Atpūta laukos
1-20 / 107
Nr Nosaukums Apraksts
PICT0049

Karulas nacionālā parka lielākais ezers - 2,8 km garš, līdz 1 km plats. Ezera ziemeļaustrumu krastā atrodas parka apmeklētāju centrs. 5,5 m dziļais ezers ir gan zivīm, gan nostāstiem bagāta vieta. Ezera un tuvākās apkārtnes iepazīšanas nolūkā ir izveidota 3,5 km garā Ehijerva taka (Ähijärve teerada). Tās sākums atrodas pie iepriekš minētā apmeklētāju centra, kur izveidota atpūtas vieta un atraktīvs bērnu spēļu laukums. Taka sākumā ved gar ezera krastu, nelieliem mitrājiem un meža ceļiem, kas izmantoti iepriekšējos gadsimtos.
2
Divas salas – Lielā Pakri (Suur Pakri) un Mazā Pakri (Väike Pakri) - 3 km R no Paldiskiem (Paldiski). Padomju laikā tās izmantoja kā armijas aviācijas poligonu, par ko liecina daudzās bumbu bedres un munīcijas paliekas. Salas klāj g.k. retas kadiķu audzes, bet to Z, ZA galos paceļas iespaidīgas līdz 6 m augstas kaļķakmens klintis.
??? nav atrasts

Taka, kas izveidota Lemmjegi (Lemmjõgi) un Raudnas (Raudna jõgi) satekas vietā, iepazīstina ar palieņu pļavām un veciem pārmitriem mežiem, kas ir vieni no lielākajiem Igaunijā. Takas sākumā dominē atklātas lauku ainavas. Viens no 4,9 km garās lokveida takas apskates objektiem ir Lemjē dižozols. Mitrā laikā noderēs ūdensizturīgi apavi.

Pirmā ir uzcelta uz vienstāvīgā apmeklētāju centra jumta. No tās paveras plašs skats uz Kīdevas ciemu, ostu un niedrēm apaugušo Matsalu līča ziemeļdaļu. Austrumos no šīs atrodas vēl viena - divstāvīga putnu vērošanas platforma. No Kīdevas līdz Puisei gar Matsalu līča var doties pārgājienā pa 5 km garo dabas taku. To izejot, novēroto putnu sugu klāsts noteikti būs lielāks!
6
Mežiem klāta sala (6. lielākā Igaunijas sala) Somu līcī 14 km Z no Tallinas. Vēl pirms divām desmitgadēm – slēgtā zona, jo Padomju laikā te atradās ļoti slepena jūras mīnu ražotne.
12095a

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Kihnu kultūrtelpa (www.kultuuriruum.ee) ir savdabīgs mūsdienu un pagātnes sakausējums. Kihnu muzejā ir atrodami dažādi ar ikdienas dzīvi saistīti priekšmeti – darbarīki, apģērbi, rokdarbi, mēbeles.

Metsamā tautas mantojuma sēta ir tradicionāls lauku sētas komplekss, kurā ir atspoguļota salas ikdienas dzīve. Šeit atradīsiet Kihnu salai raksturīgus mājsaimniecības darbarīkus, tautas tērpus un rokdarbus. Ekskursijas pa salu organizē Kihnurand AS (www.kihnurand.ee).

Tikpat iespaidīgs, taču ne tik populārs tūrisma objekts kā netālu esošais Jāņa – Toma akmens. Tammispeas akmens iegūlis mežā, tāda paša nosaukuma nelielā ciemā, kas atrodas Eru līča (Eru laht) dienvidu krastā. Tilpuma ziņā (262 m3) – 16. lielākais Igaunijas dižakmens. Tā garums ir 10,7 m, platums – 6,5 m, augstums – 7,5 m, bet apkārtmērs – 27,8 m. Iespaidīgas ir arī šī akmens atlūzas. Ar šī akmens attēlu noteikti ir jāpapildina sava lielāko Baltijas dižakmeņu fotokolekcija.
34
Trīs krāteri, no kuriem lielākā – Elles kapa (Põrguhaud) diametrs ir ~ 80 m, dziļums līdz 12 m. To ietver vairākus metrus augsti vaļņi. Pārējie krāteri ir dabā grūti atrodami un atpazīstami. Krāteru vecums ir ~ 6000 gadi. Līdz šim gan nav atrastas meteorīta atliekas, kas apstiprinātu to izcelsmi.
??? nav atrasts

Metāla tornis Kazari upes kreisajā krastā, ~ 5 km attālumā no Matsalu līča. No torņa redzamās Kazari deltas palieņu pļavas atrodas tikai 0,3 – 1 m augstumā virs jūras līmeņa, tādēļ pavasara palos un stipru vētru (īpaši rietumvēju) laikā ūdens appludina milzīgu teritoriju. Uzskata, ka platības ziņā šīs ir vienas no lielākajām Eiropas palieņu pļavām, kas ir nozīmīga dažādu tārtiņveidīgo putnu sugu ligzdošanas, dzērvju un zosveidīgo putnu atpūtas un barošanās vieta. Ir pagājis laiks, kad zemnieki Matsalu pļavās ganīja govis un pļāva sienu, tādēļ šobrīd pļavu apsaimniekošanu veic nacionālā parka administrācija.

Iepazīstina ar Somā nacionālā parka lielākā purva – Kureso (Kuresoo) ziemeļaustrumu daļu, kur redzamas purva ezeriņu un lāmu ainavas. Takas sākumā atrodas igauņu komponista, ērģelnieka un folkloras vācēja Marta Sāra (Mart Saar) (1882. – 1963.) dzimtās mājas. To apkaimē pļavas apsaimnieko aitas. Lokveida takas garums ir 4,2 km.
36
Parks atrodas Karulas augstienes paugurainajā apvidū, kura vidusdaļā iegūlis Ähijärve ezers. Parks veidots kultūrvides, ainavas ar nelielām lauku sētām un savdabīgo kupolveidīgo pauguru aizsardzībai.
PICT0131

Karulas augstienes augstākais reljefa punkts (137 m.vjl.), kas virs tuvākās apkārtnes paceļas par ~ 60 m. Torņa kalnā ir uzbūvēts skatu tornis ar ļoti plašu apkārtskatu. Uz tā platformas ir novietoti panorāmas fotoattēli, kuros atzīmēti zīmīgākie plašākā apkaimē redzamie objekti – apdzīvotas vietas, pilskalni, baznīcu torņi u.c. Turpat izveidota atpūtas vieta un meklējams Rebases ainavu takas sākums.
25
Tulkojumā no Igauņu valodas Luitemaa nozīmē „Kāpu zeme”. Piekrastes teritorija 13 km garumā starp Vöiste un Häädemeeste ar seklūdeņiem, plašām piejūras pļavām, Igaunijas augstāko kāpu masīvu un Tolkuses purvu (Tolkuse raba). Nozīmīga putnu vieta.
PICT0011

Igaunijas jūras ūdeņos ir saskaitīta 1521 sala! Salu sarakstā pēc platības (63 ha) ~ 2,5 km garā Mohni sala ieņem 38. vietu. Lai saudzētu salas trauslo veģetāciju (vietām nedaudz atgādina krūmainu tundru), tās vidusdaļā ir izveidotas koka laipas. Salas dienviddaļā atrodas sašaurinājums, kuru tāpat kā blakus esošo jūras krastu klāj viens no savdabīgākajiem Igaunijas akmeņu laukiem. Salas ziemeļos esošās Mohni bākas (Mohni tuletorn) celtniecība pabeigta 1871. g. un tās gaisma ir redzama 10 jūras jūdžu attālumā. Šī ir viena no skaistākajām Ziemeļigaunijas bākām! Līdz Mohni salai var nokļūt ar laivu (iepriekšēja pieteikšanās) no ~ 5 km attālās Vīnistu ostas (Viinistu sadam). Ar jūras laivu vai kajaku piemērotos apstākļos būs ~ 1h ilgs brauciens. Jārēķinās, ka uz salas nav pastāvīgo iedzīvotāju! Vīnistu ciemā apskatāms 2002. g. izveidotais Vīnistu mākslas muzejs (Viinistu kunstimuuseum). Apmeklētājus iespaidos ne tikai tā āriene, bet arī tapšanas vēsture. 

Divstāvīgs skatu tornis pie Laikjula (Laiküla) – Hāpsalu ceļa, no kuras paveras plaša ainava uz Matsalu līcī ietekošo upīšu palieņu pļavām. Te var vērot migrējošās dzērves un zosis, bet pavasaros varbūt laimēsies redzēt vai dzirdēt ķikutu Gallinago media. Viens no retajiem torņiem, kas ir pielāgots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
35
~ 15 km garš Piusas senlejas posms starp Vana - Vastseliina un Ignasõ ciemiem, kur upei novērojams liels kritums, ātras straujteces un skaisti Devona perioda smilšakmens atsegumi, no kuriem Hermas siena (Härma müür) ir augstākais (ar senlejas nogāzi – 43 m) smilšakmens atsegums Igaunijā. Piusas ciemā atrodas Piusas raktuvju alas. Tikai pavisam neliela daļa no > 10 km garās Piusas raktuvju sistēmas ir eksponētas un labiekārtotas kā apskates objekts.

Taka iesākumā ved pa mežu ieskautu bijušo šaursliežu dzelzceļa līniju, pa kuru pagājušā gadsimta vidū izveda kokmateriālus. Tās tālākā daļa izmet nelielu loku pa Suistna purvu (Suistna raba), kur uzcelts skatu tornis ar izcilu sūnu purva ainavu ar nelieliem ezeriņiem. Takas garums vienā virzienā ir 4,5 km.

~ 3 – 5 km gara taka, kas ved pa veco ceļu gar Tēramā upes (Tõramaa jõgi) kreiso krastu. Takas malās izvietoti interaktīvi elementi bērniem, kas palīdz labāk uztvert dabā notiekošo. Taku ieskauj mitrie meži un palieņu pļavas, kas palu laikā atrodas zem ūdens. Tēramā (Tõramaa) ciemā apkārtnē atrastas cilvēka darbības pēdas jau no akmens laikmeta.
3

Vizuāli iespaidīgākā Baltijas valstu piekrastes klints siena (līdz 24 m augsta). Aukstās ziemās šeit veidojas fantastiski leduskritumi. Pakri bāka.
12073a

Kale ir tradicionālais koka traleris ar buru, kas sava graciozā izskata dēļ jau 20. gadsimta sākumā Vircezerā (Võrtsjäre) tika izmantots izpriecas braucieniem. Slaidajam buriniekam ir divas trīsstūrveida buras. 2005. gadā ar Võrtsjärve SA atbalstu tika uzbūvēts burinieks "Paula", bet 2009. gadā – "Liisu". Brauciens ar šiem buriniekiem ir īsts pārdzīvojums tradicionālā garā. Pēc iepriekšēja pasūtījuma uz burinieka piedāvājam nogaršot siltu zivju zupu un svaigi kūpinātas zivis.