The former military zone in this location is not in use at this time, and there is no specific information about what it was used for in the past. The territory is privately owned and is not open to visitors.

Today there’s a single-family farm and not much else, but at one time Olmaņi was the site of two important coastal batteries collectively known as “Krastnoflotskaya.” Until 1955, the one to the South of Olmaņi, there were four 152-mm Kane type cannons, which were manufactured during World War I and were widely used to protect the coastal territory of the Baltic Soviet republics of Latvia and Estonia during the rule of the Soviet regime. Small concentric ramparts of earth are all that’s left there today. After 1955, to the North of Olmaņi, another battery was installed with four MY-2 152-mm cannons. They had a range of 25 km. The battery remained in battle readiness until 1975, when it was turned into a reserve facility. It’s not easy to find, but it’s worth the search. The platforms for the cannons and the subterranean bunkers are still there. This was indeed one of the most impressive coastal batteries along the shores of the Baltic Sea.

Brāļu kapos apbedīti aptuveni 2000 karavīru. Pirmos kritušos strēlniekus — Andreju Stūri, Jēkabu Voldemāru Timmu un Jāni Gavenasu — apbedīja 1915. gada 15. oktobrī. Sākot ar 1915. gadu, kapos sāka apbedīt Pirmā pasaules kara kaujās kritušos strēlniekus, vēlāk Februāra revolūcijas laikā nošautos kareivjus. Stučkas valdības laikā 1919. gada pavasarī šeit apbedīja Brīvības cīņās pret vācu vienībām un Dienvidlatvijas brigādi kritušos latviešu strēlniekus. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Brāļu kapos apbedīja ap 800 Latvijas armijas kareivjus un virsniekus. 1941.—1942. gadā Brāļu kapos apbedīja 15 nacionālos partizānus, kā arī pārapbedīja komunistiskā režīma terora upurus. Līdz 1944. rudenim šeit apbedīja arī vairākus desmitus bijušās Latvijas armijas virsnieku un karavīru, kuri bija dienējuši Latviešu policijas bataljonos un Latviešu leģionā.

Abās pusēs ieejas vārtiem (augstums 10 metri, platums 32 metri) divas jātnieku skulptūru grupas (augstums 3,3 metri). Liepu gatve (205 metri) savieno vārtus ar galveno terasi, kuras centrā novietots 1 metru augsts mūžīgās uguns altāris, bet abās pusēs ozolu birzis. No terases abpusējas kāpnes ved uz regulāri veidotu kapulauku. Tā malās atrodas divas "Mirstošo jātnieku" skulpturālās grupas (augstums 3,6 metri), vidus daļā atrodas augstcilnis "Kritušie brāļi". Pret katru kapa vietu novietota smilšakmens vai plienakmens plāksnīte ar kritušā uzvārdu un vārdu vai uzrakstu "Nezināms". Ansambli noslēdz 6 metrus augsta siena ar Latvijas apriņķu un pilsētu vēsturiskajiem ģerboņiem. Pie sienas atrodas četri senlatviešu karavīru tēli, kas simbolizē Latvijas novadus - Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali, bet tās centrā uz 9 metrus augsta sienas masīva paceļas monumentāla figūra "Māte Latvija", kas noliekusi vainagu pār kritušajiem dēliem. Brāļu kapu memoriālais ansamblis ir izcirsts no Allažu šūnakmens, izmantots arī Itālijas travertīns un smilšakmens.

Pirmmetu izstrādāja tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Aleksandrs Birzenieks, Pēteris Feders un Andrejs Zeidaks.

The firing range at Skujnieki was once used for summer sports, as well as training in the use of firearms. The Defence Ministry still uses the facility from time to time. The central building of the facility was built in 1982, and its façade is decorated with text in the Russian language: “Слава КПСС” (“All Honour to the Soviet Communist Party).

Another coastal defence battery was sited about 1,500 metres to the East of Lūžņa, where the Lūža River flows into the Baltic Sea. Remnants of Soviet-era buildings can still be seen there.

Only indirect evidence of the former tank base that was here is still available (see the story).

In addition to the Northern Forts, coastal batteries and Karosta district of Liepāja that are all mentioned in this database, there are other impressive elements of the former fortifications system – Lunete (the southern part of Lake Tosmare), the Central Fort (between Grīzupes Street and 14 November Boulevard), the Eastern Fort (to the South of Brīvības Street and the North of Lake Liepāja), the Southern Fort (at the Pērkone canal), and the Old Forts at the Olimpija stadium. All of these locations are freely accessible, but be careful if you go inside the former forts – they were blown up at one time and may remain dangerous.

The former missile transport facility at Karaosta is not used any more. The territory is mostly closed off to visitors.

By far one of the most impressive Soviet military objects in Northern Vidzeme, this base has now been abandoned. There are buildings, underground bunkers, missile silos, areas of the firing of missiles, etc. This is one of the few remaining places in Latvia where a monument to Lenin still stands. The stone bust once stood in the central square of Alūksne. During the restoration of independence, it was taken down and moved to the missile base. We recommend that you bring a guide with you – otherwise it won’t be worth much.

Redāns ir 19. gadsimta beigās celtā Liepājas Jūras cietokšņa daļa, kur notikušas Latvijai nozīmīgas cīņas. Lai gan uzbūvētie nocietinājumi ap Karostu tika atzīti par stratēģisku kļūdu un vairums no tiem saspridzināti, Redāns palicis teju neskarts. Tā ir arī vienīgā nocietinājuma daļa, kur notikusi reāla karadarbība.Par liecina ložu šautie caurumi sienās.

1919. gada 14. novembrī šeit notika brīvības cīņas par neatkarīgu Latviju, aizstāvot Liepāju pret Bermonta karaspēku. 14. novembra rītā, pārejot aizsalušo Tosmares ezeru, bermontiešu kājnieki ieņēma Redānu. Taču dažu stundu laikā liepājnieki veica niknu pretuzbrukumu, un vāciešiem nācās atkāpties.

Jūnijā, jūlijā un augustā katru dienu plkst. 11.00–17.00 pie Redāna gaidīs zinošs gids, kas būs gatavs pastāstīt vairāk par Liepājas cietoksni un vēsturiskajiem notikumiem Karostā. Cena – 2 EUR no personas.