Pīrissāre ir 7,5 km² liela pastāvīgi apdzīvota Peipusa ezera sala. Pārsvarā šeit uz dzīvi ir apmetušies krievu vecticībnieki, kas vairākus gadsimtus rūpējas par savas savdabīgās kultūras saglabāšanu. Iedzīvotāji galvenokārt nodarbojas ar zvejniecību. Uz lauksaimniecībai piemērotas zemes audzē dārzeņus, visvairāk – sīpolus. Uz Pīrisāri no Lāksāres ostas var nokļūt ar prāmi "Koidula" (tālr.: +372 527 2974, www.veeteed.com). 

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Kihnu kultūrtelpa (www.kultuuriruum.ee) ir savdabīgs mūsdienu un pagātnes sakausējums. Kihnu muzejā ir atrodami dažādi ar ikdienas dzīvi saistīti priekšmeti – darbarīki, apģērbi, rokdarbi, mēbeles.

Metsamā tautas mantojuma sēta ir tradicionāls lauku sētas komplekss, kurā ir atspoguļota salas ikdienas dzīve. Šeit atradīsiet Kihnu salai raksturīgus mājsaimniecības darbarīkus, tautas tērpus un rokdarbus. Ekskursijas pa salu organizē Kihnurand AS (www.kihnurand.ee).

Galējais Saaremaa salas dienvidu punkts – oļaina strēle, kas iestiepjas Irbes šaurumā. Militārie nocietinājumi, bāka (1960. g.), putnu vērošanas vieta.

Iepazīstina ar Somā nacionālā parka lielākā purva – Kureso (Kuresoo) ziemeļaustrumu daļu, kur redzamas purva ezeriņu un lāmu ainavas. Takas sākumā atrodas igauņu komponista, ērģelnieka un folkloras vācēja Marta Sāra (Mart Saar) (1882. – 1963.) dzimtās mājas. To apkaimē pļavas apsaimnieko aitas. Lokveida takas garums ir 4,2 km.

Igaunijas jūras ūdeņos ir saskaitīta 1521 sala! Salu sarakstā pēc platības (63 ha) ~ 2,5 km garā Mohni sala ieņem 38. vietu. Lai saudzētu salas trauslo veģetāciju (vietām nedaudz atgādina krūmainu tundru), tās vidusdaļā ir izveidotas koka laipas. Salas dienviddaļā atrodas sašaurinājums, kuru tāpat kā blakus esošo jūras krastu klāj viens no savdabīgākajiem Igaunijas akmeņu laukiem. Salas ziemeļos esošās Mohni bākas (Mohni tuletorn) celtniecība pabeigta 1871. g. un tās gaisma ir redzama 10 jūras jūdžu attālumā. Šī ir viena no skaistākajām Ziemeļigaunijas bākām! Līdz Mohni salai var nokļūt ar laivu (iepriekšēja pieteikšanās) no ~ 5 km attālās Vīnistu ostas (Viinistu sadam). Ar jūras laivu vai kajaku piemērotos apstākļos būs ~ 1h ilgs brauciens. Jārēķinās, ka uz salas nav pastāvīgo iedzīvotāju! Vīnistu ciemā apskatāms 2002. g. izveidotais Vīnistu mākslas muzejs (Viinistu kunstimuuseum). Apmeklētājus iespaidos ne tikai tā āriene, bet arī tapšanas vēsture. 

No vairākiem parka ūdenskritumiem noteikti ir jāapmeklē divi. 1,2 m augstais vienpakāpes Nemmeveski ir izveidojies uz Valgejegi upes (Valgejõgi), vietā kur tā šķērso Ziemeļigaunijas glintu. Šeit Valgejegi atgādina krāčainu (īpaši – pavasaros) kalnu upi, kas plūst pa vairākus metrus augstu klinšu ieskautu kanjonu. Palu laikā šo upes posmu ir iecienījuši ekstrēmie ūdenssporta veidu cienītāji. Pie ūdenskrituma un tālāk pa upi lejup redzamas ap 1920. g. celtās hidroelektrostacijas konstrukciju paliekas.

Trīs lielāka izmēra laukakmeņi – aizsargājami dabas pieminekļi, kas atrodas Matsalu līča krastā starp Sāstnas (Saastna) un Metskjulas (Metsküla) ciemiem. Tuvējā ceļa malā ir izvietots informācijas stends un norādes, bet līdz akmeņiem var nokļūt pa iezīmētu taku. Pēc kāda tautas nostāsta, lielas vētras laikā, kas notikusi Jaungada naktī, lielais akmens sašķēlies trīs daļās. No tā arī cēlies vietvārds. Apkārtnē redzamās pļavas ir nozīmīga daudzu augu sugu dzīves vide un svarīga putnu ligzdošanas un atpūtas vieta. Šī iemesla dēļ taku drīkst apmeklēt tikai no 1. jūlija līdz septembra beigām. Akmeņi ir arī labi redzami no minētā ceļa. Tie ar ledāju atceļojuši no Turku (Somija) apkārtnes.

Tuhalas apkārtne ir apdzīvota vismaz 3000 gadus. Šeit ir atrastas 11 senas apmetnes, 30 kulta akmeņi, 3 akmens senkapi, 4 svētbirzes u.c. Tuhalas lieguma teritorijā atrodas unikālā Nõiakaev (Raganas aka), kas palu laikā “vārās” un izmet 100 litrus ūdens sekundē, kā arī pieci Igaunijas spēcīgākie enerģijas stabi. Pa pastaigu ceļu, kas šķērso Tuhalas karsta procesu teritoriju (2,5 km), var iet kājām, vai braukt ar velosipēdu un automobili. Šis ceļš ir piemērots pastaigām kopā ar ģimeni.