Ģimenes restorāns “Pie Māmiņas” atrodas pie Mellužu estrādes Jūrmalā, 27km no Rīgas. Šeit bērni var aizrauties ar zīmēšanu un spēlēties rotaļu stūrītī, savukārt vecāki – baudīt maltīti nepiespiestā gaisotnē. Eiropas un Latvijas virtuves piedāvājums visām ēdienreizēm, dienas zupas, salāti, pamatēdieni, desertu izase un mājīga atmosfēra.

Saimniecība specializējas uz dažādu dekoratīvo stādu audzēšanu nelielos apjopmos.

Sezonas laikā pieejamas arī svaigas krūmmellenes, smiltsērkšķi, cidonijas, augļi un ogas.

Mājražotāja Elma Zadiņa gatavo sklandraušus, kuriem ir rudzu miltu apakšiņas, kā arī senu latviešu launaga ēdienu - pūteli, izmantojot samaltus kviešu un rudzu miltus. Produkcija tiek ražota nelielos apjomos mājas apstākļos. Iespējama pūteļa un sklandraušu degustācija.

Apskatāma līdz 17 m augstās Ragakāpas apkārtne, 100-gadīgas priedes. Garums 2 km (vienā virzienā!) Ietilpst Ragakāpas dabas parka teritorijā.

Šis avots ir pazīstams kopš seniem laikiem. Kalpo kā laba dzeramā ūdens ņemšanas vieta.

Restorāns - bārs "Agnese" atrodas viesnīcā „Wolmar”, Valmieras pilsētas centrā. Vasarās darbojas āra terase.

Latviešu virtuve: Mēlīšu salāti, Valmieras salāti, aukstā kefīra vai biešu zupa, jēra kakla karbonāde, cūkgaļas ribiņas, kartupeļu pankūkas, zemeņu zupa ar pašu gatavotu saldējumu, rupjmaizes kārtojums, upeņu krēms.

Īpašais ēdiens: Burtnieku ezera zandarta fileja.

Bijušais Baltijas ledus ezera senkrasts. Varam tikai iedomāties ainavu pirms vairāk nekā 10 000 gadiem, kad Kurzemes pussalu klāja tundrai līdzīga veģetācija un pret stāvo senkrastu triecās ledaina ezera viļņi, kuros peldēja dažāda lieluma aisbergi. Mūsdienās vairāk nekā 20 km garā (Slīteres nacionālā parka teritorijā – ap 9 km garš posms) un līdz 42 m augstā krauja ir viena no iespaidīgākajām šāda veida reljefa formām Latvijā. Tās piekājē plešas Piejūras zemienes Irves (nosaukums tiek skaidrots ar lībiešu „īrva, īra" – „stirna") līdzenums – kādreizējais Baltijas ledus ezera dibens. Zilo kalnu krauju daudzviet šķērso nelielu strautu un upīšu (Pitragupe, Lorumupe, Kaļķupe, Mazupe u.c.) ielejas, veidojot sazarotas un pat ļoti sarežģītas gravu sistēmas, kas īpaši iespaidīgas izskatās bezlapu periodā. Daudzviet gan pašas kraujas, gan to šķērsojošo gravu un to sānu gravu krastos atsedzas pārsvarā neliela izmēra Narvas svītas smilšakmens atsegumi. Tie ir Latvijā vecāki nogulumieži, kas dabisku atsegumu veidā parādās virszemē. Neskatoties uz iespaidīgajiem izmēriem, visā Zilo kalnu garumā ir tikai dažas vietas ar plašākiem skatu punktiem (skatu tornis pie Dundagas – Mazirbes ceļa, skats no Šlīteres bākas, skats no Mežlīdumiem) un vietas, kur var patiesi izbaudīt senkrasta varenību (skati uz Zilo kalnu krauju un gravām pie Cirstes – Mazirbes ceļa, Cirstes – Riepaldu ceļa, Mežlīdumu un Vīdales - Melnsila ceļa). Te vērts atbraukt arī pavasarī, kad Zilo kalnu nogāzes slīgst mežloku (lakši) spilgtajā zaļumā.

Izbraucot no Rīgas, maršruts ved cauri vēsturiskajam Jūrmalas kūrortam līdz Pūres Šokolādes muzejam, kur ir iespējams ne vien redzēt Pūres šokolādes produkciju, bet arī to nogaršot. Tālāk dodieties uz Sabili un tur esošo Vīna kalnu. Apmeklējiet vietējo vīna darītavu, kurā izrādīs vīnogu dārzu un pastāstīs par vīnogu audzēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos mūsdienās, kā arī - dzērienu degustācija. Pēc tam dodieties uz apburošo Kuldīgu, kur arī ir iespējams degustēt vīnus. Nākamajā dienā dodieties uz eko vīnu degustāciju Aizputē un Durbē, un pēc tam dodieties uz Liepāju, kur iespējams izbaudīt smilšaino jūras pludmali, māksliniecisko atmosfēru un nozīmīgo militāro mantojumu Karostā. Tālāk maršruts ved gar jūras piekrasti līdz Pāvilostai, kur jūs variet doties izbraucienā ar tradicionālu zvejnieku laivu. Alsungā - Suitu sievas un tradicionālā latviešu virtuve. Pēc tam dodieties pastaigā gar Jūrkalnes stāvkrastiem, un tālāk - uz Ventspili. Nākamajā dienā apmeklējiet vietējo zvejnieku, lai redzētu zivju kūpināšanas procesu. Pastaiga gar Kolkas ragu, kur atklātā jūra satiekas ar Rīgas jūras līci. Dodoties atpakaļ uz Rīgu, apmeklējiet vīndari Talsos.

Iepretim Marijas salai (Pilssalai) paceļas ap 30 m augstais un stāvais (nogāzes mākslīgi nostāvinātas) Tempļa kalns - ar sānu gravām norobežots sens latgaļu pilskalns. Ap 80 m garajā un līdz 40 m platajā pilskalnā izšķirami vairāki mākslīgi veidoti vaļņi. Viena no senākajām Tempļa kalna apkaimes apdzīvotības liecībām ir atrastais cirvis, kas datēts ar 2. – 3. gadu tūkstoša miju pr. Kristus. Arheologi uzskata, ka šajā laikā cilvēki dzīvojuši Pilssalā. 10. – 11. gs. pilskalnā atradusies latgaļu pils, kuru 1225. g. nopostīja krustneši. Pilskalna virsma ir pārveidota arī salīdzinoši nesenā laikā - 1807. g. - granīta rotondas būvniecības laikā. Rotonda celta, godinot krievu feldmaršalu Šeremetjevu un zviedru kapteini Vulfu.

Skats no Tempļa kalna uz Alūksnes ezeru un pilsētu ir viens no skaistākajiem Vidzemē. Ievērības cienīgs ir 1937. g. celtais Saules tilts. No Tempļa kalna ir vērts aiziet līdz netālu esošajam 37,8 m augstajam koka skatu tornim.

Asāku izjūtu cienītājiem tiek piedāvāts gaisa trošu nobrauciens “Zzzippp” pāri Alūksnes ezeram.