| No | Name | Description |
|---|---|---|
|
In the South-western parts of the former Spilve airfield, you can still see concrete areas on which Soviet-era military helicopters once landed.
|
||
|
Ikšķiles vārds Pirmā pasaules kara laikā izskan saistībā ar diviem notikumiem – Ikšķiles priekštilta nocietinājumiem (Nāves sala) un kaujām pie Mazās Juglas upes. 1917. gadā 1. septembra rītausmā Vācijas impērijas armija uzsāka uzbrukumu iepretim Ikšķilei ar mērķi ieņemt Rīgu un saņemt gūstā Krievijas 12. armiju. Ar spēcīgu artilērijas atbalstu vācu vienības izsita Krievijas armijas karavīru daļas no Ikšķiles pozīcijām, kas savukārt ļāva Vācijas armijas karavīriem pa trim pontonu tiltiem šķērsot Daugavas upi. 1.septembra pēcpusdienā vācu izlases vienības sasniedza Mazās Juglas upes apkārtni pie Tīnūžiem, kur tām negaidīti ceļu aizšķērsoja no rezerves steigā atsauktā 8000 vīru lielā 2. latviešu strēlnieku brigāde, kura ieņēma pozīcijas gar Mazās Juglas upi. Latviešu strēlniekiem tika pavēlēts aizkavēt vācu karavīrus, līdz visa 200 00 vīru lielā Krievijas 12. armija izies no aplenkuma, nenokļūstot vācu gūstā. Latviešu strēlnieki savu uzdevumu izpildīja pilnībā, diennakti cīnoties pret gandrīz desmitkārtīgu vācu pārspēku. Kauja pie Mazās Juglas upes bija viena no traģiskākajām un reizē viena no leģendārākajām Latvijas vēstures lapaspusēm. "Tīnūžu muižā" ir izveidota 1. Pasaules kara tēmai un Juglas kaujām veltīta ekspozīcija. |
||
|
A rare monument survives in Skulte – a Soviet-era jet bomber, the IL-28, which supposedly was equipped to carry winged missiles. The airplane is on three cement pedestals.
|
||
|
This is the rumoured location of a military aviation engine testing laboratory. The territory is now industrial and locked off, and nothing remains to suggest that such a lab was ever really there.
|
||
|
Brāļu kapos apbedīti aptuveni 2000 karavīru. Pirmos kritušos strēlniekus — Andreju Stūri, Jēkabu Voldemāru Timmu un Jāni Gavenasu — apbedīja 1915. gada 15. oktobrī. Sākot ar 1915. gadu, kapos sāka apbedīt Pirmā pasaules kara kaujās kritušos strēlniekus, vēlāk Februāra revolūcijas laikā nošautos kareivjus. Stučkas valdības laikā 1919. gada pavasarī šeit apbedīja Brīvības cīņās pret vācu vienībām un Dienvidlatvijas brigādi kritušos latviešu strēlniekus. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Brāļu kapos apbedīja ap 800 Latvijas armijas kareivjus un virsniekus. 1941.—1942. gadā Brāļu kapos apbedīja 15 nacionālos partizānus, kā arī pārapbedīja komunistiskā režīma terora upurus. Līdz 1944. rudenim šeit apbedīja arī vairākus desmitus bijušās Latvijas armijas virsnieku un karavīru, kuri bija dienējuši Latviešu policijas bataljonos un Latviešu leģionā. Abās pusēs ieejas vārtiem (augstums 10 metri, platums 32 metri) divas jātnieku skulptūru grupas (augstums 3,3 metri). Liepu gatve (205 metri) savieno vārtus ar galveno terasi, kuras centrā novietots 1 metru augsts mūžīgās uguns altāris, bet abās pusēs ozolu birzis. No terases abpusējas kāpnes ved uz regulāri veidotu kapulauku. Tā malās atrodas divas "Mirstošo jātnieku" skulpturālās grupas (augstums 3,6 metri), vidus daļā atrodas augstcilnis "Kritušie brāļi". Pret katru kapa vietu novietota smilšakmens vai plienakmens plāksnīte ar kritušā uzvārdu un vārdu vai uzrakstu "Nezināms". Ansambli noslēdz 6 metrus augsta siena ar Latvijas apriņķu un pilsētu vēsturiskajiem ģerboņiem. Pie sienas atrodas četri senlatviešu karavīru tēli, kas simbolizē Latvijas novadus - Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali, bet tās centrā uz 9 metrus augsta sienas masīva paceļas monumentāla figūra "Māte Latvija", kas noliekusi vainagu pār kritušajiem dēliem. Brāļu kapu memoriālais ansamblis ir izcirsts no Allažu šūnakmens, izmantots arī Itālijas travertīns un smilšakmens. Pirmmetu izstrādāja tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Aleksandrs Birzenieks, Pēteris Feders un Andrejs Zeidaks. |
||
|
The former military zone in this location is not in use at this time, and there is no specific information about what it was used for in the past. The territory is privately owned and is not open to visitors.
|
||
|
The lighthouse at Akmeņrags supported maritime navigation in Soviet times. Today it is controlled by the Latvian Maritime Administration. The lighthouse is open for visitors.
|
||
|
Nordeķu - Kalnciema kāpu grēdas daļa Kleistu meža austrumdaļā pie Dzirciema ielas. Padomju laikā šeit darbojās divi (vēlāk viens) P - 35 radars, kas griezās ap savu asi. Vietējie iedzīvotāji tolaik šo vietu bija iesaukuši par "Lokatoru kalniņu". Ziemeļos no tā atradās padomju armijas cūku ferma. |
||
|
Today it seems unbelievable that just 20 years ago there were buildings on the coastline with massive projectors that were rolled onto a platform at night so as to shed light on the nearby sea and beach and to look for potential violators of the border regime. Only the buildings and the ruins of the platform are still there – they have been seriously damaged by the waves of the sea.
|
||
|
Ezeres kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuve “Muitas nams” ir izveidota vēsturiski nozīmīgā ēkā, kur, II pasaules kara noslēgumam tuvojoties, 1945. gada 8. maijā tika parakstīts Kurzemes katlā ielenkto vācu karaspēka daļu kapitulācijas akts. Ar to tiek uzskatīts, ka Ezerē faktiski beidzies II pasaules karš. Krātuves materiālu ekspozīcijas ir no Ezeres pagasta senvēstures līdz šodienai, tai skaitā ezernieku vaļasprieki. |
||
|
The Karaosta canal and its naval and submarine base date back to the tsarist era in advance of World War I. The former submarine base is now closed to visitors and is used for business purposes. The canal can be viewed from Pulvera Street and the restored Kalpaks bridge.
|
||
|
Until the 1680s, where the Vecdaugava neighbourhood is located, there was a castle which, because of natural changes in the riverbed of the Daugava, was then dismantled and “moved” to the Left Bank of the Daugava. Nothing remains of the castle, but people can still see the remnants of old barriers and moats. Swedish soldiers used the facility at the beginning of the Great Northern War. The place is certainly interesting in the context of Rīga’s history and military heritage, and if you’re in the northern reaches of the city, we recommend that you go and have a look.
|
||
|
The former missile transport facility at Karaosta is not used any more. The territory is mostly closed off to visitors.
|
||
|
Latvijas un Igaunijas Neatkarības karā nenovērtējami nozīmīgas bija tieši Cēsu kaujas 1919.gada jūnijā.Atpūtas vieta-kempings "Amatas upe" ir lieciniece tieši šo un vairāku citu kara notikumu norisei - par to liecina vēsturiskie avoti muzeju arhīvos, kā arī mūsdienās redzamās aprises dabā. Par to, kur un kā sākās varoņstāsts, kas noslēdzās ar abu kaimiņtautu: igauņu un latviešu brīvību, ir iespējams uzzināt arī dažādu veidu programmās - stāstījumā par Cēsu kauju noslēpumiem un dažādu veidu pārgājienos vai izbraucienos pa galvenajām Cēsu kauju vietām, vai arī Cēsu kauju aizraujošā "izspēlēšanā". Atpūtas daļā - apmeklētājiem ir iespēja nobaudīt spēcinošu "kara zupu". Ekskursijas pa Cēsu kauju vietām-dažāda ilguma, izstrādāsim tieši jums piemērotu variantu! |
||
|
This coast guard facility was housed in a building that used to be a maritime school. In the post-Soviet era, accommodations were offered at the building. The coast guard tower is one of the best-preserved objects of its kind along the Latvian shoreline.
|
||
|
A memorial to Finnish soldiers in
Klapkalnciems – five such soldiers from
World War I are buried here. The memorial
was first installed in 1929, but it was
destroyed by the Soviet authorities. It was
recreated in May 2004. The Lapmežciems
Museum features photographs and more
information about the Finnish soldiers.
|
||
|
The former communications facilities at Pļavmalas are used as a farm warehouse at this time. They belong to a local farm.
|
||
|
The Northern Forts of Liepāja are on the edge of the Baltic Sea, and some parts of them have been washed away. This is a small, but very impressive part of the Liepāja fortifications which once encircled the entire town. The underground bunkers of the forts are on two levels, and it’s worth visiting them in the company of a knowledgeable guide from Karosta (tours are organised from the Karosta prison). There’s a car park alongside the forts. It’s also worth walking down the beach for a distance of around four kilometres to the Northern breakwater. On the shore and in the sea, you’ll see two coastal defence batteries and some pretty impressive views.
|
||
|
Another example of a costal defence battery along the Kurzeme shoreline is found here.
|
||
|
In 1944, between November 14 and December 9, there were fierce battles between SD and SS units from the German 16th Army, under the command of Police General Friedrich Jekeln, and a separate battalion of the Kurelians, under the command of Lt Roberts Rubenis. The battles were waged in the Ugāle, Usma, Renda and Zlēki parishes. Rubenis’ men were well-armed and organised. There were more than 600 troops, and the soldiers saw themselves as a national force which stood apart from the two hostile occupant regimes. This was the longest and most extensive battle in the history of Latvian national resistance. As the military force of the Latvian Central Council, the unit enjoyed extensive public support and confirmed a high level of morality in fighting for the restoration of a democratic Latvia. (The preceding text comes from the Rubenis Fund.)
|
||