Atpūta laukos
3461-3480 / 4325
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Salas mazākā un dekoratīvo elementu ziņā - viena no Ziemeļeiropā bagātākajām baznīcām. Savu izskatu maz mainījusi no celtniecības pirmsākumiem (14. gs.).
N/A

“Jumari” atrodas Dundagas pagasta Valpenē - ciemā, kurā bērnību un jaunību aizvadījis  Krišjānis Barons. “Jumaros” saimnieko šīs dzimtas ļaudis jau septītajā paaudzē. Saimniecībā audzē augļus, ogas t.sk. krūmmellenes un dārzeņus. Skaistumu dāvā puķes un košumkrūmi. Ciemiņi var apskatīt saimniecību, iepazīties ar krūmmelleņu audzēšanu un bioloģiskās saimniekošanas metodēm, nobaudīt zāļu tējas. Saimniece gatavo zāļu spilventiņus, austas grāmatzīmes, cep sklandraušus. “Jumari”  ir iekļauti kā viens no apskates objektiem Dundagas novada velomaršrutā “Barona bõgans”.
N/A

Piecstāvu viesnīca, kuras centrā ir tornis, celta 1933. - 1936. g. jaunklasicisma stilā (arhitekts E. Laube) un tautas valodā pazīstama kā "Baltā pils" jeb "Baltais kuģis". Ēku uzskata par vienu no izcilākajām Latvijas brīvvalsts laika būvēm un tā kļuva par vienu no neatkarīgās Latvijas valsts simboliem. Līdz mūsdienām saglabājusies pati ēka, daļēji vestibila, mūzikas salona, bibliotēkas un ēdamzāles interjeri un dažādi mākslas darbi. Ķemeru viesnīca pazīstama arī kā viena no galveno notikumu vietām A. Graubas mākslas filmā "Baiga vasara". 1998. gadā sanatoriju privatizēja uzņēmējsabiedrība Ominasis Italia S.R.L. Jau vairāk nekā desmitgadi ieilguši Ķemeru viesnīcas atjaunošanas darbi un ēka joprojām ir apskatāma tikai no ārpuses. Tās rietumu pusē plešas dārzs.
N/A

Laidzes pagasta zemnieku saimniecība "Cukuriņi" nodarbojas ar smiltsērkšķu audzēšanu. Saimniecībā  6 hektāru platībā aug ap 10 000 smiltsērkšķu. Lauki apstrādāti ar datorizētu laistīšanas sistēmu. Izaudzētās ogas saimnieki gan pārdod, gan pārstrādā paši, iegūstot smiltsērkšķu sulu, eļļu un saldētas ogas.
N/A

Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1483. g. Pilsētas uzplaukums bija vērojams pēc dzelzceļa uzbūvēšanas 19. gs. beigās, kad barons Korfs sadalīja un iznomāja apbūvei muižas zemi. Pilsētas tiesības Priekule ieguva 1928. g. Pilsēta smagi cieta 2. pasaules kara pēdējos mēnešos, - t.s. Kurzemes katla laikā, kuru laikā tika sagrautas 410 no 450 ēkām. Mūsdienās tā ir neliela pilsētiņa ar mazstāvu apbūvi un nesteidzīgu dzīves ritmu.
N/A
Pokaiņu mežs atrodas 13 kilometru attālumā no Dobeles, braucot Īles virzienā. Tas, izvietojies uz stāviem pauguriem un dziļām ielejām, veido neparasti gleznainu ainavu. Mežā grupās, kaudzēs, akmens upēs un valnīšos, atrodas slavenie Pokaiņu akmeņu krāvumi. Krāvumi daudziem cilvēkiem liek sajust savdabīgus enerģijas strāvojumus - vieni redz vīzijas, bet citi – uztver informācijas plūsmu. Takas ved pa pagurainu apvidu.
N/A

Strausu un kazu ferma "Nornieki", kas atrodas netālu no Kuldīgas,  nodarbojas ar strausu un Āfrikas būru kazu audzēšanu un pārstrādi. Saimniecība piedāvā izzinošu ekskursiju pa fermu, maltītes baudīšanu pašu restorānā [ ar putniem ] , dažādus produktus no strausa un kazas - sākot ar gaļu un beidzot ar dažādiem aksesuāriem.
N/A

Saimniecība atrodas tradicionālajā zvejnieku ciematā, un šeit ir cieņā vietējie ēdieni un rokdarbi. Viesiem tiek piedāvāts degustēt pašgatavotos produktus, kā arī šeit rīko ēdiena gatavošanas un amatniecības meistarklases un iepazīstina ar lauku dzīvi.
N/A

Meklējams Sakas upes labajā krastā - Dzintaru ielā 1. Tas izvietots Pāvilostas pirmajā mūra (no sarkaniem ķieģeļiem un laukakmeņiem) ēkā , kuru cēla 1879. g. kā loču māju. Muzeja krājums veltīts novada un piekrastes zvejniecības un jūrniecības vēsturei. Krājumā apskatāmi Sakas pagastā atrastie akmens un kaula cirvji, kaltas bronzas saktas un jostas un unikāls eksponāts – medus spiede. Blakus atrodas laivu māja ar lielgabarīta eksponātiem. 2012. g. tiks atklāts mansards, kurā plānotas izstādes un tematiski pasākumi. + 371 63498276. Vērts iepazīt arī Pāvilostas vecāko daļu – Āķgalu, kas ir tipisks 19. gs. - 20. gs. piekrastes ciema apbūves paraugs.

N/A

Lauku dzīves brīvdabas muzejs. Dažādu vēsturisko novadu ēkas, sadzīves un saimnieciskie priekšmeti, tradīcijas u.c.
N/A

Lauku dzīves muzejs ierīkots 1991. gadā 18 ha teritorijā, kur autentiskas lauku sētas reprezentē Augštaitijas reģionu.
N/A

Ainaviska teritorija Embūtes pauguraines daļā, kas veidota Embūtes ainavas, biotopu un sugu aizsardzībai. Embūtes senlejas ekotūrisma taka un Embūtes dabas parka meža taka (tikai gida pavadībā) iepazīstina ar ledāja veidoto Embūtes pauguraini, gravām (gravas un nogāžu meži – aizsargājami biotopi) un nozīmīgiem dabas un kultūras pieminekļiem – Embūtes pilskalnu, muižas, pils un baznīcas drupām, Kuršu virsaiša Induļa nāves vietu, Joda dambi, pļavām, skatu torni u.c. Apkārtnē izveidoti šobrīd nemarķēti velomaršruti.
N/A

Platākais Baltijas ūdenskritums - ~ 249 m plats un līdz 1,75 m augsts. Šis ir ne tikai unikāls dabas, bet arī kultūrvēsturisks objekts, jo saistīts ar dažādiem notikumiem un teikām. Te jāpiemin Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera izgudrotā zivju ķeramā iekārta, kas bija nostiprināta uz ūdenskrituma klinšu kāples. Tā radies stāsts par pilsētu, kur lašus (migrējošie laši un vimbas leca pāri rumbai un iekļuva tīklos) ķer gaisā! Lai Ventā nodrošinātu kuģu satiksmi, jau hercoga Jēkaba laikos iesāka rakt kanālu ap rumbu. 18. gs. sākumā virmoja ideja par Baltijas un Melnās jūras savienošanu pa Ventu, Nemunu un Dņepru. Šī iemesla dēļ turku karagūstekņiem bija jāturpina kanāla rakšana, ko traucēja dolomīta klints. Pēc spridzināšanas apkaimes ēku sienas saplaisāja, tādēļ darbus pārtrauca. Iespaidīgais grāvis redzams arī mūsdienās. Lai atvieglotu rumbas apskati, 2012. gadā Ventas labajā krastā ir izveidota koka laipa. Šeit ir vērts ierasties dažādos gadalaikos – vimbu (pavasaris) un lašu (rudens) migrācijas laikā.
N/A

Ainaviskā plāna Joniškeļo muižas parks izveidots 18.gs. otrajā pusē. 19.gs. sākumā pārveidots un paplašināts. Cauri parkam tek Mažupe. No muižas ciematiņa puses abās pusēs gājēju taciņai stiepjas liepu aleja. Muižas priekšā – liels laukums. Parkā aug pāri pat 20 šķirņu vietējo koku un krūmu, un vairāk kā 30 šķirņu un formu introducentu. Ievērojamas un vērtīgas ir divas parastās jeb “čūskas zaru” formas egles, savdabīga parastā ligzdas formas egle. Tāpat šalc Lietuvā diezgan reti sastopamās rietumu zelta tūjas, parastais dažādlapu ozols, divstumbru sudrabkļava, pelēkais riekstkoks. Parkā viz trīs dīķi.
N/A

Hāpsalu bīskapa pils ir viena no nedaudzajām Igaunijā, kas labi saglabājusies līdz pat mūsdienām. Šeit atrodas konventa ēka ar muzeja kompleksu, izstāžu zāles ar izrakumos atrastajiem priekšmetiem un velvēti pagrabi. Bīskapa pils pagalma vaļņa grāvī ir izveidots bērnu parks ar viduslaiku rotaļu atrakcijām. Viduslaiku Pils Doma baznīca (1279) ir lielākā vienjoma baznīca Ziemeļvalstīs un Baltijā. Augusta pilnmēness naktī pils logā parādās Igaunijas slavenākais spoks – Baltā dāma.
N/A

Taka izvijas augšup un lejup gar Pilsupes lejteces stāvajiem krastiem un atklāj skaistus skatus uz trīs balto smilšu atsegumiem (lielākais no tiem – t.s. Baltā kāpa, kas ir apmēram 20 metrus augsta un ir veidojusies pirms 6000 gadiem ). Apkaimes kāpu masīvs ir veidojies Litorīnas jūras periodā pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Takas garums ir 900 m, un apskatei nepieciešamais laiks ir ~ 0,3 h. Tās apkārtnē ir atrastas akmens laikmeta apmetnes liecības.
N/A
Izstiepta teritorija no Valmieras līdz Apes novadam, kuras galvenā "ass" ir neregulētās Gaujas ieleja ar blīvu vecupju sistēmu, ozolu parkveida pļavām to krastos, ozolu un platlapju audzēm. Daudzu retu un aizsargājamu putnu, īpaši griežu, dzeņu, medņu u.c. sugu dzīves un vairošanās vieta. Viena no nozīmīgākajām lapkoku praulgrauža dzīves vietām.
N/A
Liela meža masīva paslēptais un ieskautaos objekts pašlaik ir pamests un netiek izmantots. No tā līdz jūras krastam ir 0,6 km, kur redzamas vēl vienas ēkas paliekas.
N/A
1935. gadā Tūjā darbojās ķieģeļu ceplis, kas ražošanā izmantoja apkārtnē esošās Devona perioda mālu iegulas. 1936. gadā uzsāka jaunās fabrikas celtniecību. Šeit ražoja arī augstas kvalitātes ķieģeļus, ar kuriem tika apšūts arī Rīgas Pulvertornis. Tagad fabrikas vietā ir pamests grausts, kas redzams no Tūjas centra, ejot jūras virzienā.
N/A

Piektajā paaudzē (kopš 19. gs sākuma) – Latvijā vecākās mucinieku dzimtas tradīciju turpinātājs, kas darina ozola un oša mucas. Stāstījums, mucu vārīšanas, savilkšanas, stīpošanas un galdniecības darba procesa vērošana. Mucu un koka kubulu, pirts ķipīšu pasūtīšana un iegāde.