16 lauku tūrisma uzņēmējiem piešķirta kultūras zīme "Latviskais mantojums"

2017. gada 30. novembrī kultūras zīmi “Latviskais mantojums” saņems šādi tūrisma uzņēmēji:

• Tautas mākslas biedrība “SAIVA”, Liepāja - par latvisko amata prasmju daudzināšanu.
• Folkloras kopa “Atštaukas”, Liepāja - par Kurzemes vitālā gara uzturēšanu.
• Ināra Mālkalne, Z/S “Blūdži”, Jelgavas novads – par tradicionālā ķimeņu siera daudzināšanu.
• SIA “Limbažu Tīne”, Limbaži - par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu.
• N. Bomja maiznīca “Lielezers”, Limbaži - par latviskās maizes daudzināšanu. 
• Igates pils Dzirnavu krodziņš, Limbažu novads - par latviskiem ēdieniem. 
• Jānis Ulmis, Veselības augu brīvdabas ekspozīcija ''Lādes Avotiņi'', Limbažu novads -  par tradicionālo ārstniecības augu mūsdienīgu lietojumu.
• Biškopis Aivars Radziņš, Vecpiebalgas novads - par biškopības prasmju daudzināšanu.
• Uģis Puzulis, keramikas darbnīca “Racupkalns”, Alūksnes novads - par podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu.
• Krogs “Sidrabiņi”, Salacgrīvas novads - par latviskās virtuves mūsdienīgu piedāvājumu.
• Keramikas darbnīca “Cukrasāta”, Rēzeknes novads - par latviskas sētas uzturēšanu un podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu.
• Biedrība “Jubra”, Daugavpils novads - par latgalisko tradīciju un prasmju kopšanu. 
• Podnieks Ilmārs Vecelis, Krāslavas novads - par podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu.
• Tāšu meistars Jurijs Ivanovs, Zilupes novads - par tradicionālas amata prasmes uzturēšanu – tāšu pīšanu.
• Aldis Pušpurs, Mežniecības muzejs Egļavā, Viļakas novads - par mežsaimniecības tradīciju daudzināšanu.
• SIA "Latgalessmakovka.lv", Kārsavas novads - par latgaliešu dzēriena “šmakovka” tradīcijas uzturēšanu.

Kultūras zīme "Latviskais mantojums" apmeklētājam norāda, ka šajos objektos var iepazīt latvisko mantojumu. Kopumā zīmi saņēmušas nu jau 88 saimniecības visā Latvijā. Katrai saimniecībai zīme tiek piešķirta par kādu konkrētu prasmi vai latviskā dzīvesveida izpausmi, kas tiek iesaistīta arī tūrismā. Ar visām saimniecībām var iepazīties “Lauku ceļotāja” mājas lapā:  http://www.celotajs.lv/lv/c/wrth/heritage

Vairāk par zīmi "Latviskais mantojums".

Kultūras zīmes "Latviskais mantojums" tās saņēmējiem 30. novembrī tiks pasniegtas semināra „No kultūras zīmes “Latviskais mantojums” līdz UNESCO”, ietvaros. Seminārs tiek organizēts Igaunijas-Latvijas Programmas no Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta “Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis” ietvaros, un šajā projektā ir iekļauti divi etnisko kultūru reģioni no Latvijas – Suitu zeme un Lībiešu krasts. Suitu zeme un Lībiešu krasts ir pazīstami katrs ar savu unikālo etnisko kultūru un vērtībām, un abos reģionos ir iespēja iepazīt vairākus tūrisma uzņēmējus, kuri ir saņēmuši kultūras zīmi “Latviskais mantojums”. Kopš 2009. gada Suitu kultūrtelpa ir iekļauta UNESCO pasaules nozīmes kultūras mantojuma sarakstā, savukārt projekta "Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis" ietvaros tiks sagatavots un iesniegts Lībiešu krasta pieteikums Nacionālajam nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam, lai vēlāk Lībiešu krasts varētu iesniegt pieteikumu arī UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam. 

Seminārs tiek organizēts un līdzfinansēts Igaunijas-Latvijas Programmas no Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta “Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis” ietvaros. 
Semināru līdzfinansē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.