| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
No vairākiem parka ūdenskritumiem noteikti ir jāapmeklē divi. 1,2 m augstais vienpakāpes Nemmeveski ir izveidojies uz Valgejegi upes (Valgejõgi), vietā kur tā šķērso Ziemeļigaunijas glintu. Šeit Valgejegi atgādina krāčainu (īpaši – pavasaros) kalnu upi, kas plūst pa vairākus metrus augstu klinšu ieskautu kanjonu. Palu laikā šo upes posmu ir iecienījuši ekstrēmie ūdenssporta veidu cienītāji. Pie ūdenskrituma un tālāk pa upi lejup redzamas ap 1920. g. celtās hidroelektrostacijas konstrukciju paliekas. |
||
|
Litorīnas jūras laikā (pirms ~ 6000 gadiem) Saleveres Salumegi kalns bija sala, bet mūsdienās tas kā izteikta kāple (īpaši - ziemeļu pusē) paceļas virs Piejūras līdzenuma. Salumegi ziemeļu pusē slejas 4 - 5 metrus augsts kaļķakmens atsegums – silūra perioda (> 400 mlj. gadu) koraļļu rifa paliekas, kuru noskalojuši Litorīnas jūras viļņi. Atseguma piekājē izplūst Acu avots, kam piedēvē dziednieciskas īpašības. Salumegi apskates nolūkos izveidota lokveida taka (1,5 km). No kalna augšas paveras labs skats uz Matsalu līci. Šeit atradies arī sens pilskalns. |
||
|
Veidots Vilsandi salu arhipelāga (~ 100 mazas saliņas) aizsardzībai. Lielākā no salām – Vilsandi ir 6 km gara un līdz 2 km plata. Līdz Vilsandi var nokļūt ar savu vai īrētu laivu, kā arī piemērotos apstākļos ar kājām, - veicot neparastu ~ 5 km garu pārgājienu pa jūru un mazām saliņām no Kuusnõmme pussalas Z gala.
|
||
|
Galējais Saaremaa salas dienvidu punkts – oļaina strēle, kas iestiepjas Irbes šaurumā. Militārie nocietinājumi, bāka (1960. g.), putnu vērošanas vieta. |
||
|
Iepazīstina ar Somā nacionālā parka lielākā purva – Kureso (Kuresoo) ziemeļaustrumu daļu, kur redzamas purva ezeriņu un lāmu ainavas. Takas sākumā atrodas igauņu komponista, ērģelnieka un folkloras vācēja Marta Sāra (Mart Saar) (1882. – 1963.) dzimtās mājas. To apkaimē pļavas apsaimnieko aitas. Lokveida takas garums ir 4,2 km. |
||
|
Sāremā salas augstākā (līdz 21 m), iespaidīgākā un ainaviskākā klinšu siena, kas stiepjas ~ 3 km garumā. Stipra R, ZR vēja laikā tās nelielu posmu apskalo jūras viļņi. Atsegumu veido Silūra perioda kaļķakmeņi, merģeļi un dolomīti, tādēļ to piekājē izskalots bagātīgs fosiliju klāsts – koraļļi, galvkāji, stromatopori u.c.
|
||
|
Divus kilometrus garās lokveida takas sākums ir meklējams pie Somā nacionālā parka apmeklētāju centra (atklāts 2000. gadā) – Tēramā ciemā. Tā ved gar Mardu strauta (Mardu oja) krastu, kur krustām šķērsām ir sakrituši bebru nogāztie koki, radot diezgan juceklīgu skatu. Apmeklētāju centrā var iegūt nepieciešamo informāciju, noskatīties videofilmu un nacionālajam parkam veltītu ekspozīciju. |
||
|
Bijušā piecstāvīgā metāla skatu torņa apkaimē plešas Lemmjegi upes palieņu pļavas. Netālu atrodas kādreizējā Oksas kroga (Oksa kõrts) vieta, kur saglabājies iespaidīgs manteļskurstenis. Apkaimes apskatei izveidota 0,8 km gara koka laipu taka. |
||
|
Lielākais Baltijas (pēc dažiem avotiem – arī Ziemeļeiropas daļas, ko skāris pēdējais apledojums) dižakmens. Tā tilpums ir 930 m3! Akmens augstums ir 7,5 m, garums – 16,5 m, platums – 14 m, bet apkārtmērs – 48,5 m. Ehalkivi, kas iztālēm atgādina milzu oli, „stāv” uz smilšaini - akmeņaina sēkļa, kas atkarībā no laika apstākļiem vai gadalaika var atrasties ūdenī. Ledājs to „atnesis” no Somijas D piekrastes. Pēc sastāva - pegmatīts.
|
||
|
Klinšainā vairākpakāpju kāple - t.s. Ziemeļigaunijas glints, kas ar pārtraukumiem stiepjas gar Igaunijas Somu līča piekrasti (ieskaitot arī dažas salas), ir viena no iespaidīgākajām Baltijas reljefa formām. Tās ģeoloģiski un ainaviski izteiksmīgākais posms ir Sakas – Ontikas – Toilas klints, kas ~ 22 km garumā veido neparastu dabas vidi ar maksimāli 53 m augstu atsegumu kompleksu un mazskartu meža masīvu tā nogāzēs, kur redzami Kembrija un Ordovika perioda nogulumieži – māli, smilšakmens, kaļķakmens u.c. Pie Valastes pāri klintij traucas līdz 24 m augstais Valastes ūdenskritums (Valaste juga). Īpaši iespaidīgs ūdenskrituma kanjons ar leduskritumiem izskatās pēc ilgāka sala! Sezonāli ūdenskritumi (8 – 10 m augsti) ir meklējami arī pie Ontikas un Toilas ciemiem.
|
||
|
Degslānekli – Igaunijas enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības galveno izejvielu mūsdienās iegūst atklātos karjeros vai pazemes šahtās. Šis nogulumiezis sācis veidoties Ordovika periodā (pirms ~ 450 - 480 mlj. g.) no tā laika augu un dzīvnieku atliekām. Kohtla – Nõmme piepilsētā vienā no izstrādātajām šahtām gida pavadībā var aplūkot gan šo nogulumiezi (Baltijas valstīs atradnes tikai Igaunijā), gan arī iepazīt tā ieguves veidus un vēsturi.
|
||
|
Viena no iecienītākajām Igaunijas putnu vērošanas vietām, kur pavasara un rudens migrāciju laikā ir novērojama liela sugu daudzveidība un zosveidīgo putnu bari, kas atpūšas un barojas Matsalu līča un Kazari (Kasari) upes palieņu pļavās un seklajos piekrastes ūdeņos.
|
||
|
Sāmsalas ziemeļrietumu daļā jūrā iestiepjas iespaidīgā Tagameizas pussala (Tagamõisa poolsaar). Tās ziemeļrietumu daļā meklējama mazāka – ap 5 km garā Harilaidas pussala (Harilaid). Pussalas vidusdaļā viļņojas Lajalepas ezers (Laialepa järv) - bijušais jūras līcis, kas zemes garozai ceļoties, kļuvis par iekšēju ūdenstilpi. Arī pati Harilaida (igauniski „laid” nozīmē „saliņa”) vairāk nekā trīs gadsimtus atpakaļ bijusi sala. Harilaidu iecienījuši ne tikai migrējošie putni, bet arī roņi, kurus piesaista vientuļi līči un akmeņainās sēres. Harilaidu var apmeklēt tikai ar kājām vai ar divriteni, bet spēkrati ir jāatstāj autostāvlaukumā. No tā ~ 1 km attālumā atrodas vieta, kur pēc 17. gs. radies Harilaidas savienojums ar Sāmsalu. Šeit paveras nepierasti klaja un akmeņaina ainava. Pārējā Harilaidas daļa ir apmežota pirms ~ 40 gadiem. Kopumā būs jāveic ~ 10 km garš pārgājiens. |
||
|
1993. gadā dibinātais Soomā nacionālais parks aizsargā lielo purvu masīvus, palienes pļavas un mežus. Parka apmeklētāju centrā ir pieejama informācija par pārgājienu takām un vietējiem pakalpojumiem. Pieejamas vairāk kā 10 dabas takas un skatu torņi. Šeit varat iepazīties ar pastāvīgo ekspozīciju un doties tematiskā mācību pārgājienā par bebru dzīvi. Soomā ir plaši pazīstams vērienīgo plūdu (martā un aprīlī) dēļ, ko sauc par piekto gadalaiku. Plūdu laikā pa Soomā mežiem, pļavām un upēm tiek organizēti pārgājieni ar kanoe laivām un vienkocēm (www.soomaa.com). Te var apgūt vienkoču grebšanas prasmi un piedalīties nometnēs. |
||
|
Neticami! Tā saka tie, kuri Ziemeļigaunijas dižāko akmeņu apzināšanu ir sākuši ar šo ledāja atnesto gigantu! Jāņa – Toma akmens kopā ar vēl diviem milžiem - Tammispeas akmeni (Tammispea kivi) un Ehalkivi (atrodas netālu no Kundas) pretendē uz Baltijas augstāko dižakmeņu (augstums sasniedz gandrīz 8 m) godu! Kaut arī pēc tilpuma (274 m3) tas ierindojas tikai Igaunijas lielāko akmeņu saraksta 14. vietā, arī pārējie izmēri (garums: 13,9, platums – 7,3 m, apkārtmērs – 35 m) ir gana iespaidīgi. Jāņa – Toma akmens ir meklējams Kasispeas (Kasispea) ciemā, neliela kadiķu lauka malā. |
||
|
Lahemā tūrisma centrs ir izveidots ar nolūku mudināt piekopt dabai draudzīgu dzīves stilu un uzturēšanos dabā – te tiek stādīti koki, būvēti un uzstādīti putnu būri. Interesentiem piedāvājam laivošanu ar kanoe laivām Lahemā nacionālajā parkā, pārgājienus pa purvu, piedzīvojumus loka un arbaleta šaušanas trasē. Kamīna zālē un pirtī ar kublu var mājīgi pavadīt brīvo laiku. |
||
|
Viena no skaistākajām Igaunijas upju senlejām – 12 km gara ar gandrīz 40 ainaviskiem Devona perioda smilšakmens atsegumiem, no kuriem īpaši jāpiemin Viira müür, Kalamatu müür un Põdramüür.
|
||
|
Mežiem klāta sala Somu jūras līcī ~14 km uz ziemeļiem no |
||
|
Izcila lokveida taka (4,5 km), kuras lielākā daļa (koka laipas) ved pa Rīsas purvu (Riisa raba). No takas un divstāvīgā koka skatu torņa ir vērojami purva ezeriņi, lāmas, un purvaini meži. Ja nacionālā parka apskati sāk no ziemeļu puses, tad šī taka ir labs ceļojuma iesākums! |
||
|
No Vilsandi bākas un tai tuvākās apkaimes ir labi saskatāmas leģendārās Vaikas salas. Tām ir piešķirts rezervāta statuss, tādēļ salas var apskatīt tikai no attāluma. Mazākā no saliņām - Kullipank ir tikai pārdesmit metrus diametrā. Tā ir jūras ūdeņu izrobots zemas un asas dolomīta klints fragments, kas klāts ar oļiem, nelieliem laukakmeņiem un kādu atsevišķi stāvošu lakstaugu. Domājams, ka vētru laikā tā pazūd zem jūras ūdens. Savukārt, Alumine Vaigas – Apakšējā Vaikas sala ir lielākā no sešām salām. Šīs salas diametrs ir ~ 150 m un tā paceļas vismaz kādus divus metrus virs jūras līmeņa. Uz salas ir bagātīga veģetācija un pat kāds zems krūms salas centrā. Redzami arī metru augsti atsegumi. Uz salas vēl joprojām atrodas 20. gs. sākumā celto „putnu māju” paliekas, kas bija domātas ligzdojošo putnu piesaistīšanai. |
||