Lībiešu tautas nams Mazirbē

Filmas "Burinieku gadsimts" un Azslēgtais krasts"

Pirms četriem mēnešiem biedrība “Latvijas Nacionālais Parks” uzsāka Norvēģijas finanšu instrumenta grantu shēmas “Īstermiņa ekspertu fonds” līdzfinansētu projektu “Līvu krasta kultūrvēstures, seno arodu, dzīves stāstu izpēte Ziemeļkurzemes nākotnes attīstībai”. Projekta rezultāts ir  DVD disks ar diviem audio vizuāliem stāstiem – “Aizslēgtais krasts” (autores Māra Zirnīte un Vaira Strautniece) un “Burinieku gadsimts” (autore Dženeta Marinska).

Filma “Burinieku gadsimts” šogad kļuva par starptautiskā tūrisma filmu festivāla “Tourfilm - Riga 2010” laureātu, kā arī šaņēma firmas “Amber way” speciālo balvu. Festivālā tika kopumā izvērtētas 95 filmas no visas pasaules.

„Burinieku gadsimts” (20 min.) ir stāsts par ticību sev, savai tautai un par dedzīgu tiekšanos uz mērķi. Tas ir Krišjāņa Valdemāra personības un ideju caurstrāvots. 19. gs. sākumā zemnieki bija vēl dzimtļaudis, bet viņi uzticējās Valdemāra idejām, un latviešu un lībiešu apdzīvotajos Kurzemes krastos sākās rosīga kuģu būve, tika dibinātas jūrskolas .. gadsimta beigās tiem bija pašiem sava tirdzniecības flote un šejienes jūrniekus varēja sastapt vai katrā pasaules ostā. Stāsts aizved uz lībiešu ciemiem, no kuriem 19./20.gs. ceļu uz jūru mēroja lībiešu būvētie burinieki un to kapteiņi.

„Aizslēgtais krasts” (52 min.) aizved uz Lūžņu jeb lībiski – Lūž kilā un vēlreiz ļauj izdzīvot laiku, kad 20. gs. sākumā te bija viens no divpadsmit Baltijas jūras lībiešu zvejniekciemiem. Gadsimta beigās Lūžņa vairs nebija ciems. Vienīgi autobusa pietura, no kuras viens ceļš veda uz vārdā nenosauktu raķešu bāzi, otrs pavēra ainavu ar zemē gulošu mājas jumtu. Meža vidū slējās grandiozs kosmiskās novērošanas lokators un militāristu pilsēta Zvjozdočka. Tomēr 1980. gados Lūžņās vēl varēja uzklausīt pamatiedzīvotājus - Lizeti Švanenbergu, Alvīni un Ernestu Mūrniekus.

Lībiešu Tautas nams Mazirbē

Mazirbē 1923. gadā tika nodibināta lībiešu sabiedriskā organizācija „Līvu savienība”. Pateicoties tās aktīvai darbībai, kā arī igauņu, somu un ungāru atbalstam, 1938. - 1939. gadā uzcēla Lībiešu tautas namu (somu arhitekta Erki Hutunena projekts, V. Paegļa iekštelpu projekts), kas ir sava veida lībiešu identitātes simbols, jo tāds ir vienīgais pasaulē! To atklāja 1939. gada 6. augustā. Uz divām melnā marmora plāksnēm (vestas no Somijas) pie ieejas ir uzraksti piecās valodās par radu tautu palīdzību nama celšanā: „Šo namu ir lībieši cēluši ar savas tēvzemes Latvijas un ar savu radu tautu – somu, igauņu un ungāru palīdzību”. Ēkā savulaik atradās Slīteres rezervāta administrācija. Šī ir populāra ikgadējo Lībiešu svētku u.c. kultūras pasākumu norises vieta, kas pulcē lībiešus ne tikai no Latvijas, bet arī kaimiņzemēm. Ēkā izvietota lībiešu tematikai veltīta izstāde.