Atpūta laukos
21-40 / 125
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Karostas katlu māja padomju laikā gadu desmitiem tikusi izmantota pilsētas apkures nodrošināšanai. Šobrīd tā ir ir pamesta un degradēta teritorija, kas lieliski pārskatāma no blakus esošajām Karostas ielām.
N/A
Akmeņraga 14.robežapsardzības postenis kalpojis kā jūras novērošanas punkts. Pašlaik objekts pieder novada pašvaldībai un netiek izmantots.
N/A

Viens no parka neparastākajiem vēstures objektiem, kas apvīts ar daudzām leģendām un noslēpumiem, par kuriem vēl joprojām nelabprāt izsakās ar to saistītie cilvēki. Zināms, ka bāzi laikā no 1960. – 1962. g. ļoti stingrā slepenībā cēla ~ 10 000 kareivji no citām padomju republikām. Pazemes ejas bija būvētas tā, lai pa tām varētu pārvietoties tikai maza auguma cilvēki. Zem zemes atradās 4 šahtas, no kurām varēja palaist vidējā rādiusa ballistiskās raķetes R – 12 U ar kodolgalviņām. Blakus atradās apkalpojošā personāla telpas, elektrības ģenerators, sakaru centrs u.c. Līdz 2010. g. bāzi varēja apskatīt vietējā gida pavadībā. Tagad to rekonstruē un 2012. g. plāno atklāt Aukstā kara muzeju. Bāze atrodas austrumos no Plateļu ezera, liela meža masīva vidū.
N/A

Pirmā radiolokācijas stacija Dņestr – M darbību uzsāka 1969. g. Ar tās palīdzību varēja aprēķināt palaistas ballistiskās raķetes trajektoriju. Te izsekoja arī kosmisko pavadoņu trajektorijas. Stacijas darbības attālums bija 5000 km. Netālu no tās 1972. g. uzsāka otra – modernāka "ātrās atklāšanas" kompleksa Dņepr – M. būvniecību. 1977. g. tas bija kaujas gatavībā. Vienlaikus modernizēja arī pirmo. Abu staciju komplekss sastāvēja no divām ēkām 250 m garumā un 17 m augstumā. Diennaktī tas varēja nopeilēt līdz 750 kosmiskos objektus, nosakot to atrašanās augstumu, ātrumu un lidojuma trajektoriju. Kompleksa darbības attālums bija 5000 km. Savukārt, 1985. g. notika trešās – vēl modernākas – Darjal – YM būvniecība. Šī stacija spēja "paskatīties" aiz horizonta. Uztvērējantenas ēka bija 117 m augsta (19 stāvi), 80 m gara un 80 m plata. Tās plānotais darbības tālums bija 6000 km, bet to nepabeidza. Pēc Krievijas armijas izvešanas ēku 1995. g. uzspridzina, iztērējot 6 172 311 Ls un 360 kg sprāgstvielu. Kopējā objekta teritorija aizņēma 1072 hektārus. Tajā atradās kazarmas, viesnīca, dzīvojamās mājas (551 dzīvoklis), poliklīnika, ūdenstornis, hospitālis, bumbu patvertne u.c. Tā galvenais uzdevums bija kosmiskās telpas kontrole virs Rietumeiropas un Ziemeļamerikas un pret PSRS palaistas ballistiskās raķetes "pārtveršana". Vērts pievērst uzmanību tuvumā esošajai autobusa pieturai ar nosaukumu "Kombināts". Baltijas valstīs – vienīgais šāda veida militārais komplekss.

!!! Ar 2018. gada martu Skrundas militārā pilsētiņa apmeklētājiem ir slēgta.
N/A

Viena no slepenākajām vietām kādreizējā Padomju Latvijā - bunkuri ir bijušais raķešu vadības punkts un patvertne. Bunkurus izveidoja 1950. un 1960. gadu mijā Padomju armijas vajadzībām. Par atrašanos šajā teritorijā draudēja bargs sods. Celtnes izveidošanai ar milzīgām 16- riteņu kravas automašīnām tika atvesti lieli dzelzbetona bloki. Pēc trīs bunkuru izveidošanas, papildus nostiprināšanai un nosiltināšanai tos apbēra ar granti. Celtne sastāv no 2 x 3 sekcijām, kas pievienotas vidējam gaitenim.

Blakus ēkā atradās skola, kad 1946. gadā tā daļēji bija izdegusi, tika noslēgts līgums ar Padomju armijas garnizonu par telpu īri. Tā Valkas pilsētas centrā radās militārais centrs un Valka kļuva par Padomju Savienībai svarīgu kodolbruņojuma objektu.

Objekts pieejams tikai no ārpuses!
N/A
Arī pie Užavas ciema Padomju laikā atradies krasta robežapsardzības postenis. Par tā pašreizējo izmantojumu vēl trūkst informācijas, bet kopumā teritorija izskatās pamesta un neapsaimniekota. Ēku stāvoklis ir nožēlojams. Saglabājušies zemes vaļņi, bijušās noliktavas (?), asfaltēti laukumi un sarkani ieejas vārti.
N/A
Savā ziņā unikālo vairāk kā 24 400 ha lielo teritoriju padomju armija izmantoja kā kara aviācijas mācību mērķu poligonu. Poligona vēsture iesākās ar 1951. g. un, lai nodrošinātu teritorijas izmantošanu šādam mērķim - tajā likvidēja četrus kolhozus, slēdza ceļus, pārvietoja vairākus simtus zemnieku saimniecības un viensētas. Civilo personu kustību Zvārdes poligonā daļēji atjaunoja tikai 1993. g., kad izbūvēja vairākus jaunus ceļus. Ja gribas iegūt visaptverošāku skatu un bijušā poligona mežu masīviem, jākāpj t.s. „Virsnieku kurgāna” – mākslīgi veidotā augstā paugurā, no kura armijas maneverus koordinēja komandieri. Nav ieteicams doties „bezceļu pārgājienos!
N/A
Karostas kādreizējā raķešu transporta daļa šobrīd netiek izmantota, ir relatīvi iežogota un daļēji slēgta teritorija.
N/A
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, arī šobrīd Papes krasta robežapsardzības komplekss daļēji tiek izmantots Latvijas robežsargu dienesta vajadzībām. Padomju laikā te atradās liels (t.sk. dzīvojamo ēku) komplekss, no kura lielākā daļa šobrīd ir pamesta. Saglabājušies vecie vārti un atsevišķa padomju armijas laika atribūtika.
N/A
Arī šobrīd kādreizējā Pāvilostas krasta robežapsardzes teritorija ir civilpersonām slēgta un pēc publiski pieejamās informācijas tiek izmantota jūras kara spēku vajadzībām.
N/A
Krasta robežapsardzības postenis šobrīd netiek izmantots. Teritorijā saglabājies piemineklis, robežstabs un bijušās tualetes ar koka papīra turētājiem. Labs robežsardzes punkta kopskats redzams no tā dienvidaļā esošā augstā vaļņa. Kur vēl Pasaulē var atrast Padomju armijas sauso tualeti ar tās atsevišķiem atribūtiem?
N/A
Bijušā Jūrkalnes Padomju pretgaisa aizsardzības diviziona daļa šobrīd atrodas privātīpašumā un tur izveidota mototrase.
N/A

Brāļu kapos apbedīti aptuveni 2000 karavīru. Pirmos kritušos strēlniekus — Andreju Stūri, Jēkabu Voldemāru Timmu un Jāni Gavenasu — apbedīja 1915. gada 15. oktobrī. Sākot ar 1915. gadu, kapos sāka apbedīt Pirmā pasaules kara kaujās kritušos strēlniekus, vēlāk Februāra revolūcijas laikā nošautos kareivjus. Stučkas valdības laikā 1919. gada pavasarī šeit apbedīja Brīvības cīņās pret vācu vienībām un Dienvidlatvijas brigādi kritušos latviešu strēlniekus. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Brāļu kapos apbedīja ap 800 Latvijas armijas kareivjus un virsniekus. 1941.—1942. gadā Brāļu kapos apbedīja 15 nacionālos partizānus, kā arī pārapbedīja komunistiskā režīma terora upurus. Līdz 1944. rudenim šeit apbedīja arī vairākus desmitus bijušās Latvijas armijas virsnieku un karavīru, kuri bija dienējuši Latviešu policijas bataljonos un Latviešu leģionā.

Abās pusēs ieejas vārtiem (augstums 10 metri, platums 32 metri) divas jātnieku skulptūru grupas (augstums 3,3 metri). Liepu gatve (205 metri) savieno vārtus ar galveno terasi, kuras centrā novietots 1 metru augsts mūžīgās uguns altāris, bet abās pusēs ozolu birzis. No terases abpusējas kāpnes ved uz regulāri veidotu kapulauku. Tā malās atrodas divas "Mirstošo jātnieku" skulpturālās grupas (augstums 3,6 metri), vidus daļā atrodas augstcilnis "Kritušie brāļi". Pret katru kapa vietu novietota smilšakmens vai plienakmens plāksnīte ar kritušā uzvārdu un vārdu vai uzrakstu "Nezināms". Ansambli noslēdz 6 metrus augsta siena ar Latvijas apriņķu un pilsētu vēsturiskajiem ģerboņiem. Pie sienas atrodas četri senlatviešu karavīru tēli, kas simbolizē Latvijas novadus - Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali, bet tās centrā uz 9 metrus augsta sienas masīva paceļas monumentāla figūra "Māte Latvija", kas noliekusi vainagu pār kritušajiem dēliem. Brāļu kapu memoriālais ansamblis ir izcirsts no Allažu šūnakmens, izmantots arī Itālijas travertīns un smilšakmens.

Pirmmetu izstrādāja tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Aleksandrs Birzenieks, Pēteris Feders un Andrejs Zeidaks.
N/A
Kurzemes cietokšņa muzejā skatāma bagātīga un saistoša ekspozīcija par Otrā pasaules karadarbību Kurzemes cietoksnī un tālākajiem latviešu karavīru likteņiem. Te apskatāma I un II Pasaules kara vēstures ekspozīcija ar novadpētnieciska un militāra rakstura priekšmetu kolekciju, YI-2 lidmašīna, bruņutransportieris, Sarkanās armijas tanks (viena no retajām vietām Latvijā, kur šāds objekts ir saglabājies) un izstaigājami restaurētie tā laika ierakumi un bunkuri. Kolekcijas veidotājs ir nozares entuziasts un vietējais novadpētnieks.
N/A
Krasta robežapsardzības postenis bija izvietots kādreizējās Jūrskolas ēkā. Pēcpadomju laikā atsevišķu ēku daļās tika piedāvāti naktsmītņu pakalpojumi. Robežsardzes tornis šajā kompleksā - viens no vislabāk saglabājušamies šāda veida objektiem Latvijas piekrastē. Otrs novērošanas tornis atrodas pašā jūras krastā (kāpšanai bīstams!).
N/A

Viens no PSRS slepenākajiem objektiem – militāra bāze ~ 200 ha platībā, kurā atradās trīs liela izmēra radioantenas, ar kuru palīdzību varēja noklausīties mobilo telefonu sarunas Baltijas jūras reģionā, pretinieku sakarus ar zemūdenēm, karabāzēm, kosmiskajiem pavadoņiem u.c. Mazāko no antenām armija demontēja un aizveda. Lielākā no antenām (SATURN, augstums – 47 m, svars > 600 t) ir lielākais šāda veida objekts Ziemeļeiropā un astotais lielākais pasaulē. Mūsdienās divas antenas apsaimnieko Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, kur pēta Visuma radiostarojumu. Interesenti, iepriekš piesakoties, var doties izzinošā ekskursijā ar vietējo gidu. Tās laikā var uzkāpt līdz lielākās antenas zemspoguļa līmenim un iepazīt pazemes tuneli.
N/A

Skultes ciemā saglabājies reta tipa piemineklis – padomju reaktīvais bumbvedējs IL-28, bruņots ar četriem 23mm lielgabaliem un aviobumbām, kuru kopējā masa līdz 3000 kg. Skultes ciemā, izmantojot šo lidmašīnas modeli, tika sagatavoti 1. klases lidotāji.
N/A
Padomju gados Ventspils tanku daļā atradies mācību pulks. Mūsdienās objekts ir degradēts un apsaimniekotas tiek tikai bijušās tanku daļas remonta un saimnieciskās ēkas. Pārējā teritorija netiek izmantota. Iespējams, saglabājušies bijušie tanku remontlaukumi.
N/A

Armijas degvielas noliktavas bija daļa no Papē izvietoto militāro objektu kompleksa. Degvielas cisternas no šīs vietas ir izvāktas un vairs nepastāv.
N/A
Mērsragā atradās PSRS robežsardzes postenis, aiz kura sākās pierobežas režīma zona. No minētā posteņa mūsdienās nekas vairs nav saglabājies. Toties Mērsraga bākas tuvumā ir saglabājušās krasta robežapsardzes un prožektoru māju paliekas ar jumtiem.