Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Pirts rituāli, zāļu tējas, izglītojoša pastaiga dabā, siena viesnīca.

N/A
Maršruts kājāmgājējiem un velobraucējiem, kas sākās Vaidavas ciemā un virzās gar šaurā un stāvo nogāžu ietvertā Vaidavas ezera A krastu, ietverot Veļķu muižu, Zviedru priedi, slaveno Vaidavas (Metimnes) pilskalnu, avotus, Rubenes dižakmeni, Vaidavas muižu R krastā un atgriežas izejas punktā.
N/A

Pludmales bārs "Koklītes" atrodas Saulkrastu novada Zvejniekciemā pašā jūras krastā, 4 km attālumā no Saulkrastu centra. Plašs skats uz pludmali. Tiek rīkoti dažādi ūdenssporta un izklaides pasākumi. 

Latviešu virtuve: Aukstā zupa, cepta mencas fileja, kotletes mājas gaumē, cūkgaļas cepetis, pankūkas ar biezpienu, karamelizētas auzu pārslas.

N/A
Ilziņš jeb Vestienas dzirnavezers pazīstams ar nostāstiem par tajā "periodiski uzpeldošām kūdras salām". Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju sniegtajām ziņām, minētā parādība gan sen jau vairs nav novērota. Tajā pat laikā ezers un tā apkārtne ir nozīmīga daudzu aizsargājamu biotopu un sugu dzīves vieta. Ezers ietilpst Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū. Ezeru var redzēt, braucot pa Ērgļu - Gaiziņkalna ceļu. Var pakāpties arī blakus esošajā paugurā (ziemeļos no minētā ceļa un ezera), no kura paveras plašāka skatu perspektīva.
N/A

Avinurmes kokdarbu klētī draudzīgi blakus sadzīvo tūrisma centrs un Avinurmes galdnieku darbnīca. Kokdarbu klētī atradīsiet Igaunijā bagātāko skalu ražojumu klāstu, daudz pirtij nepieciešamu priekšmetu un ikdienā mājsaimniecībā izmantojamu koka trauku. Šeit tiek organizētas dažādas radošās darbnīcas: grozu pīšana, filca velšana, maizes cepšana, sveču liešana, galošu apgleznošana u.tml. 

Šeit atrodas arī tūrisma informācijas centrs, kur iespējams iepazīties ar vietējiem koka izstrādājumiem. Pieejama arī kafejnīca, kurā tiek piedāvāti Peipusa apkārtnes ēdieni, kas tiek pasniegti uz koka izstrādājumiem, turklāt šeit pieejama arī pašcepta rupjmaize. Veikalā ir plaša koka izstrādājumu izvēle. 

N/A

Saimniecības (izvietojusies bijušās Ķempēnu muižas kalpu mājā) apkaimes laukos ganās vairāk nekā 200 Latvijas tumšgalves šķirnes aitas. Aitas var apskatīties saimniecībā, kā arī var nogaršot jēra zupu. Tūristiem uz vietas ir pieejama ēdienkarte.Te var iegādāties gaļu, vilnu, ādas un piedalīties izzinošā ekskursijā ar degustāciju, makšķerēt un degustēt foreles (zivis tikai naktsmītņu klientiem).

Lauku māja ir saglabāta ar vēsturisko noskaņu. Tā celta 1890. gadā. Mājā viss veidots no koka, kas rada mājīgu un senlaicīgu atmosfēru.

Iespējams iegādāties aitu vilnas segas, spilvenus un gultas pārvalkus, kuri darināti “Ķoņu” dzirnavās pēc speciāla pasūtījuma.

 

N/A
7 dienas

Šis marštuts piedāvā jums lielisku iespēju apmeklēt lielāko salu Igaunijā - Sāremā, kura savā veidā simbolizē Igaunijas tūrismu. Uz salas atrodas viens no iespaidīgākajiem meteorīta krāteriem Ziemeļeiropā, Kuresāres bīskapa pils un daudzi citi interesanti tūristu apskates objekti.

N/A

Garšu istabā nobaudīsiet labākās alus ķēķa Pihtla garšas, tradicionālo Saaremaa mājas alu, kā arī Saare sieru, Fresko saldējumu, ābolu limonādi un citus vietējos labumus.

N/A

Atrodas bijušās Lašu mācītājmuižas ēkā - 0,5 km ziemeļaustrumos no Neretas – Ilūkstes ceļa. Gothards Frīdrihs Stenders (1714. – 1796.) jeb Vecais Stenders bija pirmās plašākās latviešu valodas gramatikas (1761. g.), latviešu-vācu un vācu-latviešu vārdnīcas (1789. g.), latviešu ābeces (1782. g.) un pirmās ilustrētās ābeces “Bildu ābice” (1787. g.) autors, strādājis par Sēlpils un Sunākstes mācītāju. Viņa dzimšanas vieta bija Lašu mācītājmuiža, kuras vienā no ēkām ir izveidots neliels muzejs. Neretas – Ilūkstes ceļa malā ir uzstādīts piemiņas akmens (tēlnieks I. Folkmanis, arhitekte N. Tamane).

N/A

Atrodas Daugavas labajā krastā pie Karikstes upītes ietekas Daugavā. Pili, no kuras mūsdienās ir saglabājusies tikai sienas drupas un pamati, Livonijas ordenis uzcēla 1224. gadā. To apdzīvoja līdz 17. gs. vidum, kad Poļu - zviedru kara laikā celtni sagrāva. Uz pilsdrupām paveras labs skats no ceļa (grantēts), kas aizlokas lejup pa Daugavas ielejas labo krastu.

N/A

Atrodas galvenās Kuldīgas gājēju ielas malā. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem un piedavā Kurzemes novadam raksturīgus ēdienus, kā arī ēdienus no dažādu pasaules valstu receptēm.
Latviešu virtuve: Pupiņu zupa, skābu kāpostu zupa, mencas fileja, Baltijas butes fileja, marinēta cūkas fileja, cepetis.

N/A

Misters Biskvīts ir kafejnīca pašā Siguldas centrā, iepretim dzelzceļa stacijai. Tajā tiek pasniegtas gan brokastis, gan salāti un uzkodas, gan dažādi pamatēdieni. Uzsvars tiek likts uz dabīgu un gardu konditorejas, kā arī kulinārijas izstrādājumu gatavošanu - gan kafejnīcas, gan dažādu pasākumu vajadzībām. Pieņem pasūtījumus arī līdzņemšanai.

N/A

Pili cēla kā militāri stratēģisku objektu, tādēļ tā savā pastāvēšanas laikā ir piedzīvojusi dažādus laikus un varas. Celtne (pirmoreiz pieminēta 13. gs. beigās), neskatoties uz postošajiem kariem, ar minimālām izmaiņām ir saglabājusi savu ordeņa pils pamatapjomu un būtību, kas ir Latvijai unikāls gadījums! Dēvēta arī par Latvijas vecāko viduslaiku cietoksni. Kopš 2001. gada ēkā ir izveidots Ventspils muzejs – viens no modernākajiem Latvijā.

N/A
Āžmuguras akmens ir pelēkbrūngana trijstūra akmens prizma, kura atgādina āža muguru.
N/A
Ainaviski atklāta teritorija plašu lauksaimniecībā izmantojamo zemju masīva vidū abpus Užavas upei kādus desmit kilometrus pirms tās ietekas Baltijas jūrā. Teritorija uz visām pusēm lieliski ir saskatāma no Vendzavas – Ziru ceļa, kas to šķērso dabas parka ziemeļdaļā. No šī ceļa var nodoties arī putnu vērošanai (galvenais iemesls dabas parka izveidei – migrējošo putnu un griežu aizsardzība), kas Užavas pļavās koncentrējas pavasara un rudens migrāciju laikā. Citādā ziņā teritorija nav labiekārtota.
N/A

Otra vieta Kuršu kāpu Lietuvai piederošajā teritorijā, kur var iepazīt „tuksneša ainavu". 52 m augstās Pārnidas kāpas apskati var sākt ar Saules laikrādi (celts 1995. g., godinot Lietuvas neatkarības atgūšanas dienas piecgadi), no kura paveras Baltijas valstīm neparasta ainava līdz pat Lietuvas – Krievijas robežai. Te joprojām ir redzamas ceļojošās kāpas, kas radās 18. gs., cilvēkiem izcērtot mežus! Interesanti (īpaši vakaros!) ir arī skati uz Nidas pilsētiņu un Nidas ostu. Kuršu jomas pusē ir izveidota marķēta dabas izziņas taka, kas ved (sekojiet līdzi marķējumam!) arī pa kāpas smiltājiem. Šīs vietas apskatei ir jārēķinās ar ~ 1h. Uzmanību! Novirzīties no takas un pārvietoties pa kāpu smiltājiem nav atļauts!

N/A
Zosnas Sv. Erceņģeļa Miķeļa draudzes baznīca uzcelta 1800. gadā par tautas ziedojumiem, veltīta svētā Miķeļa erceņģeļa godam. Celta uz akmens mūra pamata, koka celtne, apšūta ar dēļiem, priekšā neliels kvadrātveidīgs tornītis, kas atjaunots 1994. gadā.
N/A
Bejas meža dabas liegums veidots no reljefa viedokļa - interesantā, pauguru un starppauguru ieplaku saposmotā teritorijā, kuru klāj vecs un varens egļu mežs. Bejas mežā atrodas viena no Alūksnes rajonā vairākām "Velna pēdēm" - dziļa, krāterveida ieplaka, ko veidojis kūstošais ledājs.
N/A

Atrodas A9 autoceļa malā, 0,5 km no Lestenes pagrieziena Rīgas virzienā. Akmens (autors O. Feldbergs) uzstādīts 1991. gadā (bijušo „Rumbu” māju vietā), pieminot Kurzemes cietokšņa aizstāvjus, kas, izturot desmitkārtīgu padomju armijas pārspēku, ļāva ~ 300 000 latviešu kara bēgļiem emigrēt no sekojošā padomju terora.
 

N/A
Adamovas (senais nosaukums Adamhof, Odumova) muižas celtniecība datēta ar 1851. gadu. Muižas īpašnieki ir bijuši Rēzeknes pilskungs Korfs, dekabrista Oboļenska brāļa meita Žemčužņikova, ģenerālis Karaulovs. 1905. gadā Adamovas muižā atklāts minerālūdens avots, kas nosaukts svētās Helēnas vārdā. Minerālūdens ieguvis augstākās godalgas 1912. gadā Londonas un 1913. gadā Parīzes izstādēs. Pašlaik minerālūdens avots Adamovā vairs nav atrodams. Saglabājušās divas 19. gs. ēkas, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi. Muižas teritorijā atrodas Adamovas speciālā internātpamatskola. 2006. gadā pie internātskolas uzcelts moderns sporta komplekss, kur notiek arī valsts mēroga sporta sacensības. Kompleksā piedāvā saunu, telpas svinībām, laivu nomu, kā arī naktsmītnes 120 personām.