Laikā no 1883. - 1891. g. bijušo Šadursku dzimtas muižu rentēja Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns. Jaunais dzejnieks Rainis šeit pavadījis jaunības gadus, kas atspoguļojas dzejnieka “Jaunu dienu zemē”. Jasmuižā ir tulkota A. Puškina drāma “Boriss Godunovs”. Godinot dzejnieka devumu, 1964. g. muižas pārvaldnieka mājā ir izveidota ekspozīcija “Raiņa ģimnāzijas un studiju gadi”. Atjaunotajā muižas govju kūtī apskatāmi Latgales podnieku darbi. Šī objekta apskati der apvienot ar Dzejas dienu vai cepļa atvēršanas (jūnijā un augustā) pasākumiem.

Neretas „Riekstiņos” sešus savus bērnības gadus pavadīja izcilais latviešu rakstnieks un gleznotājs Jānis Jaunsudrabiņš (1877. - 1962.). J. Jaunsudrabiņš piedzima kalpu ģimenē Neretas “Krodziņos”, bet uz „Riekstiņiem” ar māti pārcēlās pēc tēva nāves. „Riekstiņos” dzīvojošie ļaudis kļuva par prototipiem viņa sarakstītajā “Baltajā grāmatā”, kur tās sauc par Mūsmājām. Godinot J. Jaunsudrabiņa piemiņu, 1967. g. Riekstiņos atklāts muzejs, kas atrodas autentiskā Sēlijas viensētā ar savu garu un smaržu. Apskatāma dzīvojamā ēka, klēts un vāgūzis, saimniecības ēka, kurai austrumu galā 1820.gada beigās piebūvēta saimniecības klēts. "Riekstiņu" ābeļdārzā ir simtgadīgas un vēl vecākas ābeles, tas sākts veidot 19.gs pirmajā pusē. Netālu esošajos Ķišku kapos (Vecumnieku – Ilūkstes ceļa malā) atdusas Jaunsudrabiņu dzimtas piederīgie un pārapbedīts J. Jaunsudrabiņš. Joprojām Neretas novadā saglabājušās daudzas viensētas un vietvārdi - pauguru, upju un citu vietu nosaukumi, kurus Jaunsudrabiņš pieminējis Baltajā grāmatā. 

Muzeju (K. Valdemāra ielā 47) atklāja 1969. g. vecās jūrskolas ēkā, kuru dibināja 1864. g. pēc K. Valdemāra ierosmes. Jūrskolā tās pastāvēšanas laikā izglītību ieguva vairāk nekā 1000 tālbraucēji kapteiņi un stūrmaņi. Muzeja ekspozīcija iepazīstina ar pirmās latviešu jūrskolas darbību, kā arī burukuģu būves vēsturi Vidzemes piekrastē 19. gs. otrajā pusē - 20. gs. sākumā. Muzeja dārzā ir apskatāma enkuru kolekcija un savulaik noskalotās (restaurēta) Ainažu bākas virsdaļa.

Baltijas valstīs lielākā dzintara ekspozīcija (no 1963. g.) ar augu, kukaiņu u.c. ieslēgumiem. Atspoguļota tā nozīme Baltijas tautu vēsturē. Muzejs iekārtots grāfam Fēliksam Tiškevičam (1865. – 1932.) piederošajā pilī (uzcelta 1897. g.).

Privātais Zigurda Safranoviča senlietu muzejs dibināts 2010.gada maijā. Muzeja krājumā atrodas ap 50 tūkstošiem priekšmetu, no kuriem 99% eksponātu ir ziedoti. Senāk te bijis barona Vulfa muižas parks.

Vecākā un retākā, pēc leģendas, 300 gadu veca manta – Ernsta Glika ledusskapis.

Ventas krastā slejas īsta koka arhitektūras pērle, romantiskiem stāstiem un leģendām apvītā "Bangerta villa", runā, ka šo ēku kā dāvanu savai līgavai Parīzē nopircis kāds kapteinis Bangerts. Kopš 1940.gada ēkā atrodas Kuldīgas novada muzejs. Muzejā pēc vērienīgas telpu rekonstrukcijas atjaunoti unikāli sienu krāsojumi un citas interjera detaļas un iekārtota ekspozīcija - Bangertu ģimenes dzīvoklis, kas ļauj iepazīt, kā dzīvojuši turīgi kuldīdznieki 20.gs. sākumā. Te arī apskatāma neliela daļa no kolekcionāra Jāņa Mētras spēļu kāršu kolekcijas.

1843. g. Kubalu skola bija pirmā un 28 gadus arī vienīgā zemnieku bērnu skola Dundagas muižā. Tas ir senākais līdz mūsdienām saglabājies guļbūves konstrukcijā veidotais skolas nams Latvijā. Klasē Jūs sagaida senie skolas soli, tāfelītes, tinte, rakstāmspalva, 19.gs. tapušie skolēnu proves raksti. Mācīties tik senā skolā, kaut nedaudz, var vienmēr. Jumtistabu dzīvoklī var iepazīt skolotāja, rakstnieka E.Dinsberga darbus, gara darbinieka mūžā piedzīvoto. Atjaunotā saimniecības ēkā piedāvā ieskatu skolas sētas vēsturē, muzeja etnogrāfisko priekšmetu krājuma kolekcijā. Pastaigu takas, iezīmējot skolas zemes lietojumu muižas laikā, piedāvā iepazīt skolas sētas ainavu un atpūtas brīdi katram ceļotājam. 

Atrodas Lielvārdes parkā 19. gs. sākumā celtajā Lielvārdes muižas klētī, ko vēlāk izmantoja kā dzīvojamo ēku. 1922. g. tai piebūvēja verandu. Muzejs ēkā ir izvietots kopš 1970. g., un tā krājumā ir materiāli par latviešu tautas eposu “Lāčplēsis” un tā autoru - Andreju Pumpuru (1841. – 1902.), kā arī par Lielvārdes novada vēsturi un etnogrāfiju. Blakus muzejam guļ liels akmens - Lāčplēša gulta (ap 80 t) ar atlūzu, kas ieguvusi Lāčplēša segas nosaukumu. Abi akmeņi savulaik atradušies Daugavā blakus Lielvārdes salai, kur tagad viļņojas Ķeguma HES ūdeņi. Turpat apskatāms t.s. Spīdalas koka bluķis, kas atvests no Aizkraukles. Minētie objekti atrodas pie stāva, klinšaina Daugavas krasta, kura piekājē viļņojas Daugavas plašie ūdeņi.