Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Līdzīgs nostāsts kā par Āraišu Zviedru priedi, kuru ar saknēm gaisā esot stādījis Zviedru karalis.
|
||
Smēdē taisa žogus, vārtus, vēja rādītājus, lustras, sadzīvē izmantojamus priekšmetus un suvenīrus. Interesentiem stāsta par kalēja darbu un demonstrē prasmes. |
||
Dzirnavu restorāns Saaremaa ir sāremiešu iecienīto garšu restorāns, kur piedāvā visu to labāko un svaigāko. Ēdienkartē atrodama medījumu gaļa no Saaremaa mežiem, vasarā arī kūpinātas zivis, našķi no ogām, vietējo ābolu vīns, kā arī labākie Saaremaa salas vīni. |
||
Kafejnīca "Serpentīns" atrodas Rīgas – Ventspils autoceļa (A10) malā pie Strazdes luterāņu baznīcas – skaistā ēkā ar plašiem logiem. Sadarbojas ar zemniekiem. Organizē mūzikas vakarus. Latviešu virtuve: auzu putra, kartupeļu pankūkas, omlete zemnieku gaumē, zemnieku brokastis, cepta menca, sautēts lasis, cepta cūkas kājas šķēle, grilēta cūkgaļa ar rabarberu mērci, karstais rabarberu kraukšķis, Latvijas alus šķirnes. |
||
Teritorija iepretī Melnsilam iekšzemes pusē, starp Ezermuižu un Dūmeli, ir senā Dieviņezera gultne. Ezers savulaik bijis viens no lielākajiem Kurzemē: 7,5 km garš un 1,6 km plats. 1838.gadā tika izrakts kanāls (tagadējā Melnsilupe) un ezera ūdens nolaist jūrā. Barona Kārļa Ostenzakena mērķis bija iegūt lauksaimniecībai auglīgas zemes. Ezermuiža atrodas kādreizējā Dieviņezera DA galā - jau kopš baronu laikiem ciema iedzīvotāji bijuši saistīti ar pļavu sargāšanu, mežkopību un mežizstrādi. Savukārt Dūmeles ciems atrodas bij.ezera ZR pusē – Košraga virzienā. |
||
Saimniecībā žāvē cūkgaļu, taisa asinsdesas un ražo citus gaļas izstrādājumus. Saimnieks piedāvā ekskursiju un žāvējumu iegādi. |
||
Latvijai unikāla Vaidavas apkārtnē pīto krēslu, krēslinieku instrumentu, fotogrāfiju u.c. ar krēslniecības tradīcijām (no 18. gs. beigām - 20. gs. vidum) saistītu priekšmetu kolekcija. Keramiķe Īrisa Vainovska stāsta par podniecības meistarmākslu un piedāvā dekoratīvos šķīvjus, interesantas vēja stabules un suvenīrus. |
||
Viena no populārākajām kūpinātu un citādi sagatavotu zivju pirkšanas vietām Latvijas piekrastē. Zivis kūpina vietējie uzņēmēji, tādēļ nereti ciemā jūtama patīkama zivju smarža! |
||
Četrus kilometrus garā lokveida un marķētā dabas taka meklējama Plateļu pilsētiņas ziemeļaustrumu daļā. Tā ved pa dažādiem biotopiem – mežu, purvu, ezera malu, atklājot dažādas ainavas un tajās mītošās augu, putnu un dzīvnieku sugas. Šī ir interesantākā un ainaviskākā no Žemaitijas nacionālā parka takām. |
||
Mežiem klāta sala Somu jūras līcī ~14 km uz ziemeļiem no |
||
Unikāla ar savu 17. gs. attālāk no baznīcas celto zvanu torni. |
||
Divstāvīgs skatu tornis pie Laikjula (Laiküla) – Hāpsalu ceļa, no kuras paveras plaša ainava uz Matsalu līcī ietekošo upīšu palieņu pļavām. Te var vērot migrējošās dzērves un zosis, bet pavasaros varbūt laimēsies redzēt vai dzirdēt ķikutu Gallinago media. Viens no retajiem torņiem, kas ir pielāgots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. |
||
Jauka atpūta lauku mājā, kura atrodas 2 km no Aizkraukles pilsētas un 1,5 km no Aizkraukles dzelzceļa stacijas. Atpūtas komplekss ir piemērots atpūtai divatā vai draugu pulkā, līdz 25 cilvēku kompānijai. Brīvdienu mājā nakšņošanai ir paredzētas trīs atsevišķas istabiņas, kurās ir divvietīgās gultas. Var izmitināt līdz 16 cilvēkiem, uzklājot papildvietas. Atsevišķā ēkā ir viesību zāle ar pirti un kublu. Ir arī melnā pirts. Teritorijā ir telšu un treileru vietas. Aktīvai atpūtai ir velosipēdu noma, nūjošana, zirgu izjādes, zirglietu muzejs un mini zoodārzs. |
||
Pilsētas vēsturiskais centrs. Šajā vietā 1670. g. 12. februārī Kurzemes hercogs Jēkabs pasludināja pilsētas nodibināšanas faktu. 20. gadsimta sākumā Vecpilsētas laukumā uz nekalta laukakmens bruģa bija izvietojies pilsētas tirgus. Tagad laukuma perifērijā atrodas Tautas nams, Uniātu baznīca un tūrisma informācijas centrs. Laukumā jāapskata ūdens pumpis, milzu svari un lūša (Jēkabpils simbols) skulptūra. No šejienes var doties pastaigā pa Jēkabpils vēsturisko centru ar šaurajām ieliņām un mazstāvu pilsētas apbūvi.
|
||
Apskatāmas dažādu vēsturisko periodu un tautu tradicionālās rotaļlietas, atvērta spēļu un leļļu meistarošanas darbnīca. |
||
Atrodas Alsungas novada muzeja ēkā. TIC tika izveidots 2017. gadā ar mērķi veicināt Alsungas un vēsturiskā suitu novada tūrisma attīstību un nodrošināt informāciju par Alsungas novada tūrisma iespējām, veidojot pozitīvu un pievilcīgu Alsungas un vēsturiskā novada tēlu Latvijā un ārzemēs. |
||
Vietējas nozīmes aizsargājams dižkoks
Tukuma ielas malā iepretim Jūrmalas pirmsskolas
izglītības iestādei „Pienenīte”.
|
||
No ūdens tūrisma attīstības centra „Bāka” skatu laukuma, kas atrodas Lubāna ezera ziemeļdaļā pie V 560 autoceļa, paveras viens no labākajiem Lubānas ezera skatiem. Redzams milzīgais Latvijas lielākā ezera klajs un Kvāpānu – Īdeņas zivju dīķu ar dambjiem ainava. |
||
This part of the Forest Trail gives an opportunity to see Setomaa or “the Land of Setos” which is inhabited by Setos – an ethnographic group with specific ancient traditions and a unique language dialect. Forest Trail hikers can visit the traditional Setos homestead and enjoy Setos cuisine. The forests of the region are especially charming in early autumn, when the ground is coloured lilac by the blooming heather. There is a good chance to pick wild mushrooms and berries. One of the most beautiful sections of this trail in Setomaa leads along the River Piusa, where the river is surrounded by sandstone outcrops. You will also visit the Piusa caves. The tour will end in Värska resort – with its sanatorium and SPA, which use the strengths of local nature: mineral water and lake mud. Värska mineral water is well known in Estonia and elsewhere. |
||
Celts 19. - 20. gs. mijā. Blakus tam - Vēršupītes labajā krastā atrodas viens no populārākajiem Latvijas sēravotiem – t.s. “Ķirzaciņa”. Avots iztek no akmenī veidotas ķirzakas veidola, kas tapis 1949. g. (tēlnieks J. Bajārs). Tā ūdens ir veselīgs lietošanai gan iekšķīgi, gan ārīgi. Netālu no paviljona uzmeklējama Jāņa Lībieša alejas zīme. J. Lībietis strādāja par Valsts Ķemeru sēravotu iestādes direktoru no 1928. – 1944. gadam. |