Baznīca atvērta apmeklētājiem no plkst.11.-17.00.
Mācītājmuižas apskate tikai gida pavadībā.
Mazirbes luterāņu baznīca celta 1868. g. koka baznīcas (celta 1766. g.) vietā. Būvmeistars A. Šrots. Baznīcas 40 m augstais tornis 13 gadus pirms Kolkas bākas uzcelsānas kalpoja kā dienas orientieris kuģotājiem Irbes jūras šaurumā, atzīmēts starptautiskās kuģošanas trases kartē ar Nr. 25031. 1923. g. 18. novembrī te iesvētīts lībiešu karogs. Trīsdesmitajos gados dažas reizes pēc Līvu savienības iniciatīvas (mācītājs H . K. Ervie braucis no Somijas) dievkalpojumi notikuši lībiešu valodā. Baznīcas iekšpusē atrodas G. Liepiņas – Grīvas altārglezna „Kristus un Pēteris uz jūras”, kas gleznota pazudušās vietā. Pazudušo, kas līdz 1965. gadam atradās baznīcā, it kā gleznojusi Puzes barona meita Kerija Gertnere. Padomju laikā 1964. g. baznīca atsavināta un izdemolēta, 1984. - 1988.g. atjaunota kā koncertzāle. Kopš 198.gada dievnamā atsākušies regulāri dievkalpojumi. Baznīca izceļas ar savām izjusti slaidajām proporcijām un gleznaini veidotu, neogotiskās formās darinātu interjeru. Informāciju un faktus par baznīcu ilgstoši vākusi mazirbniece Valentīna Dzene. Dievnams un tālāk minētā mācītājmuiža atrodas Ancilus ezera senkrasta augšdaļā. Baznīcas dienvidu pusē aug dižpriede 3,05 m apkārtmērā.
Mazirbes mācītājmuižas dzīvojamo ēku komplekss celts 18. gs. sākumā, bet 19. gs. vidū pārbūvēts. Šobrīd notiek mācītājmuižas un tās kompleksa atjaunošanas darbi. No 2009. gada septembra mācītājmuižas kompleksā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas rekolekciju (garīgās atpūtas) centrs. Blakus tām redzamas vecā staļļa drupas. Centra kapelāns ir Armands Klāvs.
Ekskursijas mācītājmuižas un baznīcas teritorijā lūdzam saskaņot pa tālr. 26463803