi no savvaļas augiem – marmelāde no pīlādžiem, dzērvenēm un pat skujām. Slāpes veldzēs smaržīgas zāļu tējas ar medu. Reibinoši mirkļi piedzīvojami pie alus kausa un mājas vīnu degustācijās.