Found in the western part of Daugavpils and on the banks of the Daugava River, this is almost the only fortress in Northern Europe that has been preserved since the first half of the 19th century.  Work on the fortress began in 1810, though it suffered much damage during the war of 1812 and because of flooding in 1829.  The fortress was of strategic importance in terms of its location, not least in terms of the battle against Napoleon’s forces.  It was consecrated in 1833, though construction work ended nearly half a century later, in 1878.  The fort is divided up into squares, with the Parade Field in the centre of the whole fortress.  After it lost its strategic importance in 1897, a warehouse was installed there.  Prior to World War I, General Jānis Balodis, Colonel Frīdrihs Briedis and others served at the local garrison.  In 1912, in honour of the centenary of the aforementioned war, a monument was unveiled in the park of the fortress.  During the Soviet occupation, Red Army units took over the fortress, and a technical aviation school was established there.  Even today, the fortress is a “city in a city.”  It has a residential area, though the buildings are quite shabby.  Both inside and outside the fortress are many elements that relate to military issues.  Right now fundamental work is being done to reconstruct the buildings, water pipelines and streets of the fortress.  The fortifications of the fortress are home to one of the largest colonies of bats in all of Latvia, and it is strictly forbidden to disturb them when they are asleep.  Major restoration of the fortress has included the establishment of the Mark Rothko Art Centre.  The distinguished artist was born in Daugavpils in 1903, when Latvia was still part of the Russian Empire.

Brāļu kapos apbedīti aptuveni 2000 karavīru. Pirmos kritušos strēlniekus — Andreju Stūri, Jēkabu Voldemāru Timmu un Jāni Gavenasu — apbedīja 1915. gada 15. oktobrī. Sākot ar 1915. gadu, kapos sāka apbedīt Pirmā pasaules kara kaujās kritušos strēlniekus, vēlāk Februāra revolūcijas laikā nošautos kareivjus. Stučkas valdības laikā 1919. gada pavasarī šeit apbedīja Brīvības cīņās pret vācu vienībām un Dienvidlatvijas brigādi kritušos latviešu strēlniekus. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Brāļu kapos apbedīja ap 800 Latvijas armijas kareivjus un virsniekus. 1941.—1942. gadā Brāļu kapos apbedīja 15 nacionālos partizānus, kā arī pārapbedīja komunistiskā režīma terora upurus. Līdz 1944. rudenim šeit apbedīja arī vairākus desmitus bijušās Latvijas armijas virsnieku un karavīru, kuri bija dienējuši Latviešu policijas bataljonos un Latviešu leģionā.

Abās pusēs ieejas vārtiem (augstums 10 metri, platums 32 metri) divas jātnieku skulptūru grupas (augstums 3,3 metri). Liepu gatve (205 metri) savieno vārtus ar galveno terasi, kuras centrā novietots 1 metru augsts mūžīgās uguns altāris, bet abās pusēs ozolu birzis. No terases abpusējas kāpnes ved uz regulāri veidotu kapulauku. Tā malās atrodas divas "Mirstošo jātnieku" skulpturālās grupas (augstums 3,6 metri), vidus daļā atrodas augstcilnis "Kritušie brāļi". Pret katru kapa vietu novietota smilšakmens vai plienakmens plāksnīte ar kritušā uzvārdu un vārdu vai uzrakstu "Nezināms". Ansambli noslēdz 6 metrus augsta siena ar Latvijas apriņķu un pilsētu vēsturiskajiem ģerboņiem. Pie sienas atrodas četri senlatviešu karavīru tēli, kas simbolizē Latvijas novadus - Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali, bet tās centrā uz 9 metrus augsta sienas masīva paceļas monumentāla figūra "Māte Latvija", kas noliekusi vainagu pār kritušajiem dēliem. Brāļu kapu memoriālais ansamblis ir izcirsts no Allažu šūnakmens, izmantots arī Itālijas travertīns un smilšakmens.

Pirmmetu izstrādāja tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Aleksandrs Birzenieks, Pēteris Feders un Andrejs Zeidaks.

Spilves pļavas tika izmantotas kara aviācijas vajadzībām jau 1. Pasaules kara laikā. 1922. gadā bumbu sabojātā lidlauka atjaunošanu veica Latvijas Republikas Aviācijas divizions Jāzepa Baško vadībā. Drīz pēc tam Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā pie Rīgas - Bolderājas dzelzceļa atzara un šosejas iekārtoja arī civilo lidostu, kuru no Rīgas pilsētas nomāja Latvijas Pasta un telegrāfa departaments.

The norther part of the Liepāja fortress includes the so-called military port, which was opened to the public after the restoration of Latvia’s independence.  The forts, defensive batteries, the Orthodox Sea Cathedral of St Nicholas, a water tower, a sports hall, the port’s prison, the northern breakwater, and the rotating bridge of Oskars Kalpaks are all interesting destinations.