Atrastie objekti

Nr	Nosaukums	Apraksts
1-20 / 107 1 2 3 4 5 6 Nākamā
	Vientiešu tematiskais parks	Bijušajā Mīslera muižas parkā ir izveidots savdabīgs tematiskais ciemats, kur visas atrakcijas ir saistītas ar leģendām par vientiešiem, kas bija pazīstamas Vācijā jau pirms 400 gadiem.Vientieši ir jokdaru tēli, kas kļuva slaveni ar savu nepraktisko, bezjēdzīgo rīcību un anekdotiskajām izdarībām.Šeit Jūs varēsiet piedalīties vientiešu anekdotiskajos piedzīvojumu pārgājienos, darboties meistaru darbnīcās, nopirkt kādu vietējo suvenīru, ieturēt maltīti (grupām pēc iepriekšējā pasūtījuma) un pārnakšņot teltīs.
	Otepē dabas parks	Atrodas Otepē augstienes R daļā. Viens no izciliem piemēriem, kā aizsargājamas dabas teritorijas vērtības un reljefs tiek izmantots rekreācijas, sporta un aktīvās atpūtas vajadzībām, jo parkā ir izveidota šim mērķim atbilstoša un kvalitatīva infrastruktūra.
	Vilsandi nacionālais parks	Veidots Vilsandi salu arhipelāga (~ 100 mazas saliņas) aizsardzībai. Lielākā no salām – Vilsandi ir 6 km gara un līdz 2 km plata. Līdz Vilsandi var nokļūt ar savu vai īrētu laivu, kā arī piemērotos apstākļos ar kājām, - veicot neparastu ~ 5 km garu pārgājienu pa jūru un mazām saliņām no Kuusnõmme pussalas Z gala.
	Matsalu nacionālais parks	Viena no iecienītākajām Igaunijas putnu vērošanas vietām, kur pavasara un rudens migrāciju laikā ir novērojama liela sugu daudzveidība un zosveidīgo putnu bari, kas atpūšas un barojas Matsalu līča un Kazari (Kasari) upes palieņu pļavās un seklajos piekrastes ūdeņos.
	Sakas – Ontikas – Toilas klints	Klinšainā vairākpakāpju kāple - t.s. Ziemeļigaunijas glints, kas ar pārtraukumiem stiepjas gar Igaunijas Somu līča piekrasti (ieskaitot arī dažas salas), ir viena no iespaidīgākajām Baltijas reljefa formām. Tās ģeoloģiski un ainaviski izteiksmīgākais posms ir Sakas – Ontikas – Toilas klints, kas ~ 22 km garumā veido neparastu dabas vidi ar maksimāli 53 m augstu atsegumu kompleksu un mazskartu meža masīvu tā nogāzēs, kur redzami Kembrija un Ordovika perioda nogulumieži – māli, smilšakmens, kaļķakmens u.c. Pie Valastes pāri klintij traucas līdz 24 m augstais Valastes ūdenskritums (Valaste juga). Īpaši iespaidīgs ūdenskrituma kanjons ar leduskritumiem izskatās pēc ilgāka sala! Sezonāli ūdenskritumi (8 – 10 m augsti) ir meklējami arī pie Ontikas un Toilas ciemiem.
	Ignatsi pārgājienu taka (Ignatsi matkarada)	Taka iesākumā ved pa mežu ieskautu bijušo šaursliežu dzelzceļa līniju, pa kuru pagājušā gadsimta vidū izveda kokmateriālus. Tās tālākā daļa izmet nelielu loku pa Suistna purvu (Suistna raba), kur uzcelts skatu tornis ar izcilu sūnu purva ainavu ar nelieliem ezeriņiem. Takas garums vienā virzienā ir 4,5 km.
	Mēnikunno purvs	Augstā purva masīvs ar vairākiem purva ezeriņiem, kura DA daļā izveidota laipu taka.
	Putnu vērošanas tornis Puises ragā	Puises ragā (Puise nina) ir uzcelts divstāvīgs atpūtas nams, kas apvienots ar putnu vērošanas torni. No tā paveras skats uz piekrasti, kas ir iecienīta migrējošo zosu atpūtas vieta. Šī ir privāta teritorija, kuras apskati vēlams saskaņot ar īpašnieku.
	Sõrve säär	Galējais Saaremaa salas dienvidu punkts – oļaina strēle, kas iestiepjas Irbes šaurumā. Militārie nocietinājumi, bāka (1960. g.), putnu vērošanas vieta.
	Tēramā taka (Tõramaa matkarada)	Divarpus kilometrus gara taka (vienā virzienā) aizved līdz Hallistes palieņu pļavām, kur Hallistes upes labajā krastā ir uzcelts divstāvīgs koka skatu tornis. No tā paveras visaptverošs skats uz atjaunotajām (izcirsti krūmi) Hallistes palieņu pļavām. Pavasara palu laikā no torņa redzamā apkārtne un tornis atrodas ūdenī.
	Tuhalas dabas centrs un Raganas aka (Nõiakaev)	Tuhalas apkārtne ir apdzīvota vismaz 3000 gadus. Šeit ir atrastas 11 senas apmetnes, 30 kulta akmeņi, 3 akmens senkapi, 4 svētbirzes u.c. Tuhalas lieguma teritorijā atrodas unikālā Nõiakaev (Raganas aka), kas palu laikā “vārās” un izmet 100 litrus ūdens sekundē, kā arī pieci Igaunijas spēcīgākie enerģijas stabi. Pa pastaigu ceļu, kas šķērso Tuhalas karsta procesu teritoriju (2,5 km), var iet kājām, vai braukt ar velosipēdu un automobili. Šis ceļš ir piemērots pastaigām kopā ar ģimeni.
	Tartu Doma kalns	No 19. gs. – publisks parks ar takām, celiņiem, tiltiem (Eņģeļu tilts, Velna tilts) un pieminekļiem, kas veltīti Tartu universitātes zinātniekiem. Te meklējama Doma baznīca, anatomikums, observatorija u.c. interesanti objekti.
	Viru purva taka (Viru raba matkarada)	3,5 kilometrus gara taka, kas Viru purvu šķērso dienvidu – ziemeļu virzienā. Takas sākums ir jāmeklē pie Vahastu – Loksas (Loksa) ceļa. Viru purvā ir uzcelts koka skatu tornis, no kura atklājas tipiska sūnu (augstā) purva ainava ar nelielu ezeriņu, lāmu un akaču kopu. Taka nav lokveida, tādēļ ir jāpadomā par šī maršruta veikšanas loģistiku! Tās apskatei būs nepieciešama ~ 1h. Jāpiebilst, ka šī ir viena no interesantākajām nacionālā parka takām!
	Ilumetsas meteorīta krāteri	Trīs krāteri, no kuriem lielākā – Elles kapa (Põrguhaud) diametrs ir ~ 80 m, dziļums līdz 12 m. To ietver vairākus metrus augsti vaļņi. Pārējie krāteri ir dabā grūti atrodami un atpazīstami. Krāteru vecums ir ~ 6000 gadi. Līdz šim gan nav atrastas meteorīta atliekas, kas apstiprinātu to izcelsmi.
	Rebases ainavu taka (Rebäse maastikurada)	Ap 7 km garš lokveida pārgājienu maršruts (marķēts), kas ved pa dažādiem biotopiem – mežiem, mitrājiem un pļavām, mezdams līkumus pa stāvo pauguru nogāzēm. Takas malās ir izvietoti informācijas stendi un norādes. Rebases ainavu taka ir domāta tiem, kurus nebaida garāka iešana un orientēšanās pa ļoti dabisku un mazapdzīvotu apvidu.
	Vilsandi sala (Vilsandi saar)	Vilsandi nacionālā parka „sirds” un divpadsmitā lielākā Igaunijas sala (garums - 6 km, platums – 2 km). Tā ir ļoti „jauna” sala, kas sākusi veidoties pirms ~ 2000 gadiem zemes garozas celšanās rezultātā, savienojoties divām salām, kas noticis pirms ~ 350 gadiem. Cilvēki salu sāka apdzīvot 18. gs. un to galvenā nodarbe bija zvejniecība, kuģu būve, nelielā apjomā – lauksaimniecība. Līdz 2. pasaules karam te bija ap 200 iedzīvotāju, kuri vēlāk salu bija spiesti pamest PRSR pierobežas režīma zonas dēļ. Nozīmīgu Vilsandi daļu aizņem mežs un kadiķu lauki. To visā garumā šķērso grantēts - zemes ceļš ar atzariem uz jūras krastu. Salu ar kājām var izstaigāt vairāku stundu laikā, iepazīstot vietējo apbūvi (daļa arī mūsdienās celtas ēkas) un Tolli sētu, kur pēc nostāstiem dzīvojis nīderlandiešu jūras braucējs Johans Dolls, kā arī vējdzirnavas. Noteikti ir jāaiziet līdz salas rietumu krastam, kur atrodas Vilsandi bāka un bākas uzrauga saimniecības ēkas. No šejienes ir labi redzamas Vaikas salas. Šodien uz salas pastāvīgi (visa gada garumā) dzīvo tikai trīs cilvēki.
	Otepää pilskalns	Ļoti izteikta un cilvēka apdarināta reljefa forma ar plašu skatu uz apkaimi. Tā virsotnē atrodas 1224. g. bīskapa Hermaņa celtās pils drupas. Izrakumos atrasts pasaulē vecākais šaujamierocis.
	Penijē tornis (Penijõe torn)	Lai nokļūtu līdz šim tornim, ir jāveic apmēram 20 – 30 min ilgs pārgājiens pa dabas taku no Penijē muižas gar Penijegi (Penijõgi) kreiso krastu. Te redzami bebru darbi un to celtās zaru mājas. No torņa paveras skats uz Kazari deltu, kas dabā izpaužas kā monolīts un nepārskatāms niedrājs. To vairākās daļās sadala Kazari un mazāka izmēra upītes. Katrai deltas daļai ir savs vēsturiskais nosaukums: no torņa pa kreisi no Penijegi redzama Lihula meri (Lihulas „jūra”), bet tās labajā pusē - Kloostri meri (Klostri „jūra”). Putnu vērotāji var iziet garāku (7 km) dabas takas loku, kas ved pa palieņu pļavām. Jārēķinās, ka pavasaros būs nepieciešami piemēroti apavi! Pļavas ierobežotās platībās apsaimnieko mājdzīvnieki, tādēļ neaizmirstiet aizvērt vārtiņus aiz sevis un netraucējiet to ikdienas gaitas! No maršruta nav atļauts novirzīties, lai netraucētu putnus.
	Kesmu pussala (Käsmu poolsaar)	Ar skujkoku mežiem klāta pussala – piemērota vieta kājāmiešanai un braucieniem ar divriteni. Te izveidots velomaršruts, kas no Kesmu ciema (Käsmu küla) aizved līdz Kesmu ezeram (Käsmu järv) un tālāk gar pussalas rietumu uz ziemeļu piekrasti aizlokas atpakaļ līdz minētajam ciemam. Tas gan nav domāts iesācējiem, jo vietām ceļi ir smilšaini, bet krasta ceļš var būt aizgāzts ar kritušiem kokiem. Kesmu pussalas ziemeļu daļā atrodas izcilais Kesmu akmeņu lauks (Käsmu kivikülv). Lielākais no akmeņiem ir Matsikivi akmens (tilpums -132,9 m3). Ziemeļos no Kesmu ciema jūras krastā uzmeklējams iespaidīgu akmeņu „bariņš” Iespaidīgākais no tiem ir Vecā Jura akmens (Vana Jüri kivi), kura augstums ir 5,5 m, bet tilpums - 102,9 m3. Piemērotos laika apstākļos (g.k. vasarās) pa akmeņainu strēli var aiziet vai aizbrist līdz ~ puskilometru attālajai Sārtnēmes (Saartneem) saliņai. Atpakaļceļā uz ciemu var atstāt savu akmeni „Laimes akmeņu kaudzē”. Kesmu ziemeļdaļas apskatei izveidots 4,5 km garš kājnieku tūrisma maršruts. Kesmu kapteiņu ciemā (Käsmu kapteniküla) 1804. g. nodibināja pirmo Igaunijas jūrskolu un laikā no 1798. – 1920. g. uzbūvēja > 40 kuģus. Atrodamas ziņas, ka no nedaudz vairāk par 100 no šeit kādreiz dzīvojošajām ģimenēm ir nākuši 62 kapteiņi. Bijušā jūrskolas ēkā izveidots Jūrniecības muzejs. Netālu apskatāma Kesmu kapela.
	Joaveski ūdenskritumi (Joaveski joastik)	Krāčains Lobu upes (Loobu jõgi) posms pie Joaveski ciema, kur ~ 160 m garumā upes gultnē, tai šķērsojot Ziemeļigaunijas glintu, izveidojušās izmēros nelielas, tomēr ļoti ainaviskas un skaistas 0,5 – 1 m augstas ūdenskritumu kaskādes. 1898. g. šeit uzcēla hidroelektrostaciju, kuras atliekas ir redzamas upes labajā krastā. Iecienīta pavasara laivotāju treniņu vieta.