Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Konditoreja „Allas un Vinetas kārumlāde” atrodas uz galvenās pilsētas gājēju ielas. Cep kāzu kūkas pēc vecmāmiņu receptēm, kā arī gatavo dažādus konditorejas izstrādājumus. Sadarbojas ar vietējiem ražotājiem. Latviešu virtuve: Aukstā zupa, frikadeļu zupa, lazdu riekstu – brūkleņu, zemeņu – rabarberu kāzu kūkas, pīrādziņi, plātsmaizes u.c. kārumi. |
||
Saimniecības pirmsākumi meklējami 1992. gadā. Produkcijas gatavošanā tiek izmantots pašu audzētās govs piens. Piedāvā ekskursiju pa saimniecību, produkcijas degustāciju un iegādi. Var pasūtīt sierus. |
||
Meklējama Beidas pilskalnā – stāvās Tebras (tās uzpludinājuma – Dzirnavdīķa) ielejas nogāzes augšdaļā. Baznīca celta kuršu pilskalnā, kur atradusies senās kuršu zemes Bandavas nocietinātā koka pils - Beida. Pirmā dievnama pirmsākumi ir meklējami 13. gs. otrajā pusē. Tā vairakkārt atjaunota un pārbūvēta. Tagadējo veidolu (gotika) tā ieguva 1860. g. pārbūvē un pēc 1730. g., kad uzcēla torni. Šī ir viena no vecākajām Kurzemes baznīcām. Līdz 16. gs. tā bija katoļu, pēcāk – luterāņu draudzes īpašumā. No baznīcas interjera ir jāpiemin Zauera firmas ērģeles (1904. g.), altāris (19. gs. otrā puse), Kurzemes bīskapa H. Bazedova kapa plāksne (16. gs.), zvans (1589. g.) u.c.
|
||
Piektā lielākā Igaunijas sala. Dabas takas, putnu vērošanas tornis, Kassari kapela (18. gs.) un Sääre tirp oļu strēle, pa kuru var doties 3 km garā pārgājienā. Ar Hījumā to savieno divi dambji, pa kuriem uzbūvēts autoceļš. |
||
Žagares reģionālais parks organizē dažādas ekskursijas, izglītojošas programmas bērniem un senioriem un jauniešu nometnes. Žagare jau sen ir pazīstama ar savu īpašo ķiršu šķirni, kuru Latvijā pazīst ar nosaukumu ‘Latvijas zemais’, bet lietuvisko nosaukumu varētu tulkot kā ‘Žagares ķirši’. Tai ir vairākas variācijas, kas atšķiras ar dažādu nogatavošanās laiku, ražīgumu, augļu koku formu un citam pazīmēm. Līdz pat mūsdienām šie ķirši aug gandrīz ikvienās mājās un ir kā ekskluzīvs Žagares simbols. |
||
Daugavu ne velti sauc par mūsu Likteņupi, Sirdsdaugavu, Māmuliņu. Tā kā liela un pilnasinīga ūdens artērija plūst cauri mūsu zemei un vēsturei. Vikingi to esot pazinuši un izmantojuši jau no 5. gadsimta. Krāslava kā sena Daugavas pilskalna vieta bezbailīgajiem kuģotājiem bijusi labi pazīstama, jo lejpus tās varējis kuģot ar uzvilktām burām, tā dēvēta sāgās par Dynasaiforgarðr. |
||
Ja pa Gauju braucam ar laivu, tad Velnalas klintis ir Gaujas senlejas pēdējā varenākā klinšu siena - ap 15 m augsta. Skatoties no pretējā Gaujas krasta (izveidota atpūtas vieta), klinšu vidusdaļā ir redzama ap 19 m dziļā un 4,7 m augstā Krimuldas Velna ala. Kopš 1980. g. alas apmeklējumi ir pārtraukti (bija speciāli uzbūvētas koka konstrukcijas) drošības apsvērumu dēļ. Ja no Velna alas klintīm pa Gaujas pamatkrasta lejasdaļu dosimies Turaidas virzienā, skatam (vislabāk – bezlapu laikā) pavērsies varenā un ar smilšakmens atsegumiem bagātā Piķenes krauja . Tās piekājē ir izveidota ~ 1 km garā Piķenes bebra taka. Klusos vakaros bebru tiešām te var arī novērot! Ejot pa taku, varēs redzēt gan Mazo Velna alu (5 m gara) ar iztekošo Gudrības avotiņu, gan arī tikpat garo Aunapieres alu. Starp krauju un Gauju ir redzamas nelielas vecupes, kam ir liela nozīme apkārtnes dabas daudzveidības saglabāšanā. |
||
Kurtuvenu muižas vietu apjož sens ģeometriski – ainaviski plānots parks. 19.gs. otrajā pusē tas bija ainaviskuma stilā ar dažādiem ģeometriskā parka elementiem. 4.2 ha lielajā parkā turpina ziedēt senās liepas, kļavas, oši, ozoli, citi dekoratīvie koki un krūmi – kopā vairāk nekā 20 šķirņu pārkoksnējušies augi.
|
||
Labiekārtots Driksas (Lielupes atteka) posms ar divu līmeņu promenādi, Baltijas valstīs unikālo Mītavas tiltu, skatu vietām, piemineklis „Jelgavas students” u.c. |
||
Samērā liela teritorija ar mozaīkveida ainavu - mežiem, atklātām ainavām un ezeriem (Salmejs, Kaučers, Stupānu ezers, Limanu ezers u.c.), kas atrodas Latgales augstienes Feimaņu pauguraines rietumdaļā. Aizsargājamo ainavu apvidus veidots šejienes dabas un kultūrainavas (apdzīvotās vietas, Tišas vecticībnieku lūgšanas nams, krucifiksi) un daudzveidīgo biotopu (t.sk. - sugu) aizsardzībai. Apvidū atrodas arī samērā populārs tūrisma objekts - Šnepstu pilskalns.
|
||
Viesu māja Pinska ir ģimenes uzņēmums, kas atrodas uz kādreizējās Lõpinska lauku muižas zemes. Ēdiens tiek gatavots no vietējām izejvielām un atbilstoši vietējām tradīcijām. |
||
Saimniece gatavo sierus un gaļas kūpinājumus. Uzņem tūristu grupas un individuāļus. Produkciju var iegādāties arī Rīgā. |
||
Saimniecības pamatnodarbošanās ir diļļu audzēšana un to pārstrāde. Siltumnīcā audzē arī Itālijas dienvidos zināmu melones un gurķa krustojumu "Carosello", kas latviski nodēvēts par "pūkaino gurķi". Iespējamas degustācijas, kā arī saimniecības produkcijas iegāde. |
||
Hāpsalu bīskapa pils ir viena no nedaudzajām Igaunijā, kas labi saglabājusies līdz pat mūsdienām. Šeit atrodas konventa ēka ar muzeja kompleksu, izstāžu zāles ar izrakumos atrastajiem priekšmetiem un velvēti pagrabi. Bīskapa pils pagalma vaļņa grāvī ir izveidots bērnu parks ar viduslaiku rotaļu atrakcijām. Viduslaiku Pils Doma baznīca (1279) ir lielākā vienjoma baznīca Ziemeļvalstīs un Baltijā. Augusta pilnmēness naktī pils logā parādās Igaunijas slavenākais spoks – Baltā dāma. |
||
Atrodas Obinitsa ciemā, vasarā atvērts katru dienu, ziemā pēc pasūtījuma. Baltmaizes un rupjmaizes cepšanas ar ieraugu mācību darbnīcas. Kafejnīcā cep klona maizi bez formas, maizi ar sēklām, dažādas baltmaizes. |
||
Atrodas Dunduru pļavu ziemeļdaļā - Melnragu rīkles galā. Uzbērts mākslīgi, izlīkumojot Slampes upītes gultni. No kurgāna pārskatāmas pļavas ar dzīvei savvaļā pielāgotajiem mājlopiem, kā arī neliels atjaunotās Slampes posms. Interesants skats būs palu laikā, kad applūst apkārtējās palienes. Putnu vērošanas vieta.
|
||
~ 6000 taksonu, tai skaitā gandrīz 300 dāliju šķirnes, 120 acāliju un 100 āra rododendru šķirnes.
Augu mājās aug dažādi eksotiski tropu augi un to augļi (tai skaitā, citroni, banāni, ananāsi, vīģes, olīvas, avokado un kafija), plaša kaktusu kolekcija un lielākā Latvijas palmu kolekcija. Āra ekspozīcijās apskatāmi gan bagātīgi ziemciešu stādījumi, gan ārstniecības augi un Latvijas indīgo augu kolekcija, kā arī augu sistemātiskās grupas (raksturīgas vienīgi universitāšu botāniskajiem dārziem). Vienīgā vieta Latvijā, kur pavasarī vienviet redzams tik daudz ziedošu magnoliju.
Āra ekspozīcijās – ēdamā kastaņa (Castanea sativa), ginks (Ginkgo biloba), reliktā metasekvoja (Metasequoia glyptostroboides), baltais zīdkoks (Morus alba), trīsdaivu dižmandele (Louiseania triloba), karaliskais grieķu valrieksts (Juglans regia). Augu mājās – araukārijas (Araucaria bidwillii un A. heterophylla), volēmija (Wollemia nobilis), liellapu gumijkoks (Ficus macrophylla), karaliskā Viktorija (Victoria regia) u.c.
|
||
Pajumäe ir maza, jauka bioloģiskā saimniecība, kas atrodas zaļajā Mulgimaa un ražo dažādus piena produktus. Varēsiet apskatīt visus piena ražošanas posmus – no govīm ganībās līdz pat apstrādei pienotavā. |
||
Brīvdienu māja atrodas Veclaicenes centrā, Kornetos, Ievas ezera tuvumā, 30 m no ezera krasta. Brīvdienu mājas 1.stāvā- atpūtas telpa ar kamīnu un stiklotu verandu, pirts (50,00 EUR/vakars), neliela virtuvīte, tualete. Ārpusē-neliela terase ar skatu uz ezeru. 2.stāvā ir 2 izolētas istabas un 10 gultas vietas. Pie ezera – ugunskura vieta, iekopta peldvieta ar laipu. Iespējama laivas, katamarānu īre. |
||
Ļoti savdabīga vieta, ko nekādi nevar dēvēt par tūrisma objektu. Vidsmuiža bija viena no Latgales lielākajām muižām, kuras dominante bija 18. gs. celtā un vēlāk pārbūvētā grāfu Borhu muižas kungu māja. Tagad redzamais muižas kompleksa veidols tapis 19. gs. otrajā pusē. Tajā ietilpst kūtis, staļļi, kalpu māja, klētis, sarga mājiņas, kas izvietotas ap parādes pagalmu. Pēdējais tagad ir stipri aizaudzis. Vecākā saimniecības ēka ir mūra klēts (iespaidīga!), ko cēla 18. gs. Regulāra plānojuma muižas parku veidoja 18. gs. franču dārzu stilā. Kungu māja ir „pamesta” un apskatāma tikai no ārpuses. |